Failu serveris
Failu serverim tîklâ ir galvenâ loma. Jo serverim ir pieslçgts vairâk darba staciju, jo tâ jaudai vajadzçtu bût lielâkai. Îstu serveri reti izmanto kâ parastu darba datoru, un tam ir specifiska programmatûra. Lai nodroðinâtu tîkla darbu jebkurâ laikâ, serveri bez îpaðas vajadzîbas neizslçdz. Tâ kâ tîkla administrçðana neprasa ilgstoðu un regulâru darbu pie servera, tas var bût komplektçts ar ne pârâk kvalitatîvu monitoru, peli un klaviatûru, uzsvaru liekot uz koplietoðanas iekârtâm un datora jaudu.
Galvenais servera uzdevums ir visu pieòemto pieprasîjumu izsekoðana, piekïûðanas vadîba resursiem, maksimâli âtra ðo resursu piedâvâðana klientiem.
Failu serveris. Ïauj savus diskus lietot klientiem. Tie var failus uz servera diskiem ierakstît, modificçt, dzçst. Failu serveris kalpo kâ liela failu noliktava, kas pieejama visiem, kam ir nepiecieðamâ atïauja. Tas ïauj:
viegli organizçt apmaiòu ar failiem,
kolektîvi strâdât ar failiem,
pieja failiem no jebkura tîkla datora,
iespçja centralizçti un âtri veidot rezerves kopijas,
iespçja kontrolçt katra lietotâja vai lietotâju grupu pieeju informâcijai.
Failu servera funkcijâs ietilpst arî failu aizsardzîba gadîjumâ, ja divi lietotâji grib vienlaicîgi mainît failu. Tad fails tiek noslçgts – to var modificçt tikai viens lietotâjs. Tam îpaða nozîme ir darbâ ar datu bâzu failiem. Katru nâkamo izmaiòu var veikt tikai tad, ja iepriekðçjâ pabeigta pilnîbâ. Ja ar datu bâzi intensîvi strâdâ vairâki daesmiti lietotâju, tad ðâds darbs kïust gandrîz neiespçjams. Tad jâlieto datu bâzes serveris.
SIMPTOMI
Strâdâjot ar tîklâ esoðiem failiem, var tikt konstatçti viens vai vairâki no ðiem simptomiem:
• Failu serveris, kas izmanto sistçmu Windows un ir konfigurçts kâ failu un drukâðanas serveris, pârstâj reaìçt, un failu un drukâðanas servera funkcionalitâte tiek uz laiku pârtraukta.
• Atverot, saglabâjot, aizverot, dzçðot vai drukâjot failus, kas atrodas koplietojamâ resursâ, var rasties negaidîti ilga aizkave.
• Izmantojot programmu tîklâ, uz laiku var pazeminâties veiktspçja. Veiktpçja parasti pazeminâs aptuveni uz 40–45 sekundçm. Tomçr daþkârt aizkave var ilgt pat 5 minûtes.
• Kopçjot failus vai veidojot dublçjumkopijas, rodas aizkave.
• Izveidojot savienojumu ar koplietojamu resursu, programma Windows Explorer pârstâj reaìçt vai arî tajâ uz pievienotâ tîkla diska tiek parâdîts sarkans krustiòð.
• Kad, piesakoties failu serverî, esat ierakstîjis savu lietotâjvârdu un paroli dialoglodziòâ Pieteikðanâs sistçmâ Windows, tiek parâdîts tukðs ekrâns. Darbvirsma netiek parâdîta.
• Programma, kas savienojuma izveidei ar failu serveri izmanto attâlâs procedûras izsaukuma (Remote Procedure Call — RPC) pakalpojumu vai nosauktus programmkanâlus, pârstâj reaìçt.
• Serveris uz laiku pârstâj reaìçt, un failu servera sistçmas þurnâlâ tiek parâdîts viens vai vairâki notikumu ID ziòojumi, kas ir lîdzîgi ðiem:
HP ir vadoðais serveru raþotâjs!
Printserveris
Lieto lai izmantotu tam pieslçgtos printerus. Darba grupâ parasti pietiek, ja ir tikai daþi printeri (nevis katram savs). Tas ïauj efektîvi izmantot printeru resursus.
E-pasta serveris.
Organizç e-pasta servisu. Parasti atrodas pie Interneta servisa piegâdâtâjiem. Savi e-paste serveri nepiecieðami organizâcijâm, kam ir iekðçjâ e-pasta sistçma vai intranets.
Web serveris
Uz tâ atrodas organizâcijas Web lappuses gan Internetam, gan intranetam. Serveros lieto daþâdas operâtâjsistçmas. Visbieþâk lietotâs ir MS Windows NT Server, Novell NetWare, UNIX un Windows 95/98.
MS Windows NT Server.
Ïoti poulâra nelielos un vidçjos tîklos. Nodroðina visas serveru funkcijas. Asi konkurç ar Novell NetWare.
Novell NetWare
Joprojam neaizstâjama lielos tîklos. Spçj veidot darbu tîklâ ar daudziem serveriem daþâdâs pasules malâs.
UNIX.
Bieþi lieto Internet serveros un jaudîgos datu bâzu serveros. Lieto kritiskâs sistçmâs, kurâs nedrîkst bût darbîbas pârtrukumi. Serveru administrçðana jâveic profesionâïiem.
Servera mâtespalate ar 2 CPU ligzdâm
.
