Es teicu, vienādā mērā nederīgi, ne vienādi. Vienādi tie pilnīgi noteikti nav – ja ne pamatprincipos, tad niansēs ir kaudzēm atšķirību, nemaz nerunājot par izstrādes procesu.
Arī freimworku, ja nav neviena iestrādāta varianta, kas jau labi apgūts, ir jāizvēlas pēc tā pielietojuma mērķa – sīkas, gļukainas lapeles var veidot CI/Kohana, prototipiem un savas mašinērijas bāzei ir Silex un Slim. Laravel un alaiki ir domāti tiem, kam prātā vairāk kasīšanās par to, kas labāks – tabi vai atstarpes un tiem, kas grib programmēt freimworku, ne to, par ko tiek maksāts. Ir vēl bariņš fanātu, kas lieto Symfony, un reizēm labi sanāk uzražojot kaut ko lietojumu. Bet tas tikai reizēm. Tad ir itkā “enterpraiz” “giganti” – Yii, Cake un ZF. Yii ir pretty much objektos grupētu funkciju bardaks, kuru lieto puslīdz mazohisti un “I am a hardcore developer, so I develop development” tipiņi. Cake – kāds lieto. Klusi, savā nodabā. Itkā RAD un smags “enterpraiz” bet tajā pašā laikā, mēģināt to apgūt uz vairāk kā vienu projektu rada analogas sajūtas, kā tusēt baikeru bārā ar tik vien kā rozā maiciņu un pelīščībām kājās. Kas attiecas uz Zendu – ir jābūt tiešām fanātiskam koda gurķim lai šo opciju vispār apsvērtu.
Man kā komerciālam izstrādātājam visi augstāk minētie liekas kaut kāda opensources pumpaiņu muļļāšanās. Pats no minētajiem visvairāk izmantoju Slim un Silex, kas padara to pielietošanu konkrētiem darbiem vairāk kā baudāmu. Pārējā laikā ir sava platforma, kas vairāk pieslīpēta tam, kā man vajag, ne kā nobalsojis pumpaiņu kvorums.
.
