[imgl]https://notepad.lv/bildes/atteli/20080116152202736.jpg[/imgl]Š ajā rakstā salīdzināšu populārākos Linux distributīvus, jo latviešu valodā laikam nav daudz normālu materiālu par šo tēmu. Jau mūsu Forumā tika par šo runāts, bet tā arī pie īstas skaidrības nenonācām.
Pēc https://www.distrowatch.com absolūts līderis Linux lauciņā. “Dzimis” tikai 2004. gadā, bāzēts uz Debian, bet lieliski pielāgots lietotājiem – *nix iesācējiem. Katram mērķim paredzēta tikai viena programma, bet to sortimentu vēlāk var papildināt. Instalācijas CD apjomu pamatā aizņem dažādas servisprogrammas un draiveri, kuri iesācējam ievērojami atvieglo darbu. Labs latviešu valodas atbalsts. Izplatītājs – Canonical Ltd. – piedāvā katram interesentam saņemt 1 vai vairākus Ubuntu CD pa pastu par brīvu.
Lieliska reklāma, kā arī šāds CD – ne mazāk lieliska dāvana draugam, kurš vēl nav mēģinājis *nix.
Ir arī versija ar paplašinātu mediju programmatūras atbalstu “Ubuntu Studio 7.04”.
Kad Ubuntu apgūts, laiks ķerties klāt
[imgl]https://notepad.lv/bildes/images/3509debian.jpg[/imgl]
Jo patiešām nav otra Linux distributīva, kura datubāzēs būtu vairāk kā 18.000 programmu (dati uz 2007.g. pavasari). Pie tam tās veidotas tā, lai nekonfliktētu savā starpā. Debian izveidots 90.gadu sākumā, patlaban to attīsta kopiena vairāku desmitu tūkstošu cilvēku sastāvā, un šis ir pilnīgi brīvs projekts. Aiz tā nestāv neviena firma. Jaunākā vesija – Debian Etch – tiek izplatīta uz 3 DVD diskiem. Minimālajai instalācijai pietiek tikai ar pirmo, kurā atrodas kodols, servisa programmas, 6000 lietojumprogrammu, skini utt.
Valda maldīgs uzskats par šīs OS sarežģītību, bet tas drīzāk ir pārspīlējums. Materiālu un atbalsta internetā netrūkst. Ja pirms tam ir strādāts ar .deb pakām (Ubuntu, Knoppix) – problēmām nevajadzētu būt.
[imgr]https://notepad.lv/bildes/images/48202mandriva.jpg[/imgr]
Š is franču programmētāju lolojums Latvijā nav guvis lielu popularitāti ne īpaši labā atbalsta dēļ internetā, bet jāatzīst, ka perifērijas dzelžu (printeri, skaneri, webkameras utt.) atpazīšanas ziņā tam analogu nav. Jaunākajā stabilajā versijā “Mandriva Linux 2007.1 Spring” ir grafiskās vides Gnome 2.18, KDE 3.5.6, ātrs logu interfeiss Xorg 7.2, eksperimentālais 3D-desktops Metisse, komplekss Mozilla 2.0, Skype, interaktīvais Firewall u.c. Uz Mandriva bāzes izveidota populāra distra
[imgl]https://notepad.lv/bildes/images/26091suse.jpg[/imgl]
Vācu projekts “SUSE” uzskatāms par vienu no pirmajiem, bet ilgus gadus tas bija slēgts. Gatavā programmatūra tika izplatīta kā opensource, bet piedalīties programmēšanā varēja tikai SUSE darbinieki. Tas neattaisnojās, un 2005. gadā ASV firmas “Novell” paspārnē tikai izveidots projekts “OpenSUSE”, kurā piedalīties varēja ikviens.
Pēdējā OpenSUSE versija 10.2 tiek izplatīta uz 6 CD, darbojas ar GNOME grafisko vidi. OS raksturīga laba programmatūras un darba rezultātu saderība ar citām OS, tostarp Windows.
Ekstrēmi ātrs, nesatur nekā lieka. No pirmā skata vienkāršs, bet prasa dziļas zināšanas. OS katram pašam jākonfigurē atbilstoši saviem “dzelžiem”. Iesācējam šeit laikam ies pagrūti. No paša sākuma projektu vada viens cilvēks – Patriks Volkerdings. Patreizējā versija Slackware 11.0 tiek izplatīta uz 1 DVD, un satur grafiskās vides KDE un Xfce4, logu serveri Xorg R6.9.0, kā arī visu nepieciešamo programmatūru.
[imgl]https://notepad.lv/bildes/images/28542fedora1.jpg[/imgl]
Fedora ir pazīstamā Red Hat Linux “mantiniece”. 2003. gadā tika pārtraukta Red Hat attīstīšana, un projekts nonāca entuziastu bariņa “Fedora” rokās. Patlaban firma “Red Hat” sponsorē šo projektu. Uzskata, ka Fedora ir lielisks poligons ekstremālu programmēšanas ideju attīstīšanai. No otras puses – šī OS labi noderot arī kā “mājas Linux”. Jaunākā versija: Fedore Linux 7, izplata uz 1 DVD. Minimālā versija – 1 CD.
Ja vairākums Linux distributīvu satur jau iepriekš nokompilētas programmnodrošinājuma versijas, tad šeit nāksies visu darīt savām rociņām. Kurš jau ir nodarbojies ar kodola kompilēšanu, tam nebūs nekādu īpašu problēmu. Gentoo ātrdarbība salīdzinot ar Slackware u.c. ir pat par 30% augstāka. Īpašs pluss ir spēja pielāgot šo OS visai retām PC konfigurācijām (tādas sastopamas, piem. laptopos).
Jaunākā Gentoo Linux versija 2007.1 tiek izplatīta uz 1 CD.
Š ajā rakstā apskatīju tikai galvenos
Galvenais ieteikums visiem, kuri vēlas apgūt Linux: draudzējieties ar Googli un esiet neatlaidīgi! Nav problēmu, kuras nevarētu atrisināt, vienīgā problēma – laiks, ko tas prasīs!
.
