Nemācēšu komentēt par universitātēm ārzemēs, bet tā kā mani bērni mācās skolās (dažādās vecumu grupās), tad jāsaka, ka tā pieeja ir pavisam savādāka. Vispār jau līmenis kā tāds diemžēl ir daudz sliktāks par LV. Te bērni nezina, ko nozīmē jēdziens “mācīties visu nakti”. Mājas darbi ir, bet smieklīgi.
Bet ir savādāka pieeja. Bērnam cenšas iemācīt visaptverošas lietas (pavirši), bet mēģina viņu bikstīt visādi. Piemēram, pagājušo gadu puikam bija jāmēģina veidot sava biznesa ideja – jāmēģina to arī realizēt (tas ir uztaisīt un tirgot. Nav svarīgi ko – cep kaut vai cepumus un tirgo. Pēc tam jādod visa atskaite par ienākumiem un izdevumiem).
Tad koledžā (nu LV tas skaitās vidusskolā) izlaiž veselu gadu – tip pārlec, ja zina par ko vēlas nākotnē mācīties tālāk un mācās jau pielasītus priekšmetus. Ja bērns nezina, tad iet to papildus gadu un viņu mētā pa visādiem novirzieniem, braukā visādās ekskursijās pa profesijām utt utt – tip lai saprot ko grib.
Nu kaut kā tā. Dīvaini kā latvietim, bet vispār jau interesanti. Lai arī līmenis ir krietni zemāks LV skolām, tomēr nevar nopelt izglītības sistēmu. Atceroties savus skolas gadus – es labāk izvēlētos mācītie šeit.
Paņemot rokās mazo klases skolēnu mājas darbus – dažreiz sajūta ir WTF? Ko tu no manis gribi? Pilnīgi savādāks mācīšanās stils, kaut kādi atjautības uzdevumi, izslēgt liekos, nu grūti paskaidrot 😀 ir arī, protams, paratsi uzdevumi – piemēram 6+8=? 😀
.
