Vai likt visus avotus?

[Loading]

Vai ir jēga likt visus avotus, ja visas atbildes ir atrodamas arī wikipedijā?

[samurajs]

Ja ir atsauces uz autoritatīviem avotiem (kā pazīt tādus? tādos raksti publicēti ar vārdu-uzvārdu, nevis niku!), domāju, ka ir vērts.

Forma: Avots 1, 2, 3, …

[deivs001]

Visus jau nevajag, bet mazāk dzirdētus vai nezināmus. Ja sāks likt visus iespējamos avotus, tad būs saišu atkritumu kaste katrs raksts.

[marr]

nē nu pag…

man liekas, ka te kāds ir pārpratis to, ko es gribēju pateikt par to atsauču likšanu.

Atsauces ir jāliek uz tekstiem, no kuriem Tu smēlies idejas/informāciju, nav taču jāsameklē visa iespējamā literatūra par tēmu – to izdarīt fiziski nav iespējams.

Wikipēdija kā avots informācijai ir ok, bet tikai ar nosacījumu, ka ir pārliecība par informācijas patiesumu. To savukārt vislabāk ir ar vēl cita avota tādu pašu skaidrojumu.

Piemēram, ja es gribu rakstīt kaut ko par TARP (troubled asset relief programm), es varu skatīties wikipedia, taču piemest klāt otru linku no kāda cita avota par to pašu tēmu.

Links 1

Links 2.

Man personīgi lasot rakstu, kam vienīgā atsauce ir uz wikipedia neraisa pārliecību, kā tas raksts tiešām ir tapis, vairākas atsauces, pat ja par līdzīgu saturu, tikai norāda uz nopietnāku pieeju rakstīšanas procesam.

[samurajs]

IT ziņās, ja ziņa ņemta no autoritatīva avota – vajag tikai 1 linku.

Nopietnā rakstā – pētījumā tas ir savādāk, tur vajadzētu linkus arī uz lietotajām programmām utml. lai cilvēks, kam tēma interesē, varētu sev atrast plašāku materiālu.

Vienotas pieejas te nav, jāskatās pēc apstākļiem.

[marr]

mja, samuraj, cik, Tavuprāt, LV zonā ir “nopietni raksti-pētījumi”? Vai vismaz cik ir tādi autori, kas tādus mēdz uztaisīt?

Piemēram, sabiedriskās domas pētījumi, kas samērā regulāri nāk laukā, viņi ir objektīvi un ticami? Man, redzot pētījuma aptaujas anketu, nereti rezultāts jau ir skaidrs, vai vismaz ko attiecīgā aptauja grib sasniegt. Un pārsteigums, pārsteigums, viņi to arī izdara, jo jautājumi ir uzdoti neprasmīgi vai tieši prasmīgi tā, lai sasniegtu savu rezultātu, taču tam ar objektivitāti nav nekāda sakara.

vēl viens jautājums, samuraj, vai wikipedia ir autoritatīvs avots?

[samurajs]

marr: wiki kā objektīvs avots ļoti atkarīgs no tematikas. Ja es konkrēto tēmu labi pārzinu – mani tur neapčakarēs 🙂 Bet ja nepārzinu – labāk drošībai vēl kādu avotu pameklēšu!

LV zonā nopietnu pētījumu tiešām nav daudz, teorētiskos pamatojumus saviem pētījumiem vnm sanāk meklēt ENG vai RUS zonās.

[marr]

Bet kā es kā raksta lasītājs varu zināt, vai Tev attiecīgā tēma ir labi zināma, un ka Tu esi stipri apdomājis, vai attiecīgā wiki sadaļa ir uzticama vai nē? – to nav iespējams izdarīt, tāpēc pamatā, manuprāt, wiki ir jāuztver kā nepietiekams avots rakstam – kopīgiem spēkiem pamazām celsim informatīvo līmeni Latvijā ;.

samērā offtopic priekš šīs tēmas, bet tik un tā:

es saprotu, ka man profesionālais kretīnisms jau ir krietni ņēmis virsroku, bet nupat sapratu, ka es vairs nezinu, kas ir pētījuma teorētiskais pamatojums 😀 jo kārtīgā pētijumā, manuprāt, būtu jāiekļauj tēmas vispārīgs backgrounds, literatūras apraksts un metodoloģija – daļas kas tiešām paskaidro, kas ir tas, ko pētijums parāda, kāpēc tas ir svarīgi, un kā šie rezultāti tiek sasniegti (un, protams, abstrakts, ievads, analīzes daļa, rezultāti, secinājumi, atsauces un dažnedažādi pielikumi, taču tie ne tik nav saistīti ar specifiskām lietām par tēmu).

Lūk, kas tad ir teorētiskais pamatojums – iemesls teorētisks, kāpēc es daru to, ko daru? Vai varbūt tas tiek uzskatīts par to pašu metodoloģija?

[samurajs]

marr: nu tas jau robežojas ar paranoju!:D:D:D Kam tad īsti var 100% ticēt? Varbūt M$ mājaslapai? 😀

Manuprāt katram pētījuma autoram pašam jāizvērtē visi pro et contra.

[shady]

Atsauce var kalpot gan kā pierādījums tavam apgalvojumam, ka neesi to pats izfantazējis, gan papildmateriāls, kur lasītājs var uzzināt ko sīkāk pat tēmu, gan norāde, lai netiktu veikts plaģiātisms.

Protams, neuzskatu, ka katrs vārds ir jānolinko, bet tas nu pašam ir jādara pēc izjūtas un savas saprašanas.

Piemērs:

1)

Rakstu autors: Rīt būs pasaules gals. Tagad pamācība – kā pasargāties no iespējamās bojāejas….bla..bla..bla…

2)

Rakstu autors: Rīt būs pasaules gals, jo tā uzskata fiziķis X (link), kur savu teoriju izvērš sava pētījumā Y (link). Paziņojums tika publicēts šorīt laikrakstā “XY”(link).

Protams, laidenā tekstā plikus linkus nav vēlams mest, bet lietot bbcode (url tagu), dažus plikus linkus var ielikt raksta beigās (vispār tas jāskatās no raksta uzbūves) – nav vienots koncepts.

Domāju, ka nav vajadzības satraukties par linkiem u to daudzumu – galvenais, lai nesanāk kā mans dotais 1.piemērs. Ja ir kādas problēmas, tad droši vaicāt pēc palīdzības personiski administrācijai vai tepat rakstu autoru forumā (tam jau viņš ir domāts).

[Loading]

Man liekas, ka rets ir tāds rakstu autors, kurš pirms tam nepārliecinās par savas informācijas pareizumu! Bet papildmateriālus gan vajag likt iekšā.

[Loading]

ē-žurnālistiem vajadzētu atsevišķu tēmu, kur ir atrunāti darba veidošanas principi. Tur par tēmu nosaukumiem, par bildēm, par avotiem un pašu tekstu (garais shady komentārs pie konkursa).

[samurajs]

Paši e-žurnālisti var šo tēmu uztaisīt, kur savstarpēji pārrunāt rakstu veidošanas principus, noformējumu utml. Visu jau ar karoti mutē nav jābāž.

[Autors]

Ieraksti