-> marr
1) Ar to vadīšanu Tu mazliet saputrojies. Vadīšana arī ir specialitāte. Un šajā specialitātē ir augsta līmeņa speciālisti.
2) Par šahu, dambreti, bridžu. Ne tikai šahs, iet runa par gadiem atstrādātu reitingu un vērtēšanas sistēmu. Vienkārši neredzu citu iespēju, kā novērtēt vai cilvēkam ir smadzenes vai nav. Ja zini citu iespēju, tad iesaki.
3) Par inflāciju – ja ir stingri noteikta inflācijas likme, tad tas nav nekas traģisks. Jā, naudu turēt zeķē būs neizdevīgi, bet pie inflācijas 20% bankas par depozītiem maksās 25%. Vairāk naudas būs ekonomikas apritē. Inflācija kā tāda nav ļaunums, ļaunums ir neprognozējama inflācija.
Vēlreiz,- es apzinos, ka tas ko sarakstīju ir sviests, to neviens nekad neieviesīs dzīvē. Bet es saprotu arī, ka esošā valsts uzbūve Latvijā ir vismaz tāds pats sviests, ja ne lielāks. Kaut kas ir jāmaina, bet nav skaidrs kas.
1) jā, es Tev pilnīgi piekritīšu, ka vadīšana ir specialitāte, piemēram, Tu vari iemācīties vadīt trolejbusu, autobusu, vilcienu vai auto. Taču uzņēmuma (vai valsts) vadīšana nav specialitāte, ko var apgūt kurš katrs – pirmkārt, lai to varētu darīt ir jābūt speciālistam nozarē – vienā vai otrā, taču speciālistam un ja laika gaitā attiecīgajam pretendentam ir attīstījušās spējas vadīt arī citus cilvēkus, tad neaizmirstot savas nozares zināšanas viņš var apgūt spējas vadīt citus. Citi savukārt nemēģina attīstīt šīs cilvēku vadīšanas spējas, taču fokusējas cītīgi uz savu specialitāti, kļūst par nozares ekspertiem. Š os cilvēkus es saucu par speciālistiem, taču tos, kas izvēlas (pēc tam kad jau kaut ko saprot) vadīt cilvēkus, par vadītājiem. Atvainojos, bet LU vadības zinību fakultāte vadītājus neaudzina, ja varbūt mērķēji uz šādiem “vadītājiem”. Un arī pēc mana dotā apraksta par to, kas ir vadītājs, Latvijā tādi ir, arī labi, taču reti kurš no viņiem būtu gatavs iet politikā tikai laba žesta vārdā, jo tīri racionāli, profesionālā ziņā viņiem nav tur iemesla doties.
2) atgriežamies pie stāstiņa, kas notiktu ja šādu Tevis piedāvāto gadiem atstrādāto vērtēšanas sistēmu ieviestu: kā Tu iedomājies jaunam un spējīgam kandidātam tikt līdz ievēlēšanai (pieņemot hipotētiski, ka šāds cilvēks eksistē), ja viņam vispirms ir jāiziet 10 gadu stažēšanās šahā, tikai lai pierādītu, ka viņam ir smadzenes? Ka tikai šeit mēs nerunājam par papildu birokrātiju – kā Tu iedomājies izslaucīt visu esošo virtuvi, tai skaitā (kas ir svarīgākais) privātās struktūras, kurām arī ir ietekme, lai dotu ceļu tiem jaunajiem un spējīgajiem (kuriem tad arī vēl šahs pa vidu jānospēlē).
Es nesaku, ka šībrīža situācija ir ideāla, es tikai saku, ka Tevis piedāvātais variants visu padarīs vēl sliktāku.
Gribi tieši pārbaudīt loģiku/zināšanas – liec ievēlētajiem veikt kādu psihometrisko/IQ testu. Problēma apstāklī, ka nav kas tos objektīvi sagatavotu – ASV neder, jo tie taču visi sabojātie kapitālisti un neko “nejēdz” kā pasaule strādā. Un arī šī pati ir tikai papildu birokrātija.
3) stingri noteikta 20% inflācijas likme gadā – tici man, es ilgi domāju, kāds iespējamais labums no šādas stingri noteiktās likmes būtu. Īpaši, ja Tu saki, ka par depozītiem maksās 25% – kur loģika – Absolūti neķeru, paskaidro lūdzu.
Pēc manas saprašanas, labāk inflāciju 2% un depozītiem 7% tad (starpība starp inflāciju un depozītiem 5%), jo Tu iesaki nenormālā tempā padarīt naudu nevērtīgi vienlaicīgi strauji palielinot naudas daudzumu apgrozībā? Kas cits ja ne neefektīva līdzekļu šķērdēšana tā ir, jo vajag papīru uz kā to naudu printēt, taču cita labuma nav – neviens tik un tā negrib glabāt naudu rokās, naudas apgrozības ātrums
Paskaidro man arī lūdzu, kāpēc Eiropas Centrālā banka ir noteikusi mērķi 2% gadā inflācijai, kuru nekad nepārsniedz? Līdz šim viss norādīja par to, ka tas ir tāpēc, lai ilgtermiņā tiktu saglabātas iespējas sabalansētai un noturamai
Atkārtojumam, es arī nesaku, ka šībrīža sistēma ir pati labākā, taču Tavi ieteikumi ko/kā mainīt ne tikai neiztur kritiku, jo rezultāti iespējami vēl sliktāki nekā ir tagad, bet arī ir pretrunā ar dažu labu elementāru principu.
