Koks ar diviem galiem. No vienas puses jā, fui firmām, kas gaida perfektos darbiniekus, kas strādās par plikām garozām, pirms tam pieprasot CV, zelta medaļu un kaut kādu debilu motivāciju. Ezim skaidrs, ka vienīgā pareizā motivācija šodien un vienmēr ir nauda. Un ja kāds domā savādāk, nogriezīsim jums visus ienākumus uz vienu pašu mēnesi un tad paskatīsimies, kā šī motivācija būs mainījusies.
Bet no otras puses šādus te CV saņemot, ka no purva bērza lietaskoks nesanāk, pat ja viņam varbūt zelta rokas iraid. Š IS CV PARÄ€DA ATTIEKSMI.
Te samurajs bija iemetis tādu gabalu, par kuru es tā skarbi izteicos, bet zināma taisnība tur ir:
https://notepad.lv/forums/18422/diskusija-rugta-patiesiba-par-trisdesmitgadniekiem/
ATTIEKSME!
Ko darīt, ka cilvēki, jo īpaši jaunieši ir ne tikai faking tupi kā zābaki (kas ir tīri dabiski, ja tā padomā), bet ar savu stulbuma līmeni vēl visādi lepojas? Tās nav tikai augstākās skolas, kuru vērtība tiešām ir visai apšaubāma. Ir jau nonācis līdz tai bīstamajai robežai, kad lasīt, rakstīt, pašam mācīties, interesēties par lietām un normāli uzvesties skaitās priekš nūģiem. Un mētā baigos, jo savā ciemā (vai vispār) taču ir “dzīves skolu” izgājuši, mētājoties no viena Vasjkas pie cita, kamēr pa starpai nodzerās, apbērnojas, trallina apkārt un tad ļerkš, ka baigi jārubī, bet dzīve sūdīga, visi citi vainīgi. Un to visu fiziski spēcīgi, veseli un jauni cilvēki.
Pie tās zaglības, korpucijas un birokrātijas, kas mums notiekās, padomājiet, cik tiešām ir jāstrādā un jāsaražo, lai būtu kaut tik daudz, cik mums vispār ir. Iedzīvošanās uz strādājošo rēķina notiek visur un vienmēr, bet tikai mēs kaut kā esam tie nelaimīgie, kas braukā ar spiciem vāģiem, veikalos krāmē pilnus ratus, staigā kažokos, lūr divmetrīgus teļļukus un vēl, vēl ir pelnījuši vairāk… bet izglītībai nau, pensijām nau, veselības aprūpei nau utt., utjpr..
Rezumē: priekš tādas attieksmes mums/jums jau tāpat ir dots pārāk un nepelnīti daudz. Tas arī viss.
.
