Nē, nu, nenosmieties ar jums – no raksta par kampaņu, diskusija izvēršas kārtējā “es lietoju 2 gadus to un to, tāpēc esmu PRO un visu zinošs!” & “nē, es lietoju to un to 3 gadus un esmu visu zinošs!”. Vai nav vienalga ko katrs lieto?
Kas attiecas uz kampaņu – man kā ilggadējam linux lietotājam tā liekas visai apkaunojoša visai open source padarīšanai, jo, kā jau kāds minēja, tā vietā, lai cīnītos un attīstītu savus projektus un produktus, notiek plika klaigāšana un divu dienu uzmanības pievēršana.
Atgriežoties pie jūsu fleimwar’a – Linux attīstās tāpat kā “Winšits” – jaunas fīčas, jauni bugi, jauni dizaini. Nav ko satraukties, tam tā jābūt un tā būs mūžīgi.
Sūdzaties, ka ir simtiem distro variantu? Tās visas balstās tomēr, pamatu pamatos, uz tikai dažām vecākajām sistēmām kā Slackware, Debian, tagad jau arī populārā Ubuntu, kas pats balstās uz Debian, cik mana saprašana to spēj atcerēties.
Distribūciju daudzveidība liek cīnīties par popularitāti lietotāju vidū. Itsevišķi jaunpienācēju. Dzīvs piemērs – SuSE un Ubuntu nemitīgā attīstīšanās uz “user friendly” pusi ar dažādiem inovatīviem risinājumiem. Viens nāk klajā ar “to un to”, otrs liek pretī “to pašu, tikai citā kulītē, un komplektā dod vēl kādu dzīvi atvieglojošu nieku”. Un tā viņi perās un perās, bet lietotāji turpina tikai priecāties un uzgavilēt par to. Runāju gan par tiem lietotājiem, kam galvenais, lai sistēma strādā, lai tā ir saprotama un ērta, nevis par ekspertiem, kam ieraugot GUI gribās vemt un sadot pa muti tiem, kas izdomāja, ka kaut kas tāds ir obligāti jāiekļauj distribūcijās.
Kaujaties par lietojamību – dzīvs piemērs – mana mamma: Pirmā saskarsme ar datoru pirms nepilna pusgada. Pirmā OS ar ko saskārās – Linux Mint. Reakcija pielaižot pie WIndows darbstacijas? Viss ir savādāk, neko saprast nevar un nekas neatrodas tur, kur tas bija “uz tās otras OS”, un tā tālāk. Secinājumus izdariet paši.
Linux jau arī nekad (vismaz ne pirms pāris gadiem) nav pretendējis uz Desktop sistēmas statusu, ņemot vērā, ka tā (Linux) pamatideja bija serveru programmatūra/OS. Desktop lauciņā laužas tikai pēdējos dažus gadus, un IMHO dara to itin labi (kā tehniskajā, tā vizuālajā izpildījumā. Piemērs – KDE4).
Cita lieta – “Lielo kompāniju”, kas ražo visu PS, CAD un citu programmatūru, tajā skaitā spēles un jebkādu citu izklaides programnodrošinājumu.
Saprotams, ka, lai izdotu Linux vai Mac versiju “kaut kam”, ir nepieciešams “kaut kāds” speciālists, kas prasīs “kaut kādu” papildus naudu par darbu.
Un tomēr, ja mēs paskatītos uz to no lietotāja puses un komūnu kopumā skatupunkta – pat, ja produktu lietotu tikai 10% no tā visa 10% Linux lietotāju bara, tas būtu jau ieguvums, jo 1) par kompāniju runātu visa, teiksim, linux sabiedrība, ka “jā, šitie ir labie džeki – viņi bliež softu arī uz mūsu pingvīniem!” 2) tas kaut kādā mērā arī celtu pašas kompānijas tēlu un ietekmi pār saviem konkurentiem (ja, protams, tādi ir) ar to, ka tie piedāvā savu softu ne tikai visiem 100% windows lietotājiem, bet vēl papildus tiem [dažiem] procentiem citu sistēmu lietotājiem 3) Parādītu sevi kā vispusīgus izstrādātājus, kas nebaidās un prot strādāt arī ar tām mazajām, gīkiskajām platformām, kuras lieto tikai Star Wars Bēniņu un Pažobeļu karaļi.
Š ajā sakarā arī nāk prātā ID Software – labi pazīstams spēļu developeris, kas savas spēles, ja atmiņa mani neviļ, ražo tieši ar OpenGL atbalstu. Tūlīt nāks laukā RAGE spēle (pameklējiet internetā video par to, kāda tā būs), kam solās uzreiz būt atbalsts arī uz Mac un Linux platformām (vai ar nelielu kavēšanos, bet tomēr būs). Nesen arī padarīja iespējamu Quake Live spēlēšanu uz jau minētajām Linux un Mac platformām. IMO, no šīm divām kopienām ID var itin reāli arī gūt kādu materiālu labumu, jo atšķirībā no citām kompānijām, šī, vismaz no malas skatoties, Linux lietotājus neuztver kā pasaules bomzīšus, kas pieņem tikai to, kas ir atvērtā koda un kas ir bezmaksas, bet gan kā tādus pašus lietotājus kā Windows frontē esošos. Tāpat arī Mac’istus neuztver kā tikai WoW lēkātājus un stilīgos džekus, kurus interesē tikai palielīties ar saviem MacBook Air laptopiem.
Arī ATI ir spēruši soli uz priekšu (neesmu gan sekojis novitātēm pēdējā laikā) un piedāvā savas videokartes jau ar Linux draiveriem, kas ir iekļauti videokartes komplektācijā, kopā ar visiem vadiņiem, dzelzīšiem, Windows diskiem un pamācībām, un kaut kādām random spēlītēm.
Vienvārdsakot, liekas smieklīgi tie lietotāji, kas bļaustās, “āāāi, tā un tā OS ir sūdīga tāpēc, ka nav tāda kā tā un tā OS, jo to lieto ļoti maz cilvēku un nav pienācīga atbalsta tam un tam.” Nu, bet protams, ka nebūs nekā, ja visi domās tieši tāpat un gaidīs, kad viss iekritīs rokās jau gatavs lietošanai un piemērots jebkuram.
Es arī sāku ar pavisam normālu ziņkāri par to, kas tad ir Linux, un ķēros pie toreiz vēl Mandrake 9 vai 10 instalācijas (neatceros numurs, bet zinu, ka tās bija [vienas no] pēdējām relīzēm zem tāda vārda. Man kā iesācējam un pilnīgai nullei Linux pasaulē, forši bija paskatīties uz KDE darba virsmu, paspēlēt ofisa spēlītes un pirmajā vakarā uzdot jautājumu – un ko tālāk? Nesapratu ne sūda no tā, ko es redzu.
Pēc nedēļas jau iemanījos uzlikt Enemy Territory (to, kas balstīts uz ID Software ID Tech 3 dziņa, kam arī, pateicoties ID laipnībai, ir Linux atbalsts) tā, lai tas pat strādātu. Un toreiz liela daļa darbību notika ar neizbēgamu termināļa starpniecību!
Es arī saprotu tos, kas saka, ka nav laika, lai mācītos ko jaunu, jo “es jau māku lietot programmu A, kāpēc gan mācīties programmu B?” Š ķiet visai interesanta situācija sanāk, kad “lietotājs XP” evolūcijas ceļā kļūst par “lietotāju 7” un turpina turēties [pie tam ar putām uz lūpām] pie apgalvojuma, ka “XP” = “7”, proti, nekas jauns nav jāmācās, viss ir pa vecam. Kā vizuāli, tā tehniski. Jums tas nešķiet dīvaini?
Noslēgšu savu palagu ar to, ka, lai ar cik izvalbītām acīm, sarkaniem vaigiem un putām uz lūpām jūs necenstos iegalvot viens otram pretējus viedokļus, nekas jau nemainīsies … 🙂
