nu man ar zagļiem bik nepatīkamāks stāsts: vajadzēja nopirkt parastu tv kabeli ~1m, ieeju veikalā, izvēlos, nogriežu, samaksāju, izeju no veikala – maka nav! to protams pamaniju pēc ~4-5 min, skrēju uz viekalu, prasiju vai nav redzējuši manu maku, šie atbildēja, ka pirms 1 min kāds arī kāds vaicājis par savējo. nebij tik daudz tur tā nauda, ~8-9ls, bet visas kartes…
vel riebīgāks atgadījums: 7dienas diena, remontējam rīgas būvamatniecības vsk aktu zāli (grīdu slīpējam) ģērbāmies ārpus aktuzāles, izejot no zāles ir maza telpa, kas ved uz koridori, tur arī liekam savas drēbes. skolēni nav – dūrvis ciet neslēdzam, pretī koridorī sēž bērnu mātes, gaida savus sīkos, kamēr šie danco citā telpā, eju slīpēt, skatos kāds savu jaku uz loga atstājis, aiznesu pie pārējām drēbēm lai paglābtu no putekļiem .. un ironija – uzliku virsū savām drēbēm. pēc slīpēšanas viens no kolēģiem gāja ārā – skatās dūrvis aizcirtās, domāja k-kāda apkopēja, jeb kas taml, tās tur bieži skraida. pēc brītiņ a pamana – vienam nozagts nokia N93, otram 40ls un fotokamera, dzīvokļa atslēgas .. vel k-kas bij nosperts. jaka kuru uzliku uz savām drēbēm – mašīnas atslēgas un maks nozagts netika, kā arī mans ipods, mobilais, maks, mobilais, mazdas atslēgas, viss vietā.
lieki pieminēt, ka bērnu mātes vairs tur nesēdēja..
secinājumi: tādēļ, ka gribēju labu kādam citam, tas paglāba mani 🙂 pirms uzliku jaku, maks no kabatas spīdēja ārā & tas būtu pirmais ko tie suņ i būtu paņ ēmuši.
.
