BoJack Horseman autors Rafaēls Bobs-Veksbergs rada jaunu, īpaši niansētu un unikālu Netflix šovu – Long Story Short.
“Tur ir specifika, ko es nezinu, vai varētu saprast arī tie, kuri nav ebreji,” viņš vēsta. “Man šķiet, ka es daru kaut ko īpašu, bet neesmu sapratis, kā to izskaidrot.”
Tajā pat laikā Bobs-Veksbergs arī ir satraucies, ka viņš nesniedz šovam pietiekami labu novērtējumu. “Būsim godīgi, tas arī ir plaši pievilcīgs,” viņš atzīst, “tā nav tikai nišas joma.”
Long Story Short, kā pilnā sezona taps pieejama 22. augustā, skrien cauri laikam, veidojot Švūperu ģimenes portretu. Viņi paši ir Naomi Švarcas un Eliota Kūpera bērni, kuru hibdrīda uzvārds liecina par vecāku būmeru hipiju paaudzes tieksmēm.
Atšķirībā no iepriekšējā autora seriāla, šī šova varoņi nav dzīvnieki. Tie ir cilvēki, ko Liza Hanavalta ir renderējusi dizainos, kas šķiet silti un aicinoši.
10 sērijas nenotiek hronoloģiskā secībā. Stāsts sākas agrajos 2000. gados līdz pat mūsdienām, atrādot Švūperu kāpumus un kritumus. Īpaši dominē COVID-19 pandēmija. Autors min: “Šķiet, ka popa kultūra ir izveidojusi tādu dīvainu vakuumu ap to, kur mēs nemaz šo tēmu nepieminām.”
Skaidrojot idejas avotu, autors sniedz vieglprātīgu atbildi – viņam vajadzēja vēl vienu projektu, lai turpinātu sadarbību ar savu asistentu. Taču daudz sirsnīgāks iemesls ir meklējams viņa pieredzē, kļūstot par tēvu.
“Es domāju par ģimeni dažādos veidos, par laiku un identitāti, kas manā gadījumā ir ‘ebreju amerikānis’, bet tagad arī par ‘dēls’, ‘brālis’, ‘vīrs’ un ‘tēvs’. “
Kas ir šova idejas avots?
Lai gan šovs nav specifiski par viņa ģimeni, autors tomēr apsvēra vērtības, ko vēlējās nodot. “Pēc 20 gadiem maniem bērniem būs saraksts ar lietām, ko esmu izdarījis nepareizi, lai gan es ļoti cenšos.”
No sākta gala Bobam-Veksbergam bija ideja, ka seriāls lēkās pa Švūperu ģimenes gadu gājumiem. Pirmajā sērijā pusaudzis Avī ved savu draudzeni uz brāļa Bar Mitzvah. Taču jau nākamajā sērijā Avī ir precējies, un citi domā par ģimenes sākšanu.
“Jau no sākuma galvenā tēma bija laiks un sekošana līdzi varoņu novecošanai, domājot par veidiem, kā lietas no jaunības ietekmē mūsu dzīvi šodien,” saka autors.
Švūperi ir attēloti kā konservatīvie ebreji, kuri tika uzaudzināti ar košera principiem un nopietnu attieksmi pret ebreju tradīcijām. Tomēr ģimenes ieskati mainās laika gaitā. Piemēram, Avī izvēlas savu bērnu audzināt bez ticības.
“Es vēlējos parādīt ebrejiem, ka viņi ir ebreji un dara visas ebreju lietas,” Bobs-Veksbergs saka. “Viņi nav tikai ebreji kultūras ziņā. Runa nav tikai par ticību Dievam vai cīņu ar ticību. Runa ir par cīņu ar reliģiju, kas ir citādi.”
Long Story Short nav visaptverošs priekšstats par to, kā mūsdienās ir būt ebrejam; tās ir pārāk lielas cerības, lai tās attiecinātu uz vienu kultūras elementu. Varat iedomāties, piemēram, strīdus, kas Švūperiem varētu būt par Izraēlu, taču tie nenotiek uz ekrāna. Tā bija apzināta izvēle.
“Es nevēlos nenovērtēt auditorijas spēju piesaistīt sevi stāstam, kas šķiet konkrēts un patiess,” viņš saka. “Ziniet, ja es panācu, ka cilvēki to ir darījuši par runājošu zirgu, es domāju, ka varu panākt, lai cilvēki to dara par jebkuru citu.”
Avots: TIME
