Donalds Tramps nosaka plašus muitas tarifus ASV importam gan sabiedrotajiem, gan pretiniekiem, izraisot bažas par pretpasākumiem.
ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien pieņēma lēmumu noteikt plašus muitas tarifus ASV importam. Šis lēmums ir sekmējies bažās par pretpasākumiem, jo uzņēmumi un ārvalstu valdības steidzās aprēķināt izmaksas, kas saistītas ar pieaugošo tirdzniecības karu. Tāpat šis lēmums rada bažas par globālu alianšu sabrukumu.
Izziņotie sodi izraisīja satricinājumus pasaules tirgos. Tāpat tas sekmēja citu līderu nosodījumu, ka beidzas tirdzniecības liberalizācijas ēra, kas gadu desmitiem ir veidojusi globālo kārtību.
Tramps paziņoja, ka uzliks 10 % pamattarifu visam importam uz ASV un augstākus nodokļus dažiem no valsts lielākajiem tirdzniecības partneriem, uzliekot tos precēm, sākot no augstākās kvalitātes itāļu kafijas un japāņu viskija līdz Āzijā ražotiem sporta apģērbiem.
Saskaņā ar Fitch Ratings datiem jaunie ASV tarifi ir ievērojamākie vairāk nekā gadsimta laikā. Ceturtdie akciju tirgi Pekinā un Tokijā noslīdēja līdz vairāku mēnešu minimumam. Rīta tirdzniecībā strauji samazinājās arī Eiropas akcijas, no kurām visvairāk cieta lielākā preču eksportētājvalsts Vācija.
Noslīdēja arī Volstrītas potenciālie līgumi, jo investori atteicās no riskantākiem aktīviem, dodot priekšroku drošām obligācijām un zeltam. Vācijas IW pētniecības institūts lēsa, ka tarifi ES ekonomikai radīs 750 miljardu eiro lielus zaudējumus.
Tramps paziņoja, ka “savstarpējie” tarifi ir atbilde uz ASV precēm uzliktajiem nodokļiem un citiem beztarifu šķēršļiem. Viņš apgalvoja, ka jaunie nodokļi veicinās ražošanas darbavietu radīšanu “mājās”.
Saskaroties ar 54% muitas tarifiem eksportam uz ASV, pasaules otrā lielākā ekonomika Ķīna apsolīja pretpasākumus, tāpat kā Eiropas Savienība. Gan Vašingtonas sabiedrotie, gan konkurenti kritizēja pasākumus, kuri rada pamatotas bažas par graujošu triecienu globālajai tirdzniecībai.
“Nenoteiktība izvērsīsies spirālveidā un izraisīs turpmāku protekcionisma pieaugumu. Sekas būs smagas miljoniem cilvēku visā pasaulē,” sacīja ES vadītāja Ursula fon der Leiena, piebilstot, ka 27 dalībvalstu bloks gatavojas atbildēt, ja sarunas ar Vašingtonu ciestu neveiksmi.
ASV Valsts kases vadītājs Skots Besents iepriekš brīdināja, ka jebkādi pretpasākumi novestu tikai pie eskalācijas.
Mazas teriotijas un neapdzīvotas salas arī pakļautas nodokļiem
Arī tuvākir sabiedrotie nav pasargāti. Eiropas Savienībai uzlikts 20% nodoklis, Japānai – 24 %, Dienvidkorejai – 25 % un Taivānai – 32 %. Saskaņā ar sarakstu, ko Baltais nams publicēja vietnē X, tarifi tika piemēroti pat dažām mazām teritorijām un neapdzīvotām salām Antarktikā.
Trampa noteiktie tarifi, šķiet, arī izjauks iedibinātās tirdzniecības saites par labu jaunām attiecībām. “Rodas iespējas jaunām aliansēm, kuras mums vajadzētu izmantot apņēmīgi un izlēmīgi,” sacīja Vācijas, kuras lielākā tirdzniecības partnere ir ASV, ekonomikas ministrs Roberts Habeks.
Nesen notikušās sanāksmes parādīja, “ka tas, ko mēs domājam, ir arī viņu domas: alianses veidošana, piemēram, ar Kanādu un Meksiku, ir dienas kārtībā,” viņš teica, piebilstot, ka “mums, Eiropas Savienībai, pragmatiski jāizpēta brīvās tirdzniecības iespējas ar citām valstīm”.
Trampa tarifi tiek ieviesti laikā, kad attiecības ar lielāko daļu Eiropas ir pasliktinājušās. Īpaši strīdīgs ir jautājums par karu Ukrainā un gadu desmitiem ilgušo transatlantisko attiecību izjaukšanu, jo ASV ir galvenais Eiropas drošības garants.
Šis jautājums ceturtdien pārtapa NATO alianses sanāksmē Briselē, kur ASV mudina valstis strauji palielināt aizsardzības izdevumus.
Norvēģijas ārlietu ministrs Espens Bārts Eide sacīja, ka NATO dibināšanas pamatā pēc Otrā pasaules kara bija tas, ka valstis cita pret citu neizmanto “piespiedu” ekonomiskus pasākumus. Tarifus kritizēja arī Vācijas, Francijas un Beļģijas ārlietu ministri.
Austrālijas premjerministrs Entonijs Albaness, kurš bieži tiek dēvēts par Amerikas “šerifa vietnieku” Āzijā, sacīja, ka Trampa solis nav drauga rīcība. “(Trampa) administrācijas noteiktajiem tarifiem nav nekāda loģiska pamata, un tie ir pretrunā mūsu abu valstu partnerības pamatiem.”
Tramps apdraud globālo ekonomiku
Ārējie ekonomisti ir brīdinājuši, ka tarifi var palēnināt globālo ekonomiku, palielināt recesijas risku un palielināt vidējās amerikāņu ģimenes dzīves izmaksas par tūkstošiem dolāru.
“Šādi jūs sabotējat pasaules ekonomikas dzinēju, vienlaikus apgalvojot, ka vēlaties to uzlādēt,” sacīja Naidžels Grīns, globālās finanšu konsultāciju grupas deVere Group izpilddirektors. “Realitāte ir skarba: šie tarifi paaugstinās cenas tūkstošiem ikdienas preču, sākot ar tālruņiem un beidzot ar pārtiku, un tas veicinās inflāciju laikā, kad tā jau tā ir nepatīkami noturīga.”
Kanādai un Meksikai, divām lielākajām ASV tirdzniecības partnerēm, jau ir piemēroti 25% tarifi daudzām precēm. Tās skars atsevišķs tarifu kopums automobiļu importam, par ko Tramps paziņoja pagājušajā nedēļā un kas stāsies spēkā no ceturtdienas.
Bažas par tarifiem ir palēninājušas ražošanas aktivitāti visā pasaulē. Vienlaikus tie veicina arī automobiļu un citu importēto produktu pārdošanu, jo patērētāji steidzas veikt pirkumus, pirms cenas pieaug.
Tagad, kad jauno tarifu realitāte kļūst skaidrāka, uzņēmumiem visā pasaulē ir jāapsver, kā pielāgoties, jo to iespējas ir ierobežotas un klientiem nepatīkamas.
“Eiropai tās ir milzīgas grūtības. Es domāju, ka tā ir arī katastrofa Amerikas Savienotajām Valstīm un ASV pilsoņiem,” sacīja Francijas premjerministrs Fransuā Bairo.
Avots: Reuters
