Somija, Zviedrija, Norvēģija, Dānija un Igaunija plāno laist klajā bezsaistes karšu maksājumu sistēmu brīžiem, kad zūd elektrība.
Šāds plāns radies brīdi pēc tam, kad Baltijas jūras reģions pārdzīvoja pāris neizskaidrojamus zemūdens infrastruktūras bojājumus. Rietumu inteliģences vienības apsūdz Krieviju par dažādiem sabotāžas mēģinājumiem – Kremlis noliedz.
Tikai 10% cilvēku Somijā izmanto skaidru naudu kā pirmāro maksāšanas veidu, tā norāda centrālā banka. Tas nozīmē, ka valsts lielākoties paļaujas uz kredītkaršu maksājumiem.
“Kopš karšu maksājumiem ir nepieciešami funkcionējoši internacionāli banku savienojumi, Somijai ir jābūt gatavai pārrāvumiem. Daudz citu valstu, protams, ir tādā pat situācijā,” saka Valimakī. Viņš pievieno, ka arī Norvēģija, Zviedrija, Dānija un Igaunija plāno ieviest bezsaistes karšu maksājumus – iespējams, arī citas valstis.
Valimakī sacīja, ka plāns vēl ir izstrādes stadijā, bet bezsaistes maksājumi var iekļaut termināļus, kas šifrē un glabā darījumu datus līdz tiek atgriezts interneta savienojums.
Zviedrijas centrālā banka vēsta, ka cer sistēmu izveidot līdz 2026. gada 1. jūlijam, ļaujot zviedriem veikt bezsaistes karšu maksājumus, lai iegādātos pirmās nepieciešamības preces traucējumu gadījumos līdz pat 7 dienām.
Norvēģijas, Dānijas un Igaunijas centrālās bankas komentārus vēl nesniedz.
Pagājušogad Ziemeļu reģiona lielāko banku Nordea skāra nepieredzēta pakalpojumu atteikšanas kampaņa, kas ilga nedēļām un dažkārt liedza klientiem piekļūt saviem tiešsaistes kontiem.
Kā Valimakī apgalvo, visai Eiropai vajadzētu samazināt paļaušanos uz karšu maksājumiem, kas šobrīd ir atkarīgas no ASV uzņēmumiem – Visa un Mastercard.
Somija meklēt risinājumus
Lai nodrošinātu alternatīvu, Somija tuvāko gadu laikā ieviesīs nacionālo sistēmu tūlītējiem maksājumiem, kamēr bezsaistes maksājumi kļūs reāli jau nākamgad.
“Mums, iespējams, šķiet, ka mums ir opcijas, piemēram, maksāt ar debet vai kredītkarti, vai ar Apple Pay, bet tās visas funkcionē caur Visa un Mastercard infrastruktūru,” viņš vēsta, aicinot uz dažādošanu.
Eiropas Centrālā banka plāno ieviest digitālo eiro, kas ļautu realizēt tūlītējus maksājumus, bet Valimakī sacīja, ka sistēmas realizācijai nepieciešami gadi pat, ja tiktu nodrošināts viss nepieciešamais politiskais atbalsts no eirozonas valstīm.
Vēl kādā mēģinājumā saglabāt finansiālo drošību Somija iepazīstina ar rezerves banku kontu nacionālo sistēmu. Saskaņā ar to, Nacionālā finanšu stabilitātes iestāde varētu nodrošināt somiem piekļūt uzkrājumiem pat tad, ja banka nespētu sadarboties.
Avots: Reuters
