Lielākā daļa jeb 67 % Latvijas iedzīvotāju, kas ceļo, izmantojot tūrisma aģenta vai operatora pakalpojumus, nav informēti, cik maksā piedāvājumā iekļautā ceļojumu apdrošināšana, liecina apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia pētījums.
“Ceļojumu apdrošināšana bieži tiek iekļauta komplektā ar citiem tūrisma aģentūru sniegtajiem pakalpojumiem, taču šādā gadījumā ceļotāji var pārmaksāt, nesaņemot sev atbilstošāko segumu. To apstiprina arī aptaujas dati, kas liecina, ka vairums ceļotāju, iegādājoties gatavus ceļojumu komplektus, neiedziļinās detaļās par apdrošināšanu – daudzi ne tikai nezina, cik par to samaksā, bet arī neizlasa apdrošināšanas noteikumus, tāpēc nav informēti par to, kādus riskus tā sedz un kādus nē,” norāda Balcia valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.
Balcia veiktais pētījums liecina, ka 83 % Latvijas ekonomiski aktīvās sabiedrības dodas ceļojumos vismaz reizi gadā, kas ir pozitīvi vērtējama tendence. Tai pašā laikā dati rāda, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs jeb 29 %, dodoties braucienos ārpus Latvijas, neiegādājas ceļojumu apdrošināšanu vai to dara tikai reizēm. Tas apliecina, ka gana liels ceļotāju īpatsvars uz saviem pleciem uzliek nevajadzīgu potenciālo finanšu risku. Ja ceļotājam ārzemēs nākas saskarties ar neparedzētām situācijām, šāda izvēle var izmaksāt dārgi.
Tūrisma nozarē vēsturiski izveidojušās vienas no augstākajām apdrošināšanas pārdošanas pakalpojumu starpniecības maksām (40 % un vairāk). Šādas starpniecības maksas tiek maksātas tūrisma pakalpojumu sniedzējiem kā papildpakalpojumu starpniekiem, kuri līdztekus tūrisma pakalpojumu piedāvāšanai izplata arī ceļojumu apdrošināšanas produktus.
Pētījuma rezultāti parāda, ka pastāv būtiska neatbilstība starp tirgus starpniecības pakalpojumu komisijas praksi ceļojumu apdrošināšanas pārdošanā un klientu izpratni par šo pakalpojumu un maksāt gatavības apmēru. Proti, 97 % aptaujā ir norādījuši tūrisma nozarē eksistējošo komisijas apmēru (40 % un vairāk) kā neatbilstošu.
Tas vedina izdarīt pieņēmumu, ka ceļojumu apdrošināšanas tirgū valdošās nesamērīgi augstās starpniecības komisijas likmes varētu būt viens no būtiskiem tirgus attīstību kropļojošiem faktoriem. Uzņēmuma vadītājs pieļauj, ka minētais pakalpojums bieži tiek piedāvāts, balstoties uz nozares savstarpējām finanšu interesēm, nevis klientu interesēm saņemt kvalitatīvāko apdrošināšanu par konkurētspējīgu cenu.
“Ņemot vērā, ka viens no pētījuma mērķiem bija noskaidrot Latvijas sabiedrības apdrošināšanas pratības līmeni, rezultāti ir satraucoši. Tie apliecina, ka gan mums kā nozarei, gan iesaistītajām institūcijām ir vēl daudz darāmā, lai veicinātu sabiedrības informētību par apdrošināšanas pakalpojumiem, to nozīmi un ar to saistītājiem maksājumiem”, norāda Jānis Lucaus.
Viņš uzskata, ka šajā kontekstā būtu jāizvērtē, kā apdrošināšanas cenu ietekmē vēsturiski augstās starpniecības komisijas maksas. Noteikti jāņem vērā, ka pēdējos gados ir strauji attīstījušies dažādi tehnoloģiskie risinājumi, kas, ļoti ticams, ir ievērojami samazinājuši pakalpojuma piegādes faktisko pašizmaksu, salīdzinot ar to, kāda tā bija abu nozaru sadarbības pirmsākumos.
Lai gan patērētāju aizsardzības nolūkā šobrīd ir ierosināti grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā, kas paredz ierobežot tūrisma pakalpojumu sniedzēju (papildpakalpojumu starpnieku) sadarbību ar vairākiem apdrošinātājiem viena produkta ietvaros, šie grozījumi nerisina jautājumu par starpniecības maksām un neparedz pienākumu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem atklāt šo maksu apmēru.
Aptauju pēc “Balcia” pasūtījuma veica pētījumu aģentūra “Norstat” 2025. gada maijā, aptaujājot vairāk nekā 1200 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem.
