Mākslīgajam intelektam (MI) kļūstot par biznesa stratēģijas pamatu, organizācijas saskaras ar nopietnu izaicinājumu – atrast darbiniekus ar prasmēm, kas nepieciešamas tehnoloģiju efektīvai izmantošanai. Globālā digitālo pakalpojumu uzņēmuma Emergn pētījums “Gudrās ilūzijas 2025”* atklāj, ka puse jeb 52 % uzņēmumu saskaras ar grūtībām atrast tehnoloģiju ekspertus un pieprasījums pēc specifiskām prasmēm ievērojami pārsniedz piedāvājumu.
Pētījums atklāj, ka papildus kvalificētu darbinieku trūkumam, darba devējiem trūkst ne tikai tehnisko zināšanu, bet grūtības sagādā arī tādu prasmju kā kritiskā domāšana un analītika piesaiste, ko norāda 35 % organizāciju, kam seko problēmu risināšana ar 26 % un starpnozaru vadība ar 24 %. Tāpat aktuāls ir līderības, iniciatīvas un laika plānošanas deficīts, savukārt katrs piektais uzņēmums saskaras ar tīmekļa izstrādātāju trūkumu, kas tiešā veidā ietekmē jaunu produktu piegādes procesus.
“Daudzas organizācijas kļūdaini pieņem, ka lielākais izaicinājums darbā ar MI ir piekļuve tehnoloģijām, taču patiesais ierobežojums ir piekļuve prasmēm, kas padara šīs tehnoloģijas noderīgas. Situācijā, kad vairāk nekā puse uzņēmumu atzīst datu un MI kompetences par visgrūtāk piesaistāmajām, biznesa procesu izpilde palēninās vēl pirms MI sniegtā vērtība paspēj reāli materializēties,” norāda Aldis Ērglis, “Emergn Latvia” vadītājs.
Vislielākās grūtības MI talantu piesaistē izjūt ražošanas, enerģētikas un kritiskās infrastruktūras nozaru uzņēmumi. Visvairāk skartas ir vidēja izmēra organizācijas ar 1000 līdz 4999 darbiniekiem – tajās ar vakantu vietu aizpildīšanu cīnās pat 60 % uzņēmumu, kamēr lielajos uzņēmumos šis rādītājs ir 44 %. Tikai 9 % visu aptaujāto atzina, ka personāla atlase šajā jomā ir vienkārša.
Šo problēmu veicina ilgstoša nelīdzsvarotība starp piedāvājumu un pieprasījumu, kas rada darbaspēka deficītu un strauju algu kāpumu. Tāpat uzņēmumiem bieži trūkst skaidru iekšējo apmācību programmu, liekot tiem paļauties tikai uz ārējo atlasi. “Nereti organizācijas meklē tā sauktos „vienradžus” – cilvēkus, kuri spēj vienlaikus programmēt, analizēt, komunicēt un vadīt pārmaiņas, kas būtiski sašaurina atlases loku. MI neaizstāj cilvēka lēmumus, bet gan palielina to nozīmi. Uzņēmumiem jāspēj apvienot tehnisko lietpratību ar spēcīgu līderību, ziņkāri un atbildīgu pieeju tehnoloģiju lietošanai,” piebilst A. Ērglis.
Lai pārvarētu prasmju trūkumu, uzņēmumiem ieteicams rūpīgi analizēt prioritātes, nosakot, kuros uzdevumos nepieciešamas tehniskās zināšanas un kuros – cilvēka spriestspēja. Uzņēmumiem jāattīsta darbiniekos kritiskā domāšana un problēmu risināšanas prasmes. Nekritiski izmantots mākslīgais intelekts to var kavēt, jo sniedz gatavas atbildes un mazina vajadzību domāt patstāvīgi. Tāpēc jāmeklē jaunas pieejas mācībām, kas attīsta ne tikai zināšanas, bet arī prasmi tās pielietot praksē. Veiksmīgākās organizācijas būs tās, kas spēs investēt iekšējā pārkvalifikācijā, meklējot talantus starp darbiniekiem ar pārejamām prasmēm
analītikā, inženierijā vai finansēs.
*Emergn “Gudrās ilūzijas 2025” pētījumu veica Censuswide, aptaujājot 751 globālo organizāciju
pārstāvjus. Respondenti bija augstākā līmeņa vadītāji (CEO, CTO, COO u.c.), kuri vismaz piecus gadus
strādājuši uzņēmumos ar vairāk nekā 1000 darbiniekiem, un uzņēmuma kopējiem gada ieņēmumiem virs
500 miljoniem ASV dolāru. Plašāka informācija par Emergn 2025. gada globālo pētījumu pieejama šeit.
