Atviegloti rutīnas uzdevumi, mazāk cilvēcisku kļūdu, ātra datu analīze, 24/7 režīmā pieejami asistenti, efektīva risku vadība un personalizēta pieeja miljoniem klientu – šie ir tikai daži no ieguvumiem, kā mākslīgais intelekts var palīdzēt uzņēmumu darbiniekiem sasniegt labākus rezultātus. Roche Services & Solutions Rīga (RSS) vadītāja Evija Celma atgādina – brīnumrīka, kas atrisinātu visas problēmas, nav, taču mākslīgais intelekts var būtiski uzlabot darba efektivitāti, ja to pareizi integrē ikdienas procesos.
Mākslīgais intelekts kā tavs asistents, kas tikko pabeidzis studijas
Mākslīgo intelektu vajag uzvert kā asistentu, kurš tikko uzsācis darbu pēc studijām. Ar to ir daudz jāstrādā, lai dabūtu tieši tādu rezultātu, kādu vēlies. Bet, kad esi to apmācījis, tas var ievērojami atvieglot ikdienu. “Mēs, RSS Riga, ikdienā izmantojam Google sistēmas un tā radītos mākslīgā intelekta rīkus Gemini un Notebook LM. Es ar to vēl mācos sarunāties. Piemēram, tas var balss ziņā ierakstītu informāciju pārvērst par ierakstu kalendārā vai rezervēt tajā laiku, un man nav jāatver dators pa ceļam uz tikšanos. Savukārt tikšanās laikā uz virtuālajām tāfelēm piefiksētās idejas Gemini pārveido tekstā un sastrukturizē vai arī piefiksē nākamos uzdevumus. Man kā lielas komandas vadītājai laika ietaupījums, kuru šādi iegūstu uz ikdienišķu darbu rēķina, ir gana jūtams,” stāsta RSS Riga vadītāja Evija Celma.
Atrast vēstnešus un iedvesmotājus savā komandā
Lielākais izaicinājums, ieviešot mākslīgā intelekta rīkus uzņēmuma ikdienā, ir identificēt darbiniekus, kuri būtu ieinteresēti apgūt mākslīgā intelekta lietošanu un kļūt par vēstnešiem, kas māca un iedvesmo arī citus kolēģus. Ar mākslīgo intelektu mēs paši apgūstam jaunas kognitīvās prasmes, jo iemācīties runāt un noformulēt pareizo domu ir jāprot. Mākslīgais intelekts nevar nolasīt to, kā mēs domājam. Līdz ar to komunikācijas prasmēm un kritiskai domāšanai ir milzīga loma, lai efektīvi strādātu ar šo tehnoloģiju. Tāpēc ir tik būtiski, ka komandās ir mākslīgā intelekta vēstneši, kas var stāstīt par savām pieredzēm un tādā veidā pārliecināt savus kolēģus nākt līdzi šīs tehnoloģijas testēšanā.
“Man ir medicīnas tekstu autoru komanda, bāzēta piecās valstīs, kas strādā pie farmācijas komerctekstu rakstīšanas. Tā ir ļoti regulēta vide, un katram vārdam, katram teikumam, ko rakstām, jābūt ar zinātniskām atsaucēm. Tas ir ļoti laikietilpīgs ceļš –no zinātniskiem tekstiem uzrakstīt, piemēram, sociālo mediju ierakstu, kas atbilst visiem normatīviem. Pirmajā gadā sāka daži komandas biedri, bet nu jau visa komanda mākslīgo intelektu ir integrējuši savā ikdienā, jo tas ļoti paātrina darbu ar lielu, komplicētu informācijas apjomu. Tajā pašā laikā autori ir ļoti kritiski pret rezultātu, ko saņem pretī, jo viņiem jābūt profesionālām zināšanām, lai izķertu kļūdas. Atšķirībā no līdz šim pastāvošajām tehnoloģijām mākslīgais intelekts var dod dažādas atbildes uz uzdoto jautājumu (Automation = guaranteed result / AI = variable outcome). Tāpēc komunikācijas prasmēm, spējai noformulēt un pēc tam kritiski pieņemt rezultātu ir milzīga nozīme,” uzsver Evija Celma.
Motivēt komandu nebaidīties, ka mākslīgais intelektus viņus aizstās
Bailes, ka mākslīgais intelekts aizstās cilvēkus un atņems viņiem darbu, ir aplamas, ir pārliecināta RSS Riga vadītāja. Tieši pretēji – tas atbrīvos telpu ikdienas grafikā, lai cilvēks varētu darīt jaunas lietas un turpināt izglītoties, kam bieži vien laika nepietiek.
“Nedomāju, ka mākslīgais intelekts aizstās cilvēka darbu, bet noteikti mainīs darba ikdienu, un cilvēki, kas to neapgūs, tiešām riskē, ka vienā brīdī viņu zināšanas nespēs tikt līdzi laikam un darba vides prasībām. Bailes liek sastingt un palikt uz vietas, bet cilvēks ir aizstājams tikai tad, ja neiet līdzi laikam. Ja saprotu – ok, šo procesu turpmāk darīs darīs citādi, mani kā ekspertu te vairs nevajadzēs, varu skatīties citā virzienā, kur mana ekspertīze būs vajadzīga, un vēl piemācīties jaunas prasmes,” stāsta Evija Celma.
Novērtēt riskus un ņemt vērā ētiskos apsvērumus
Pasaulē jau ir bijuši gadījumi, kad mākslīgā intelekta rīku izstrādātāji ar tiesas lēmumu ir spiesti maksāt milzīgas summas prasītājiem par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem.
“Jāpatur prātā, ka mākslīgais intelekts ir mācījies no daudziem un pats neko neizdomā, tāpēc nevar gluži paļauties uz copy-paste funkciju. Jā, mākslīgais intelekts var iedot vērtīgas idejas, tomēr tās vajadzēs personalizēt. Publicējot kādu materiālu visiem pieejamā vidē, būtu tikai godīgi atzīmēt, ka tas radīts ar mākslīgā intelekta palīdzību. Arī mēs uzņēmuma projektu vadības platformā varam to atzīmēt,” par mākslīgā intelekta lietojuma ētiskajiem aspektiem pārdomās dalās Evija Celma. “Ja godīgi, atpazīt mākslīgā intelekta ģenerētus tekstus kļūst arvien vieglāk, it īpaši ja autors pat nav pacenties tiem iziet cauri un parūpēties par to personalizēšanu vai kļūdu pārbaudīšanu. Tas noved līdz tam, ka LinkedIn un citur varam redzēt pēc uzbūves un satura līdzīgus ierakstus. Es pati regulāri norādu vai pat strīdos ar savu mākslīgā intelekta asistentu – nē, man nepatīk šis piedāvājums, es gribu īsāku, kodolīgāku un valodā, kas ir saprotama četrpadsmitgadīgam pusaudzim.”
Mākslīgam intelektam ir nepieciešams, lai tu esi gudrs savā “lauciņā”
Jāsaprot, cik kvalitatīvs ir rezultāts, ko mākslīgais intelekts piedāvā, lai kādā jomā cilvēks strādātu. “Esmu lasījusi, ka vadītājiem šis rīks palīdzēs ar atgriezeniskās saites sagatavošanu sev tieši pakļautajiem darbiniekiem gada pārrunās vai karjeras pārrunās. Jā, tas tik tiešām palīdz noformulēt domu labāk, skaistāk, bet man pašai ir jāiedod saturs, uz kura bāzes mākslīgajam intelektam sagatavot šo atgriezenisko saiti, jo katrs darbinieks performē citādi, strādā pie atšķirīgiem projektiem. Nevar visiem darbiniekiem vienu un to pašu atsauksmi sagatavot. Ātruma ziņā – jā, tas tik tiešām man palīdz. Tāpēc tās prasmes, kas nepieciešamas mums kā profesionāļiem un arī nākotnes profesionāļiem, tikai pieaug,” secina Evija Celma. “Man šķiet, ka mākslīgais intelekts man liek domāt vairāk, un es saprotu, ka ne visu, kas notiek manā galvā, es māku pārnest rakstītā komunikācijā, tāpēc bieži izmantoju balss funkciju. Mācīties specifiskas jomas, mācīties kritiski domāt, mācīties sociālās un komunikāciju prasmes, matemātiku un tehnoloģijas, mākslas – vai ir kaut kas tāds, ko nemācīties? Domāju, ka ne.”
