Aiz dīķa baumo: Safari sekos Edge pēdās un arī migrēs uz Chromium

Raksts tulkots no https://chromeunboxed.com/
Twitterī, forumos un čatos šodien figurē dažādas spekulācijas par to vai tā ir viltus ziņa vai nē. Lūdzu izvērtējiet paši uz savu atbildību.
Neesmu tulkošanas eksperts. Ja Jums šķiet, ka gramatika klibo, tad droši ziņojiet portāla uzturētājiem.

Dienu pēc Ziemassvētkiem kāds lasītājs mūsu kolektīvajā pastkastītē piegādāja mazu un gardu dāvaniņu, kuras nozīmīgums ir visnotaļ iespaidīgs. Ja ekrānšāviņš šajā e-pastā/rakstā ir ticams, tad izskatās ka arī Apple plāno savu Safari interneta pārlūku bāzēt uz Chromium, līdzīgi kā to nesen izdarīja Microsoft ar savu Edge pārlūku. Godīgi sakot, tas ir diezgan šokējoši, ka Apple ir nosliecies par labu šādam solim, bet tam savā ziņā ir liela jēga ilgtermiņa perspektīvā.

Nedaudz konteksta

Pirms mēs izdarām kādus secinājumus, mums vajadzētu saprast lielo kopbildi. Apple gadu gadiem ir bijusi slavena ar savu noslēgtumu programmatūras izstrādē. Sākot no iOS un MacOS, viņi nekad nav jutuši nepieciešamību associēties ar aktīvu atvērtā koda programmatūras izstrādātāju. Apple ražo elektroniku, uztur savu operētājsistēmu un programmatūru, un ja tu vēlies pārdot savas aplikācijas viņu platformā, tad tu esi spiests spēlēt pēc viņu spēles noteikumiem.

Šāda politika lieliski strādā, kad tu tirgo iPhonus, kā karstus pīrādziņus. Kad tu ar saviem dzelžiem tik masīvi dominē ASV tirgū, tu vari veidot savus spēles noteikums pēc savas sirds patikas. Izstrādātāji un patērētāji apēdīs visu, ko tu tiem iebarosi. Bet šāda politika absolūti nestrādā WEB platformā. Tīmeklis ir šodienas galvenā atvērtā platforma un produktu piegādes rīks. Paldies Dievam, mēs vēl neesam zaudējuši šo brīvību. Kaut kā visas šīs web platformas atvērtības kontekstā, neviens nekad nav juties komfortabli, ja viņš ir spiests izmantot tikai vienu konkrētu pārlūku. Cilvēkus maz uztrauc ar ar kādu tīmekļa pārlūku tiem tiek piegādāts viņu dators vai operētājsistēma: viņi vēlas izmanto to pārlūku, kurš tiem ir visvairāk piemērots un kurš vienkārši strādā.

Lielākajai daļai lietotāju pasaulē, Chrome pārlūks guva priekšroku pār tādu uzņēmumu kā Apple un Microsoft pārlūkiem, jo tie izvēlējās stipri iepalikt aiz strauji mainīgajiem web standartiem. Neatkarīgi, vai tas bija spītības, vai nekompetences ietekmē, Safari, Internet Explorer un Edge salīdzinot ar Chrome vienmēr iepalika neskaitāmos aspektos. Kamēr visi šie pārlūki konstanti piekopa savu konservatīvo politiku jaunu web standartu implementācijā, Chrome popularitāte tikai auga līdz sasniedza savu šodienas absolūto dominanci. Jebkurā laikā, Apple vai Microsoft varētu vienkārši izlemt, ka trešās puses pārlūki nav atļauti, bet tīmeklis ir kaut kas tāds, kas vienkārši neļautu kam tādam notikt. Lietotāji to nekad nepieļautu.

Atvērtā koda pieeja

Viens no galvenajiem Chrome ieguvumiem ir fakts, ka tas ir bāzēts uz Chromium pārlūka. Tie ir atvērtā koda pamati Chrome pārlūkam, tādam, kādu tu to pazīsti. Chromium un Chromium OS tiek izstrādāti atvērti un izstrādē piedalās jebkurš, kurš ir ieinteresēts to panākumos. Chrome (Google Chromium pārlūka versija) satur dažas slēgtas programatūras daļas, kas pieder Google un šīs daļas padara Chrome unikālu starp tiem pārlūkiem, kuri arī darbojas uz Chromium bāzes, bet tādēļ, ka tas ir būvēts uz atvērtā koda bāzes, Chrome izmanto visas priekšrocības, ko sniedz ne tikai viena izstrādātāju komanda, bet gan vesela izstrādātāju orda visā pasaulē.

Citi pārlūki, ieraudzījuši šīs plašās iespējas, rīkojušies identiski. Tādi pārlūki kā Brave, Opera, Vivaldi, Edge, Samsung Internet Browser un daudzi citi darbojas uz tiem pašiem Chromium pamatiem. Tas nozīmē, ka visām šīm komandām, kuras strādā ar saviem Chromium paveidiem, rūp tas ko Chromium var un ko nevar izdarīt un visas šīs komandas strādā, lai radītu vēl funkcionālāku un ātrāku pārlūka kodolu. Protams, katra šī komanda rūpējas arī par savām individuālajām interesēm, bet to darba augļus, ko tās rada strādājot pie savām platformām bauda visi.

Tas ir atvērtā koda programmatūras spēks. Iepretim baram uzņēmumu sacenšoties atšķirīgu standartu izstrādē un veidos, kā kārtot lietas, tās visas šo laiku velta strādājot pie viena kopīga projekta, kas noved daudz kvalitatīvāka rezultāta. Microsoft darbs pie Edge Chromium jau tagad ir devis labāku RAM pārvaldību un baterijas darbības laika uzlabojumus. Tās ir lietas, kas ir svarīgas tieši Microsoft priekš viņu pārlūka, tātad, tas ir arī kaut kas tāds, kas kļūs svarīgi pašam Chromium. Šādā sistēmā patērētājs ir ieguvējs jebkurā gadījumā.

Apple arī varētu būt uz klāja

Tagad pievēršamies šim jaunajam ziņojumam. Kā jau jūs nopratāt, Safari ir gan tehniski iepalicis, gan papildus tam arī slēgtā koda programmatūra, tāpēc pāreja uz Chromium balstītu pārlūku būtu izdevīga, gan pašam Apple, gan visiem lietotājiem. Apple varēs piegādāt Safari bez visiem tehniskajiem trūkumiem un lietotāji varēs uzreiz izmantot Safari bez nepieciešamības izvēlēties, kuru pārlūku izmantot uz sava tikko iegādātā Mac. Ja Safari jau ir instalēts un no tehniskā viedokļa ir tik pat labs, kā Chrome, tad kāpēc ķēpāties un instalēt kaut ko citu?

Ja šī ziņa no iphones.ru ir ticama, tad ir liela iespējamība ka Safari agrāk vai vēlāk varētu tikt uzbūvēts uz Chromium bāzes. Šajā rakstā minēts kļūdas ziņojums (bug repport) (kurš no tā brīža jau ir privāts), kurā tiek pieprasīts Chrome 80 iespējot “Intelligent Tracking Prevention”. Tā ir liela štelle, jo pašlaik ITP ir tieši Safari īpašums un pats pieprasījums nāk no Apple darbinieka. Hmmm… kādēļ gan lai Apple izstrādātājs pieprasītu iespējot privātu Safari opciju iekš Chrome 80? Nu…, jūs jau atbildi uz to zinat, vai ne?

Papildus šiem pierādījumiem, te ir daži ekrānuzņēmumi ar šo kļūdas ziņojumu. Pirmais konkrēti parāda, ka pieprasījums nāk no izstrādātāja ar @apple.com epasta adresi un tas satur ekrānuzņēmumu. Pēc ātras apskates, ekrānuzņēmums ir no Safari pārlūka, kurš darbojas uz Chromium alpha stadijā.

Dažas papildus piezīmes. Pirmkārt, kļūda kopš publikācijas brīža ir padarīta privāta. Ja tā būtu viltus ziņa, tad meklējot pēc kļūdas ziņojuma (bug repport) numura mēs saņemtu kļūdu. Tomēr tā tiek atgriezta, kā bloķēta un pieprasa skatīšanas tiesības. Nevienam šeit nav nekāda reāla iemesla to slēpt, ja tas nebija patiess. Viņi varētu vienkārši atbildēt tam čalim kļūdas ziņojumā, lai izbeidz blēņoties. Tomēr viņi noslēpa visas references un tas man norāda uz to, ka netīšām tika publiskots kaut kas slēpjams.

Otrkārt, bildē redzamā Chromium bāzēta Safari alfa versija ir nekas vairāk kā tikai: ALFA. Tas izskatās drausmīgi un godīgi, tas būtu tikai sagaidāms. Izmetot ārā visas sava pārlūka zarnas, liek tev fokusēties tikai uz bāzes funkcionalitāti. Visticamāk, zem pārsega Apple veic kalnu ar darbiem, lai pārliecinātos, ka visas funkcionālās daļas ir samontētas un darbojas, pirms tie vispār izlemj izskaistināt fasādi. Tādēļ nepievērsiet lielu uzmanību drausmīgajam izskatam redzamajos ekrānuzņēmumos.

Visbeidzot, ir vērts atzīmēt, ka pirmajā ekrānuzņēmumā varat redzēt to operētājsistēmu sarakstu, kurām tas tiek pievienots: Windows, Linux un Mac. Tas varētu nozīmēt ka mēs vārētu ieraudzīt Chromium bāzēto Safari uz visām trim galvenajām darbstaciju operētājsistēmām un varētu signalizēt par vēl vienu atslābumu cietokšņa politikā ar kuru Apple jau izzsenis ir pazīstama. Salīdzinoši nesena PWA iekļaušana iPhone infrastruktūrā ir vēl viens pierādījums tam, ka Apple, iespējams, beidzot pozitīvāk skatās uz plašāku, atvērtā koda, tīmekļa balstītu programmatūru, un tās ir lieliskas ziņas visiem.