Jau pagājuši 14 gadi, kopš Marks Šatlvorts (Mark Shuttleworth) dibināja Canonical un Ubuntu projektu. Tajā laikā Ubuntu bija parasta Linux distribūcija. Šodien operētājsistēma ir liels tirgus spēlētājs, kas piedāvā plašu produktu un servisu klāstu. Daudzo gadu laikā, Šatlvorts viens pats finansējis projektu un nekad nav izrādījis īpašu interesi gūt citus finašu avotus. Tagad situācija mainās.
15. novembrī Šatlvortu intervēja techcrunch. Intervijā dibinātājs teica, ka meklē investorus, lai sagatavotos IPO (sākotnējais publiskais piedāvājums). Nav noslēpums, ka Canonical nesen pārorientējās uz uzņēmumu apkalpošanu un apturēja Ubuntu telefona, Unity darbvirsmas projektus procesā, lai atbrīvotu resursus un gatavotos IPO.
“Pirmais solis ir privātais kapitāls, ” teica Šatlvorts. “Tas tā ir tāpēc, ka ārēju investoru piesaiste ar ārējiem valdes locekļiem prasa atskaišu veidošanu un padara uzņēmumu par daļu no tās programmas. Man ir uzdevumu kopums, kurus manuprāt vajadzētu paveikt jau drīz. Tas ir mūsu tagadējais mērķis. Tālāk ir lietu kopums, kuras vēlas ārēji investori un vēl tālāk būs vēl viens lietu kopums, kurš vajadzīgs IPO. Tam vajadzīga atšķirīga disciplīna.”
Agrāk Šatlvorts pretojās tam un atzina to intervijā. “Es izbaudu savu neatkarību un izbaudu spēju veikt ilgtermiņa lēmumus. Es vēl joprojām domāju, ka man būs iespēja to darīt, bet es augsti novērtēju atbildību ņemot svešu naudu. Ir savādāk, kad tērē savu naudu.”
Jaut tagad izskatās, ka Canonical pārorientācija ir veiksmīga. “Numuri izskatās labi. Bizness ir veselīgs. Tā nav labdarība. Tā nav filantropija, ” viņš teica. “Ir vairāki svarīgi indikatori, kurus es vēroju, nākamā soļa speršanai ir nepieciešams kapitāla pieaugums.” Šie galvenie indikatori ir biznesa apmērs un daudzveidība.
Šatlvorts gatavošanos IPO salīdzināja ar sportisku treniņa programmu. “Nav jēgas teikt: Es neesmu veicis nevienu vingrinājumu 10 gadus, bet es pierakstīšos rītdienas maratonam, ” viņš teica.
Privātā uzņēmumā pieņemt ārējas investīcijas un kļūt publiskam, īpaši pēc daudziem pašfinansēšanas gadiem, ir grūti un Šatlvorts atzina to, īpaši tāpēc ka nākas noteikt īstermiņa mērķus, lai apmierinātu investorus, kuriem iespējams vispār neinteresē uzņēmuma tālāka nākotne. Šatlvorts domā, ka Canonical tiks galā ar šīm grūtībām.
Viņaprāt lielākais drauds ir citur. “Es domāju, ka visbīstamākā lieta pēc šo izmaiņu veikšanas ir nepamatoti lielā akciju cenas ietekme uz cilvēku garastāvokli, “ viņš teica.“ Šodien Canonical ir 600 darbinieku. Daļai šī diena var būt ļoti patīkama un daļai var būt ļoti nepatīkama. Un viņiem jānoskaidro, kas ir īsts abos gadījumos. Bet viņi var atbalstīt viens otru. Bet kad tev ir tikai akciju indekss, visi domā, ka viņiem ir laba diena, vai arī visi domā, ka viņiem ir ļoti slikta diena, neatkarīgi no realitātes.
Šatlvorts nedomā, ka nesenais IBM pirkums, kurā IBM iegādājās Canonical konkurentu Red Hat, atstās tūlītējas sekas uz Canonical biznesu. Bet viņaprāt šis notikums daudziem pirmo reizi liek apdomāt līdzekļu ieguldīšanu Red Hat un uzņēmuma enterprise Linux distribūcijā. Canonical sola ka Ubuntu un OpenStack rīki, servisi ir ne tikai konkurētspējīgi, bet ir arī efektīvi cenu ziņā ilgtermiņā un padara uzņēmumus veiklākus. Un ja vairāk uzņēmumu sāks skatīties Canonical, Ubuntu virzienā, tas tikai paātrinās Šatlvorta (un viņa baņķieru) grafiku Canonical kapitāla paaugstināšanā, kļūstot par publisku uzņēmumu.
Avots: techcrunch.com
