Kad uzradās kriptovalūtas, to rakšana šķita labs veids kā izplatīt digitālu naudu. Mēs varējām nedaudz nopelnīt rokot ar klēpjdatoru un atbalstīt blockchain tehnoloģiju, kas apstiprināja pārskaitījumus. Šodien, Bitcoin prasa daudz vairāk jaudas aprēķinu veikšanai un kriptovalūtu popularitāte nozīmē vēl vairāk iztērētas enerģijas monētas rakšanai. Cik daudz enerģijas? Žurnālā Nature Sustainability (“Dabas Ilgtspēja”) publicēta analīze saka, ka īstās raktuvēs var nopelnīt vairāk.
Bitcoin vēl joprojām ir vispopulārākā un visdārgākā kriptovalūta. Gada sākumā vienas monētas vērtība sasniedza ap 17500 eiro (20000 dolāru). Bet tas bija īslaicīgs maksimums. Dažu nedēļu laikā, Bitcoin zaudēja ap divām trešdaļām vērtības, ņemot līdzi arī citas monētas. Šobrīd Bitcoin vērtība ir ap 5700 eiro (6500 dolāru). Etherium monēta maksā ap 188 eiro (215 dolāru).
Straujās cenu svārstības noteikti ir daļa no problēmas, Bitcoin rakšanas izmaksas ir lielas, neatkarīgi no Bitcoin monētu cenas. Acīmredzot, Bitcoin rakšana nebūs patērētās enerģijas vērta, ja monētas nekļūs daudz vērtīgākas un nesaglabās augstu cenu. Pētījuma autori Makss Krauss (Max Krause) un Tabets Tolajamats (Thabet Tolayamat) atklāja , ka ir nepieciešams vairāk enerģijas viena dolāra vērtu Bitcoin vai Monero izrakšanai, nekā viena dolāra vērta zelta vai vara izrakšanai no zemes.
Tomēr starp valūtām ir nozīmīgas atšķirības. Pētījums parāda, lai izraktu viena dolāra ekvivalentu, Bitcoin nepieciešami 17 megadžouli enerģijas, Monero daudz neatpaliek ar 14 megadžouliem. Etherium un Litecoin ir manāmi ekonomiskāki ar apmēram 7 megadžouliem. Ja jūs vēlaties izrakt vienu dolāru zelta, tam vajadzēs 5 megadžoulu. Varu var izrakt ar 4 megadžouliem. Retos metālus ar 9 megadžouliem par dolāru. Izņēmums ir alumīnijs, tā rakšanai nepieciešami 122 megadžouli par dolāru.
Tā nav tikai analīze par kriptovalūtu cenām un efektivitāti. Pētnieki skatījās pēdējos 2,5 gadus Bitcoin, Etherium, Litecoin, Monero sistēmās, lai iegūtu informāciju. Pa to laiku iepriekš minēto valūtu rakšana ģenerēja starp 3 un 15 miljoniem tonnu oglekļa dioksīda. Diapazons ir liels, jo ir grūti noteikt, kur tieši tiek lietota enerģija. Ķīnā, kur notiek lielākā daļa Bitcoin rakšanas, gandrīz visa enerģija tiek iegūta no fosilā kurināmā.
Kriptovalūtas rakšana jau tāpat ir apšaubāms enerģijas lietošanas veids, bet pētnieku analīze pat nepiemin visas cieši saistītās lietas. Piemēram, lielām valūtu raktuvēm ir nepieciešamas rūpnieciskas dzesēšanas sistēmas. Daži kriptovalūtu entuziasti domā, ka rakšana kļūs efektīvāka ar laiku.
Avots: extremetech.com
