Kodolsintēze dod enerģiju saulei un dzīvībai uz zemes. Tomēr lietojamas kodolsintēzes enerģijas radīšana tepat uz zemes ir grūta. Daudzu desmitu gadu laikā eksperimentāli reaktori ir sasnieguši kodolsintēzi nelielos apmēros, bet nekad nav radīts vairāk enerģijas nekā izlieto pats reaktors. MIT (Massachusetts Institute of Technology) saka, ka institūtam ir rīki, lai kodolsintēzes enerģijas radīšanu padarītu par realitāti, un ražošana varētu sākties jau pēc dažiem gadiem.
MIT pēdējo gadu laikā ir veicis vairākus nozīmīgus uzlabojumus kodolsintēzē, piemēram, ir uzlabota siltuma izvadīšanas tehnika. Pēdējā inovācija ir augstas temperatūras supervadītājs, kas spēj palielināt elektromagnētu jaudu. Sparc reaktora komanda institūtā domā, ka šie uzlabojumi būs pietiekami, lai reaktors no enerģijas patērētāja kļūtu par enerģijas ražotāju.
Kodolsintēze galvenokārt notiek zvaigznēs, tādās kā saule, tur tā notiek, sakausējot ūdeņraža atomus un veidojot hēliju. Zvaigznes to dara daudzus miljonus vai pat miljardus gadu pirms pāriešanas uz smagākām sakausēšanas reakcijām, pēc tām zvaigzne mirst. Atomu apvienošanās atbrīvo enerģiju, kuru var lietot elektrības ražošanai. Kodolsintēze ir līdzīga kodolu dalīšanai, bet nav lielā daudzuma radioaktīvo materiālu un nokausēšanas potenciāla. Ja rodas problēma, reaktora izslēgšana ir diezgan vienkārša un nav radioaktīvās apstarošanas riska.
MIT institūta Sparc reaktors daudz neatšķiras no tokamak ierīcēm iepriekšējos eksperimentos. Vispirms sāk ar deitēriju un tritiju, abi ir ūdeņraža izotopi. Kad uzkarsē augstā temperatūrā, formējas plazma, kuru reaktors norobežo toroidālā kamerā ar spēcīgu magnētisku lauku. Lielais karstums un spiediens izraisa dažu atomu kodolsintēzi un enerģijas atbrīvošanu.
Augstas temperatūras supervadītāju magnēti spēj cieši noturēt un izolēt plazmu no ārpuses. Institūta ierosinātajā Sparc dizainā ir reaktors ar 1.65 metru ārējo rādiusu un 0.5 metru iekšējo rādiusu. Augstas temperatūras supervadītāju magnētiem vajadzētu nodrošināt magnētiskā lauka spēku 12 teslu apmērā, vairāk nekā visiem iepriekšējiem reaktoriem, patērējot mazāk enerģijas.
Sparc komanda paredz, ka viņu reaktoram būtu jāspēj radīt 50-100 megavati kodolsintēzes enerģijas no 2025. gada. Tas vēl joprojām ir daudz mazāk nekā modernā kodolenerģijas elektrostacijā, kura veic kodolu dalīšanu, tie bieži tiek mērīti tūkstošos megavatu. Tomēr tas būs nozīmīgs solis kodolsintēzes enerģijā.
Avots: extremetech.com
5 Responses
Jānis WD raksta daudz rakstu. Par to paldies.
Bet nu brutāls tulkojums, nenormāli grūti uztvert.
Plus nav tāda supervadītājs, ir supravadītājs.
Samurajs tādā ziņā bija labs, ka rakstus netulkoja, izlasīja un faktiski pārstāstīja vienkāršiem vārdiem.
Bet turpini rakstīt.
Ja neorientējas tēmā par ko raksta, tad saviem vārdiem uzrakstīt ko saprotamu ir praktiski neiespējami. Sākas visādu vārdu burtiska tulkošana + ir vārdi kas nemaz sakarīgi uz latviešu valodu netulkojas un tad sāk parādīties visādi svešvārdi.
Tas pats mēģinot tulkot profesionālus zinātnieku tekstus faktiski jebkurā nozarē. Tur parādās tādi vārdi/frāzes, kuras uztver tikai attiecīgās nozares speciālists. Savulaik nācās patulkot kaudzīti psiholoģijas literatūras, galvu varēja salauzt. Tik zinātniski/akadēmiski uzrakstīts. Tur layman likumi neeksistē.
Jānim atliek novēlēt izturību.
Spot on apraksts! IT jomā jau vēl varētu tos īpašos terminus atstāt angliski, jo daudzi tik un tā saprot. Bet tad tie raksti tādi kroplīgi sanāk, jo terminu ir diezgan daudz.
Savādi. Man tieši gribējās uzsvērt raksta/tulkojuma labo kvalitāti un saprotamību. Piedevām esmu jomas ex-profesionālis, savulaik mācījies šīs lietas augstskolā un piedalījies materiālu izstrādē šiem verķiem. Bet varbūt tieši tādēļ 🙂
Labāk var vienmēr, uz to ir jātiecas. Tomēr ja ir jāizvēlas starp “sūnains tulkojums” un “nav raksta vispār”, tad labāk lai ir sūnains tulkojums.