Domēns, ko ikdienā varam saukt par “mājaslapas nosaukumu”. Interneta vidē to ir ļoti daudz un kā izrādās, tā nav tikai dažādu vārdu kombinācija.
Kas ir domēns?
Ja iepriekš apspriestās IP adreses ir saprotamas datoriem, tad domēns tiek izmantoti cilvēku starpā. Daudz vieglāk ir atcerēties dažādus nosaukumus nekā garu skaitļu virkni – it īpaši, ja to ir neskaitāmi daudz un dažādu.
No kā sastāv domēns?
Parasti tie sastāv no divām galvenajām daļām:
- Domēna vārds: Šo daļu mēdzam dēvēt par nosaukumu. Cilvēku starpā runājot, to ir viegli saprast un atcerēties. Piemērs – notepad.lv, “notepad” ir nosaukums.
- Augšējā līmeņa domēns (top-level domain): tā ir daļa, kas seko aiz vārda. Katrs atbild par konkrētu kategoriju vai mērķi. Visbiežāk sastopamie piemēri ietver: “.com”, “.org”, “.net”, “.edu.”, un pie mums arī “.lv”.
Kādi ir domēnu veidi?
1. Augstākā līmeņa (TLD):
Domēnu hierarhijā, šie atrodas pašā augšgalā. Iespējamos piemērus apskatījām jau iepriekšējā punktā.
2. Otrā līmeņa:
Tie atrodas tieši pa kreisi no TLD, tātad no “notepad.lv” tieši “notepad” būtu otrā līmeņa domēns.
3. Valsts koda augstākā līmeņa (ccTLD):
Šie atbild par konkrētām valstīm vai teritorijām. Piemēram “.lv” (Latvija) vai “.us” (ASV).
4. Vispārējie augstākā līmeņa (gTLD):
Šie nav piesaistīti konkrētai teritorijai. Populārākie piemēri ir: “.com”, “.org” un jaunākie: “.blog” vai “.app”.
5. Sponsorētie augstākā līmeņa (sTLD):
Šos TLD sponsorē privātas vai publiskas organizācijas ar konkrētu komūnu vai mērķi. Kategorijā iekļauti “.gov” (government jeb valdība), “.edu” (education jeb izglītība) un “.museum” (muzejs).
6. Infrastruktūras augstākā līmeņa (arpa):
“.arpa” tiek izmantots tehniskās infrastruktūras vajadzībām, piemēram, domēna atrašana, ja zināma IP adrese.
7. Uzņēmumu TLD:
Daži uzņēmumi izveidojuši savus augstākā līmeņa domēnus, lai pastiprinātu savu identitāti. Piemēram, “.google” vai “.apple”.
8. Apakšdomēni
Tās ir pievienotas daļas, kas atrodas nosaukuma kreisajā pusē. Tas izskatītos šādi: “blog.example.lv” apakšdomēns ir “blog”.
9. Internacionalizēti domēna vārdi (IDN):
Ar IDN palīdzību var izmantot ne tikai tradicionālo latīņu alfabētu, lai atrastu sev vajadzīgo mājaslapu. Tādi paši rezultāti tiks sasniegti ar ķīniešu, arābu vai kirilisko alfabētu.
Vai ir atšķirība starp domēnu un URL?
Iespējams, šķiet, ka tas ir viens un tas pats, taču abiem jēdzieniem ir savas atšķirības, ieskaitot darbības rezultātu. Bieži vien domēns ir svarīga URL daļa, jo precizē meklētā lokāciju, taču URL ietver papildus informāciju, kas ļauj identificēt un piekļūt resursam.
- Domēns:
Tas norāda uz kādu vietu interneta vidē, sastāvot no otrā līmeņa un augstākā līmeņa domēna. Ar DNS palīdzību tiek identificēta un atrasta vieta, ko meklējis lietotājs.
- URL:
URL atrod konkrētu vietu, kas tiek meklēta, piemēram, mājaslapas sadaļa. Kā arī tas sastāv no daudz garākas ķēdes – gan protokola, gan domēna un citām sastāvdaļām.
