Jauns, RMIT universitātē izstrādāts, vīto gaismas signālu detektors, kas ir krietni mazāks par iepriekšējiem, palielina šīs tehnoloģijas produktivitāti un lietderību.
Optiskā šķiedra izmanto gaismas impulsus, lai pārsūtītu informāciju. Bet pašlaik informācija tiek saglabāta tikai gaismas krāsā (viļņa garumā) un viļņa virzienā – horizontālā vai vertikālā. Bet savijot gaismu spirāles formā, zinātnieki ir izveidojuši trešo dimensiju, kurā glabāt informāciju. Šādu tehnoloģiju pirms dažiem gadiem atklājuši ASV zinātnieki, bet RMIT inženieri to ir pilnveidojuši un izstrādājuši detektorus cilvēka mata lielumā. Iepriekšējie aizņēma tika daudz vietas kā pusdienu galds, bet šie ir tik mazi, ka tos var iebūvēt jebkurā ierīcē.
Vītās gaismas tehnoloģija balstās uz faktu, ka fotonam – mazākajai gaismas vienībai – ir divu veidu impulsa momenti. Griešanās impulsa moments, jeb polarizācija. To izmanto, veidojot šķidro kristālu displejus kalkulatoriem, digitālajiem fotoaparātiem, piezīmjdatoriem, televizoriem utt.
Otrs veids ir orbitālais impulsa moments, ko vislabāk izskaidrot ar planētu kustības mehāniku. Ja iedomājamies, ka mūsu planēta ir fotons, tad griešanās ap savu asi ir griešanās impulsa moments, bet riņķošana ap sauli ir orbitālais impulsa moments. Un tieši pēdējais tiek izmantots vītās gaismas signālos, padarot to korķviļķa formas un dodot trešo parametru, kurā saglabāt informāciju.
Zinātnieki sasniedza 400Gb/s lielu ātrumu, izmantojot vienu gaismas krāsu un četrus vijuma līmeņus. Kā arī 1.6Tb/s, izmantojot 10 krāsas un divus vijuma līmeņus. Vislielākā problēma šai tehnoloģijai ir esošās optiskās šķiedras nesaderība. Pašreizējie kabeļi sabojā vītās gaismas signālu, tāpēc tās izmantošanai ir nepieciešamas citādas šķiedras. Tas nozīmētu esošās infrastruktūras nomaiņu…. Eh, ja vien šāda tehnoloģija būtu atklāta pirms esošo kabeļu ievilkšanas. Iedomājieties cik ātrs mums būtu internets.
