Nobela prēmijas ķīmijā un fizikā mākslīgā intelekta (MI) celmlaužiem no Google ir raisījušas debates par uzņēmuma lomu MI pētniecībā.
Uzņēmums Google ievērojami ilgi ir bijis MI pētniecības priekšgalā. Tomēr arvien biežāk ir radusies nepieciešamība aizstāvēt savu pozīciju. Iemesls ir pastāvīgais spiediens no konkurējošiem uzņēmumiem, piemēram, Microsoft, OpenAI. Kā arī pieaugošu regulāro pārbaužu skaitu no ASV Tieslietu ministrijas puses.
Trešdien Demis Hassabis – Google MI struktūrvienības DeepMind līdzdibinātājs – un viņa kolēģis Džons Džampers kopā ar ASV bioķīmiķi Deividu Beikeru saņēma Nobela prēmiju ķīmijā par darbu mikroskopisko proteīnu struktūru atšifrēšanā. Savukārt, bijušais Google pētnieks Džefrijs Hintons otrdien kopā ar ASV zinātnieku Džonu Hopflīdu saņēma Nobela prēmiju fizikā par agrākajiem atklājumiem mašīnmācīšanas jomā, kas pavēra plašas iespējas MI uzplaukumam.
Datorzinātniece un Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) padomniece MI jautājumos, profesore Vendija Hola sacīja, ka, lai gan saņēmēju darbs ir pelnījis atzinību, Nobela prēmiju iztrūkums matemātikā vai datorzinātnēs ir izkropļojis rezultātu.
“Nobela prēmijas komiteja nevēlas palaist garām šo mākslīgā intelekta lietu, tāpēc no viņu puses ir ļoti radoši virzīt Džefriju fizikas virzienā,” viņa teica. “Es teiktu, ka abas personas ir apšaubāmas, tomēr Nobela prēmijas cienīgas, ņemot vērā viņu paveikto zinātnisko darbu. Kā gan citādi viņus var apbalvot?”
Arī Bentlija universitātes asociētais matemātikas profesors Noa Džansirakuza, kurš ir grāmatas “Kā algoritmi rada un novērs viltus ziņas” autors, apgalvoja, ka Hintona uzvara ir apšaubāma: “Tas, ko viņš izdarīja, bija fenomenāli, bet vai tā bija fizika? Es tā nedomāju. Pat, ja iedvesmas avots ir aizgūts no fizikas, viņi neizstrādāja jaunu teoriju fizikā vai atrisināja kādu jau sen aktuālu fizikas problēmu.”
Nobela prēmijas kategorijas par sasniegumiem medicīnā vai fizioloģijā, fizikā, ķīmijā, literatūrā un miera jomā tika noteiktas 1895.gadā zviedru izgudrotāja Alfrēda Nobela testamentā. Balva ekonomikā ir vēlāks papildinājums, ko 1968.gadā piešķīra Zviedrijas centrālā banka.
Google dominance
ASV regulatori pašlaik apsver Google iespējamo sadalīšanu, kas varētu piespiest uzņēmumam atbrīvoties no tādām pārlūkprogrammām kā Chrome un operētājsistēmas Android. Daži apgalvo, ka tās ļauj Google saglabāt nelikumīgu monopolu tiešsaistes meklēšanas nozarē.
Peļņa, kas gūta no vadošās pozīcijas, ir ļāvusi Google un citiem lielo tehnoloģiju uzņēmumiem apsteigt akadēmiskās aprindas, publicējot revolucionārus MI pētījumus.
Pats Hintons ir paudis zināmu nožēlu par savu darbu – pagājušajā gadā viņš aizgāja no Google, lai varētu brīvi runāt par MI radītajām briesmām. Viņš brīdināja, ka datori varētu kļūt gudrāki par cilvēkiem daudz ātrāk, nekā gaidīts.
Otrdien preses konferencē viņš teica: “Es vēlētos, lai man būtu kāda vienkārša recepte, ka, ja Jūs tai sekosiet, viss būs kārtībā, bet man tādas nav, jo īpaši attiecībā uz eksistenciālajiem draudiem, ka šīs lietas varētu kļūt nekontrolējamas un pārņemt varu.” Kad 2023.gadā viņš pameta uzņēmumu Google sakarā ar bažām par MI, Hintons teica, ka pats uzņēmums ir rīkojies atbildīgi attiecībā pret šo problēmu.
Dažiem šīs nedēļas Nobela prēmijas laureāti uzsver, cik grūti tradicionālajām akadēmiskajam aprindām ir konkurēt ar lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem. Džansirakusa aģentūrai Reuters sacīja, ka ir nepieciešams lielāks valsts ieguldījums pētniecībā.
“Tik liela daļa lielo tehnoloģiju uzņēmumu nav orientēti uz nākamo dziļās mācīšanās atklājumu, bet gan uz naudas pelnīšanu, izplatot čatbotus vai izvietojot reklāmas visā internetā,” viņš teica. “Ir inovācijas, bet liela daļa no tām ir izteikti nezinātniskas.”
Avots: Reuters
