Mākslīgais intelekts neietekmē tikai to, kā rakstām, bet gan arī veidu, kā runājam un komunicējām, un situācija drīzāk pasliktināsies.
Pievienojies jebkurai Zoom sapulcei, ieej jebkurā lekciju zālē vai noskaties jebkuru YouTube video, un ieklauses uzmanīgi, ar abām ausīm. Sapulču, lekciju un video saturu un teikumu konstrukcijas pamazām sāk pavadīt kas pazīstams un nepārprotams, proti, vienveidīga un atpazīstama mākslīgā intelekta balss.
Pārlieku liela divdabja teicienu lietošana, kurus ChatGPT nez kāpēc ir īpaši iecienījis, nemanāmi piesātina mūsu ikdienas valodu, kamēr saikļi kā “proti”, šķiet, izmirst. Šie novērojumi nav nepamatoti vai pārspīlēti, pētniekiem jau šobrīd ir izdevies fiksēt, kā mūsu reāllaika saziņa arvien vairāk pielīdzinās ChatGPT. Turklāt šī ir tendence, kas, visticamāk, kļūs vēl uzkrītošāka.
Lai gan latviešu valodas piemēri nav tik uzkrītoši un drīzāk atspoguļojas rakstībā, ar, piemēram, iepriekš minētajiem divdabja teicieniem un pārlieku lielu domuzīmju izmantošanu, novērojumi, kas balstās ar angļu valodas lietošanu, ir krietni nepārprotamāki.
Pusotra gada laikā pēc ChatGPT palaišanas tādi vārdi kā meticulous, delve, realm un adept tika lietoti līdz pat 51% biežāk nekā trīs gados pirms tam. Pie šāda secinājuma nonākuši Maksa Planka Cilvēka attīstības institūta pētnieki, analizējot gandrīz 280 000 akadēmisko YouTube kanālu video.
Viņi izslēdza citus iespējamos izmaiņu cēloņus un apstiprināja, ka šie vārdi precīzi sakrīt ar tiem, kuriem čatbots dod priekšroku. Šis nav izolēts pētījums. Jau iepriekš ir izdevies nonākt pie līdzīgiem secinājumiem, salīdzinot 10 000 cilvēku un MI rediģētus tekstus.
Būtiskākais? Paši runātāji nemaz neievēro, ka viņu runas maniere ir mainījusies. Tieši tas kalpo par parādības galveno sakni, proti, pārmaiņas ir neapzinātas.
Viens angļu valodas vārds ir izpelnījies sevišķi lielu uzmanību. Delve pētniekiem kļuva par sava veida lingvistisko ūdenszīmi, akadēmisku signāluguni, kas it kā mirgo sarunas vidū ar vēstījumu “šo rakstījis ChatGPT“.
Vienveidīga ir ne tikai valoda, bet arī intonācija
Runa vairs nav tikai par atsevišķiem vārdiem. Lai gan līdzšinējie pētījumi galvenokārt koncentrējas uz leksiku, pētniekiem ir aizdomas, ka mākslīgā intelekta izmantošana atspoguļojas arī mūsu komunikācijā un intonācijā.
Garāki, strukturētāki teikumi, izteikta neitralitāte – šo pazīmju kopums veido jaunu un atpazīstamu skanējumu. Kā to formulē Maksa Planka institūta pētnieks Levins Brinkmans, delve ir tikai aisberga redzamā daļa.
Mākslīgais intelekts ir sevišķi uzkrītošs tieši ikdienišķās lietās, proti, automātiskajās atbildēs, labojumos, pareizrakstības ieteikumos. Kornela Universitātes pētījums par viedajām atbildēm čatos atklāja interesantu pretrunu. To lietošana palielina sadarbību un tuvības sajūtu, jo cilvēki izvēlas pozitīvāku emocionālo valodu.
Taču, ja viens sarunas dalībnieks domā, ka otra persona izmanto mākslīgo intelektu, viņš viņu vērtē kā mazāk ieinteresētu un prasīgāku. Izšķiroša nav pati mākslīgā intelekta lietošana, bet gan aizdomas par to. Mēs vērtējam viens otru pēc valodas, un tieši šīs nianses veido iespaidu, uzsver Kornela Universitātes profesors Malte Jungs.
Šī pretruna, proti, uzlabota saziņa, bet sarūkoša uzticēšanās, noved pie vēl kādas problēmas. Kornela Tehnoloģiju institūta profesors Mors Nāmans uzskata, ka mākslīgā intelekta ietekmē mēs zaudējam trīs būtiskas cilvēciskuma pazīmes.
Pirmā ir cilvēcība, sīkumi, kas saka sarunu biedram liek saprast, ka runātājs esmu es un neviens cits, es – unāilks un dzīvs cilvēks. Otra pazīme saistās ar piepūli, kas liek saprast, ka teksta autors esmu es un neviens cits. Trešā pazīme saistās ar emocijām un iezīmēm, piemēram, humoru un asprātību.
Kad pārlieku korekta valoda sāk radīt aizdomas
Nāmana ieskatā nākotnes uzdevums ir nevis atteikties no mākslīgā intelekta, bet gan no jauna iemācīties un nostiprināt uzskaitītās cilvēkiem raksturīgās komunikācijas iezīmes, vismaz pirms mākslīgais intelekts kļuva par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu.
Galu galā, tas, kā mēs runājam un rakstam, ietekmē arī to, kā mēs domājam Ja pat iepazīšanās lietotnēs brīžiem nav skaidrs, kad joko sarunas biedrs un kad algoritms, rodas jautājums par cilvēku savsatrpējo mijiedarbību kopumā. Kam pieder balss? Kam pieder doma?
“Mēs vairs neizsakām savas domas, mēs izsakām to, ko mākslīgais intelekts palīdz noformulēt,” brīdina Nāmans. Un bez šīm cilvēciskuma pazīmēm, viņaprāt, uzticēšanās saglabāsies tikai klātienes sarunās. Ticamību var zaudēt pat videozvani.
Turklāt likmes nav tikai par valodas daudzveidību. Runa ir par nepilnībām, kas diemžēl rada uzticēšanos. Kad visi sāk skanēt “pareizi”, zūd klupšanas akmeņi, apvidvārdi, šķības frāzes – elementi, kas raksturo un definē kā rakstisku, tā verbālu personu saziņas stilu.
Mēs tuvojamies šķelšanās punktam. No vienas puses mūs sagaida standartizācija, kas izpaužas kā profesionāli e-pasti, prezentācijas, korporatīva valoda. No otras puses ir individuāla un emocionāli piesātināta valodas lietošana.
Starp šiem pretpoliem pastāv zināma spriedze. Jau tagad redzamas pretreakcijas. Akadēmiķi apzināti izvairās no vārda “delve“, cilvēki cenšas neizklausīties pēc mākslīgā intelekta.
Katrā ziņā nākotne nav akmenī iecirsta. Viss būs atkarīga no tā, vai mēs apzināsimies šo pārmaiņu vēsmas. Ir neizbēgami, ka mākslīgais intelekts ietekmēs to, kā runājam, tomēr aktuāli ir kas cits, proti, vai tas mūsu valodu noslīpēs tik tālu, ka emocijām, neiveiklībām un valodas īpatnībām saziņā vairs nebūs vietas?
Avots: TheVerge
