Tehnoloģiju jaunumi

Tour de France brauciena velosipēdu tipi

Lai gan no malas tā var nešķist, zinātne, veidojot velosipēdus, līdzīgi kā automašīnām, ir visai sarežģīta. Velosipēdi tāpat kā automašīnas ir paredzēti dažādiem mērķiem – ikdienas braukšanai, sacensībām, ceļošanai. Velosipēdi, kas paredzēti braukšanai lielā ātrumā, kā arī braukšanai kalnos, ir veidoti viegli un aerodinamiski. Šajā rakstā tiks apskatīti trīs galvenie velosipēdu tipi, kādi tiks izmantoti šī gada Tour de France braucienā.

Aero velosipēds

Pirmie Aero velosipēdi radās astoņdesmito gadu vidū no eksperimentiem, mainot velosipēda rāmja caurules, lai gluži kā sacīkšu automašīnām, iegūtu maksimāli labu aerodinamiku. Jo labāk velosipēds “slīd” pa gaisu, jo lielāks ir ietaupītās enerģijas daudzums.

Velosipēdu sacīkšu braucēji aerodinamikai pievērsa uzmanību tikai 1989. gadā, kad Gregs Lemonds izcīnīja uzvaru Tour de France solo braucienā ar 58 sekundēm. Līdz ar šo notikumu aerodinamika, gan kā dizaina elements, gan kā nepieciešama funkcija, tika ieviesta turpmākajos velosipēdos.

Šobrīd, pēc 30 gadiem, vārds Aero vēl joprojām tiek izmantots, runājot par velosipēdiem. Neatkarīgi no tā, vai ar velosipēdu ceļojat, vai tikai izbraucat nedēļas nogalēs, ir svarīgi, kādas tehnoloģijas izmantotas, ražojot velosipēdu. Ja velosipēds ražots pareizi, ar to būs viegli un komfortabli braukt.

Modernajiem Aero velosipēdiem ir oglekļa šķiedru rāmji, kuros ir ievietotas bremzēm un ātrumu pārslēgšanai paredzētās troses. Dažiem šāda tipa velosipēdiem vairs pat netiek izmantotas troses, bet gan elektroniskie pārslēdzēji.

Velosipēda priekšējais gals ir novietots nedaudz uz leju, lai braucējs ar ķermeni ieņemtu aerodinamiskāku stāvokli. Liela nozīme ir arī aerodinamiska apģērba izvēlei.

Aero velosipēdi bieži vien sver vairāk kā kalnu velosipēdi, ir mazāk ērti kā ikdienas velosipēdi, jo rāmji ir konstruēti maksimālai jaudai un ātrumam.

Profesionāli braucēji izmantos Aero velosipēda tipu tādās sacensībās kā Tour de France, jo tas lēzenā 40 km distancē (labvēlīgu laikapstākļu gadījumā) var būt līdz pat 4 minūtēm ātrāks kā citi velosipēdi.

Climbing velosipēds

Kādu velosipēdu izvēlās profesionāli riteņbraucēji, kad trasē tiek iekļauti stāvi kalni, kuros bieži pat jābrauc stundām ilgi? Vieglu. Tas gandrīz ir tieši tik vienkārši. Grand Tour kalnu velosipēdi ir visvieglākie, taču tie nedrīkst būt vieglāki par noteikto minimālo svaru – 6.8 kg.

Rāmja izmērs šādam velosipēdam būs pavisam citāds kā Aero tipa velosipēdam. Pievienojot papildus oglekļa šķiedru lielizmēra rāmja caurulēm, tiek iegūts papildus svars. Taču iegūstot šo papildus svaru, jāņem vērā, ka izšķirošā sacensību brīdī, svarīgs ir katrs velosipēda grams.

Kad velosipēdists izvēlas kalnu nevis aerodinamisko velosipēdu? Šī ir viena no visvairāk apspriestajām tēmām profesionāļu braucienos.

Time-trial velosipēds

Sacensībās uz laiku braucējs (vai braucēju komanda) sacenšas, lai noteiktu distanci nobrauktu pēc iespējas īsākā laika periodā. Tās ir vienas no vissīvākajām sacīkstēm, kurās uzvar visspēcīgākais braucējs visaerodinamiskākajā pozīcijā.

Šāda tipa sacīkstes sākumā var šķist pavisam vienkāršas, taču tās ir pavisam atšķirīgas no tām, kurās trases sākuma posmā ir visai daudz braucēju, kas cīnās par savu vietu uz trases.

Ideālais variants sacensībām  būtu velosipēds, kas ir viegls, aerodinamisks, viegli vadāms un pēc iespējas komfortablāks. Diemžēl daži no šiem mērķiem ir konkurējoši: Aero velosipēda dizains palielina svaru, kamēr kalnu velosipēdi iet pretrunā ar aerodinamiku. Sacensībām uz laiku paredzētie velosipēdi  ir viegli un aerodinamiski, taču tie nav komfortabli un viegli manevrējami.

Skatoties uz laika sacensībām paredzētiem velosipēdiem, visraksturīgākais elements ir izstieptā pozīcija, kādā tie iesēdina braucēju: zems, aerodinamisks un agresīvs – ideāli piemērots lēzenām sacīkstēm. Divritenis to sasniedz ar ekstrēmāku ģeometriju (rāmja leņķi, kas nosaka braucēja pozīciju un brauciena īpašības), galvenokārt ar stāvo sēdekļa leņķi, stumjot braucēju uz priekšu.

Arī ķermenis tiek pārvietots no tradicionālās pozīcijas, braucējam sēžot uz sēdekļa tieši aiz apakšējā kronšteina (kur ir piestiprināti priekšējie zobrati), tādējādi piesaistot dažādas muskuļu grupas, lai palielinātu jaudu.

Visus šos velosipēdu veidus būs iespējams vērot Tour de France jūlija braucienos.

Avots: Wired

Līdzīgi raksti

Atbildēt