Marss 2020. gadā: auksta, putekļaina planēta, uz kuras atrodas tikai daži roboti, kas veic pētījumus. Uz planētas dienvidu augstienēs ir dziļas ielejas, kuru virsmas, iespējams, veidojušas senas upes un okeāni. Taču jauni pētījumi liecina, ka ielejas varētu būt izveidojušās zem ledājiem. Tas apstiprina ideju, ka mūsu kaimiņu planēta kādreiz varētu būt bijusi daļēji sasalusi.
Pētījums, kas pirmdien publicēts žurnālā Nature Geosvience liecina, ka senais Marss, iespējams, nav bijis silts un mitrs, kā to iepriekš izteikuši planetārie zinātnieki. Šobrīd tiek pieņemts, ka Marsa dienvidu puse bija daļēji sasalusi ar lieliem ledus palagiem. Jaunās hipotēzes pamatā ir analīze par vairāk nekā 10 000 dažādām ielejām un 66 dažādiem ieleju tīkliem.
Anna Grau Galofre, Arizonas Štata universitātes planētas zinātniece un pētījuma pirmā autore min, ka kopš Marsa ielejas tika atklātas pirmo reizi, pieņēmums bija tāds, ka tajās atradās upes.
Ielejas iepriekš bija iezīmētas, izmantojot instrumentus uz NASA Mars Global Survey kosmosa kuģa un Eiropas Kosmosa aģentūras Mars Ekspress, un to īpašības, piemēram, garumu, platumu un leņķus, vērtēja izpētes komanda. Ielejas parasti tiek planētā iegrebtas ar ūdeni – patstāvīgais ūdens spēks mīkstina augsni un nogulsnes, galu galā radot milzīgas plaisas – bet tās var veidoties arī citos veidos. Tās var veidoties no upēm, strautiem, kā arī zem ledājiem, kur ūdens izkūst kanālos.
Analizējot ielejas īpašības, iespējams iegūt priekšstatu par planētas reljefu. Izpētes komanda apskatīja šo reljefu Marsa ielejās un salīdzināja to ar līdzīgām ielejām uz Zemes. Viņi atklāja, ka dažas no tām, protams, veido upes un strauti, kā to jau bija pierādījuši iepriekšējie pētījumi.
Tomēr tika atrasti arī pierādījumi, ka daudzas ielejas, iespējams, veidojas zem ledājiem, kur ūdens izplūst un izvada kanālus planētas virsmā.
Marks Dželineks, Britu Kolumbijas universitātes ģeoloģijas zinātnieks un pētījuma līdzautors min, ka šie rezultāti ir pirmie pierādījumi, kas liecina par plašu zemledus eroziju. To izraisa kūstošo ledus kanālu ūdens novadīšana zem senās ledus kārtas uz Marsa.
Grau Galofre darbs parāda dažas uz Marsa atrastās ielejas un kanālus, kas atgādina Zemes polārajos reģionos redzētos, piemēram, Devona ledus cepuri Kanādas ziemeļos. Ideju, ka Marss varētu būt bijis, vismaz daļēji sasalis pirms aptuveni 4 miljardiem gadu, prognozējusi klimata modelēšana, bet upes izgrebto ieleju un kanālu pastāvēšana esot pretrunā ar teoriju.
Tagad jaunie Grau Galofre un viņa komandas veidotie modeļi ir uzlabojuši šos senos uzskatus un palīdzējuši apstiprināt ideju, ka sarkanā planēta, iespējams, kādreiz ir bijusi balta.
Pēdējos gados Marsa izpēte kļūst arvien un arvien aktuālāka. Vien pagājušā mēnesī pie sarkanās planētas sāka darboties 3 misijas: AAE Hope zonde, Ķīnas Tianwen-1 misija un NASA Perseverance rovers. Abu pēdējo misiju mērķis ir meklēt senas dzīvības pazīmes, pētot seno ezeru gultnēs esošos nogulumus, lai noskaidrotu jebkādas dzīvības eksistences pazīmes.
Avots: CNET
One Response
Un cilvēce (citplanētieši) saveda visu uz zemi un marss palika sauss un neapdzīvojams.