Mēness atkal kļūst par sāncensību subjektu. Šoreiz galvenie oponenti ir miljardieri un Ķīna, bet kura flanga ambīcijas izrādīsies pārākas?
ASV miljardieru kosmosa sacensība kļūst arvien intensīvāka, turklāt ambīcijām, šķiet, nav gala. Īlona Maska vadītais uzņēmums SpaceX plāno izveidot bāzi uz Mēness, savukārt Džefs Bezoss aktīvi virza uzņēmuma Blue Origin ambīcijas.
Kas ir vienojošais faktors? Abu uzņēmumu mērķis ir nogādāt cilvēkus uz Mēness pirms to izdara Ķīna ar sevis iecerēto misiju 2030. gadā.
Marsu aizstāj Mēness
Šogad Masks intervijās un uzņēmuma iekšējās sanāksmēs norādījis, ka vēlas realizēt “Moonbase Alpha” un uzstādīt uz Mēness virsmas satelītu palaišanas sistēmu. Šāda bāze varētu kalpot par infrastruktūras pamatu viņa iecerētajam mākslīgā intelekta skaitļošanas tīklam ar līdz pat vienam miljonam satelītu.
Šī stratēģija iezīmē būtisku pavērsienu. Kopš uzņēmuma dibināšanas 2002. gadā Masks pastāvīgi un bez mites uzsvēra Marsa kolonizācijas mērķi. Vēl pagājušajā vasarā viņš pauda cerību palaist bezpilota Starship misiju uz Sarkano planētu, Mēnesi dēvējot par otršķirīgu prioritāti.
Tagad redzams skaidrs pagrieziens – Mēness nu ir nonācis priekšplānā.
Vienlaikus SpaceX cenšas pārliecināt investorus, ka uzņēmums saglabās dominējošo lomu kosmosa nozarē. Potenciālā uzņēmuma vērtība biržā varētu pārsniegt vienu triljonu eiro. Tāpat uzņēmums nesen palaida kārtējo astronautu misiju uz NASA Starptautisko kosmosa staciju.
Pakāpeniska, bet mērķtiecīga pieeja
Arī Blue Origin pēdējās nedēļās pievērš pastiprinātu uzmanību savai Mēness programmai. Uzņēmums slēdzis suborbitālā kosmosa tūrisma virzienu, lai novirzītu resursus “Blue Moon” nolaižamā aparāta attīstībai.
Šogad paredzēta bezpilota misija uz Mēness virsmu, kas kalpos kā priekšvēstnesis nākotnes astronautu nolaišanai.
Pēc Maska paziņojumiem par “pagriezienu” uz Mēnesi, Bezoss sociālajos tīklos publicēja bruņurupuča attēlu, atsaucoties uz Ezopa fabulu par bruņurupuci un zaķi. Blue Origin devīze “Gradatim Ferociter” (“soli pa solim, nikni”) uzsver pakāpenisku, bet neatlaidīgu attīstības modeli.
Viss šis ietilpst NASA mērķos un vīzijās. NASA atgriešanos uz Mēness uzskata par sagatavošanās posmu nākotnes misijām uz Marsu. Programma Artemis paredz vairākas astronautu nolaišanās misijas, izmantojot gan SpaceX, gan Blue Origin izstrādātos nolaižamos aparātus.
Pēdējo reizi cilvēki uz Mēness nolaidās 1969. gadā, bet kopumā 12 ASV astronauti staigāja pa Mēness virsmu Apollo program ietvaros, kas noslēdzās 1972. gadā. Tagad ASV cenšas atkārtot šo sasniegumu jaunā ģeopolitiskā kontekstā.
Ķīna publiski paziņojusi par mērķi 2030. gadā nogādāt astronautus uz Mēness. Tādēļ NASA mudina savus galvenos partnerus paātrināt tehnoloģisko attīstību un samazināt programmu kavēšanos.
Tehniskie izaicinājumi un investīciju vilnis
Lai gan Starship kopš 2023. gada veikusi vairākus izmēģinājuma startus, tā vēl nav pilnībā demonstrējusi stabilu kravas nogādāšanu orbītā. Plānotā pilotējamā nolaišanās 2028. gadā nozares skatījumā ir ambiciozs mērķis.
Nepieciešams pilnveidot degvielas uzpildi orbītā, nodrošināt drošu nolaišanos uz nelīdzenas Mēness virsmas un izveidot ilgtspējīgu infrastruktūru.
Savukārt Blue Origin nolaižamais aparāts nesen nogādāts uz NASA Johnson Space Center Teksasā termālajiem un vakuuma testiem, kas ir sevišķi būtisks attīstības posms pirms starta.
Masks šonedēļ paziņojis, ka vēlas uz Mēness izveidot “pašaugošu pilsētu” un izmantot to kā starta platformu mākslīgā intelekta satelītiem, īpaši pēc tam, kad SpaceX iegādājās uzņēmumu xAI. Tas norāda, ka Mēness var kļūt par stratēģisku infrastruktūras mezglu nākotnes tehnoloģiju attīstībā.
Sacensība starp Masku un Bezosu rada ķēdes reakciju. Investoru interese pieaug, jo Mēness programma vairs nav tikai simbolisks prestiža projekts, bet gan potenciāli nozīmīgs ekonomisks un ģeopolitisks instruments.
Tomēr paliek aktuāls kāds jautājums – vai ASV privātais sektors spēs apsteigt Ķīnu un atgriezt cilvēkus uz Mēness pirms 2030. gada? Skaidrs ir viensm, šī vairs nav tikai miljardieru ambīciju sadursme, bet gan stratēģiska cīņa par kosmosa nākotnes infrastruktūru.
Avots: Reuters
