SpaceX Falcon 9 raķetes augša ir kursā uz mūsu planētas pavadoni. Jau martā šie kosmosa atkritumi varētu ietriekties Mēness tālākajā malā. Uztrauktumam nav pamata – mūsu Zemes pavadonim no šiem kosmosa atkritumiem nekas nenotiks.
Parasti, kad kosmosa atkritumi draud kaut kur ietriekties, tas ir iemesls bažām, un nevarētu teikt, ka kosmosa atkritumu atstāšana uz citas planētas vai pavadoņa būtu kaut kas ar ko lepoties. Taču šajā gadījumā šis notikums varētu palīdzēt zinātniekiem uzzināt kaut ko vairāk par Mēnesi.
Kosmosa atkritumi, kas ir ceļā uz Mēnesi, ir daļa no Falcon 9 raķetes, kas tika palaista 2015. gada 11. februārī, lai palaistu ceļā NOAA satelītu. Lielākā daļa augšējā posma raķešu segmentu parasti atstāj pietiekami daudz degvielas, lai atgrieztos uz Zemes (kur tie sadeg Zemes atmosfērā), vai arī nonāk orbītā, kur tie nerada draudus zemām Zemes orbītas konstrukcijām vai satelītiem.
Šai SpaceX raķetei nepietika degvielas, tāpēc tā jau kopš 2015. gada ir iestrēgusi orbītā Zemes un Mēness gravitācijas apvienotajā ietekmē, un riņķo pa kosmosu kopā ar mūsu planētu.
Šie kosmosa atkritumi nerada un neradīs draudus nevienam uz Zemes. Tomēr tagad šis objekts tiek apzīmēts, kā objekts, kas atrodas tuvu Zemei, tāpēc tas piesaistīja zinātnieka Bila Greja uzmanību.
Zinātnieks Bils Grejs uzrakstīja Project Pluto programmatūru, kas seko līdzi objektiem, kas atrodas netālu no Zemes, un viņš ir izsekojis šo kosmosa atkritumu orbītu un trajektoriju. Pēc viņa aprēķiniem, šo kosmosa atkritumu orbīta kaut kad 4. martā krustosies ar Mēness orbītu un ietrieksies kaut kur uz ekvatora Mēness tālākajā pusē. Taču zinātnieks piemetina, ka prognoze var būt neprecīza par dažiem kilometriem un februāra sākumā ar precīzākām detaļām būšot iespējams noteikt precīzāku kosmosa atkritumu iespējamo piezemēšanās vietu.
Saskaņā ar Ars Technica sniegto informāciju attiecīgais objekts sver aptuveni 4 metriskās tonnas un ceļo ar 2,58 km/s. Ņemot vērā, ka Mēnesim nav atmosfēras, kas palēninātu kosmosa atkritumu lidošanas ātrumu, trieciena laikā radusies enerģija varētu tikt salīdzināta ar 3 tonnu TNT sprādzienu.
Diemžēl mēs neredzēsim triecienu no Zemes, bet orbītā ap Mēnesi ir divi satelīti, (NASA Lunar Reconnaissance Orbiter un Indijas Chandrayaan-2), kuriem abiem jāspēj izdarīt novērojumus par notikušo triecienu un tā ietekmi.
Šādam triecienam uz Mēness būtu jārada bojājumi tā virsmas augšējos slāņos, kas ļautu aplūkot kādu no virsmas materiāliem.
Tas palīdzēs zinātniekiem pētīt Mēness virsmas materiāla sastāvu sīkāk, nekā tas ir bijis iespējams līdz šim, pētot senāk radušos krāterus.
Avots: TechRadar
One Response
Nepietiek ar zemes pie*******, tagad jau mēnesi pie****** ar terminu “Zinātniskos nolūkos”.