Maska Starlink saskarās ar konkurentu no Ķīnas – SpaceSail. Kamēr Pekina aktīvi investē jomā, analītiķi bažās par cenzūru dienvidos.
Miljardiera Starlink komunikāciju tīkla dominance piedzīvo augošus izaicinājumus. Par augsta ātruma satelīta interneta jomu cīnās gan Ķīna, gan Džefa Beizosa finansēts uzņēmums.
Novembrī Šanhajā atrodamais SpaceSail parakstīja piekrišanu par piekļuvi Brazīlijai, ko papildina sarunas ar vēl 30 valstīm. Atsaucoties uz Kazahstānas vēstniecību Pekinā, divus mēnešus vēlāk tika uzsākta darbība arī tur.
Atstatus, Brazīlija komunicējot ar Bezosa Project Kuiper internea pakalpojumu un Kanādas Telesat. Ziņas par šīm diskusijām ir izskanējušas pirmo reizi.
Kopš 2020. gada Starlink ir palaiduši vairākus satelītus zemās Zemes orbītā (LEO) – augstumā, kas mazāks par 2000 km – kā visi konkurenti kopā. Satelītiem darbojoties tik zemā augstumā, dati tiek pārvadīti ļoti efektīvi, nodrošinot īpaši ātru internetu attālām kopienām, jūras kuģiem un karojošām militārpersonām.
Maska kosmosa pārākumu Pekina redz kā draudu. Ķīnas galvaspilsēta ievērojami investē gan konkurentos, gan finansē militāros pētījumus par rīkiem, kas izseko satelītu zvaigznājus.
Aizvadītajā gadā Ķīna palaida rekordlielu skaitu LEO – 263 vienības. Tā vēsta astrofiziķis Džonatans Makdovels.
Starlink konkurentus laipni uzņem Brazīlijas valdība, kas vēlas nodrošināt ātru internetu attālām komūnām, bet ir nesaskaņās ar Masku tirdzniecības un politikas jautājumos.
SpaceSail ir atteikušies komentēt izplatības plānu. Pagājušogad laikraksts, ko kontrolē Ķīnas telekomunikāciju regulators, uzņēmumu ir slavinājis kā “spējīgu pārvarēt valstu robežas, iekļūt suverenitātē un bez nosacījumiem aptvert visu pasauli…stratēģiska prasme, ko mūsu valstij ir jāapgūst.”
Dažiem no Maska internacionālajiem konkurentiem ir līdzīgs mērķis kā SpaceSail, ko kontrolē Šanhajas pašvaldība. Tā ir paziņojusi par plānu šogad palaist 648 LEO satelītus un līdz 2030. gadam sasniegt 15000 vienības. Salīdzinājumam – Starlink šobrīd tie ir 7000, bet mērķis līdz dekādes beigām ir 42000 satelīti.
Ķīnas soļi tuvāk zvaigznēm
SpaceSail satelīti ar laiku tiks ietverti Quianfan jeb “Tūkstoš buru” zvaigznājā, kas iezīmē Ķīnas pirmo starptautisko virzību uz satelīta platjoslas pakalpojumiem. Izstrādes procesā arī ir trīs citi Ķīnas zvaigznāji. Tuvāko dekāžu laikā Pekina plāno palaist 43000 LEO satelītu un investēt raķetēs, kas spēj pārvadāt vairākus satelītus.
“Mērķis ir pārņemt pēc iespējas vairāk orbitālās spraugas,” saka Čaitanja Giri, kosmosa tehnoloģiju eksprets no Indijas novērotāju pētniecības fonda.
Ķīnas centieni masveidā pārņemt LEO ir radījuši bažas starp rietumu politikas veidotājiem. Viņi uztraucas, ka tas varētu paplašināt Pekinas interneta cenzūras režīma darbības lauku. Amerikas Ārpolitikas padomes pētnieku domnīca februārī sacīja, ka Vašingtonai vajadzētu pastiprināt sadarbību ar globālajām dienvidu valstīm, ja tā vēlas “nopietni konkurēt ar Ķīnas augošo iejaukšanos digitālajā dominancē.”
Pētnieki arī apraksta Qianfan kā China Belt un ceļa iniacitīvas kosmosa komponenta būtisku sastāvdaļu. 1 miljarda USD globālās infrastruktūras izstrādes plāns ir Ķīnas līdera Sji Dzijņpina “firmas” politiku. Taču kritiķi to apsūdz, sakot, ka tas galvenokārt ir līdzeklis Pekinas ģeopolitiskās ietekmes paplašināšanai.
Ķīnas Tirdzniecības ministrija un telekomunikāciju regulatori komentārus nesniedz. Ķīnas ārlietu ministrija apgalvo, ka nav lietas kursā par specifikācijām ap SpaceSail un Ķīnas LEO satelītu globālo izplatību, bet Pekina uzsāk kosmosa sadarbību ar citām valstīm, lai rosinātu labklājību savējiem.
SpaceSail saka, ka tā mērķis ir nodrošināt stabilu internetu vairākiem cilvēkiem, it īpaši tiem, kuri dzīvo attālos reģionos un atkopjas no katastrofām.
Starlink ieskauj mežonīgie rietumi
Starlink nekontrolējamā izplatība un tā utilizēšana Ukrainas karā ir piesaistījusi militāro pētnieku uzmanību. Tas izraisījis ievērojamu valsts finansējumu konkurējošiem satelītu tīkliem.
Hongqing Technology, kas tika atklāts 2017. gadā un izstrādā 10000 satelītu zvaigznāju, šomēnes ir savākuši 44 miljonus EUR praktiski tikai no valsts investoriem.
Pagājušogad SpaceSail ieguva 881 miljonus EUR no finansēšanas kārtas, ko organizēja valstij piederošs investīciju fonds. Tā mērķis bija uzlabot Ķīnas ražošanas jaudu.
Ķīnas pētnieki, tostarp, tie, kuri saistīti ar People Liberation Army, arī ir vērsuši savu uzmanību uz konkrēto jomu. 2023. gadā Ķīna publicēja 2449 patentus, kas saistīti ar LEO satelītu tehnoloģijām. Atsaucoties uz Anaqua AcclaimIP datu bāzi, skaits ir par 162 lielāks kā 2019. gadā.
Daudzi fokusējas uz izdevīgiem satelītu tīkliem un zema latentuma sakaru sistēmām, uzsverot Ķīnas centienus novērst tehnoloģiju plaisu.
“Kosmosa pasaule kustās ātri un ir noslogota ar eksperimentiem,” saka Antuāns Grenjē, konsultāciju uzņēmuma Analysys Mason globālais kosmosa vadītājs. “Pionieri izbauda šo relatīvo brīvību un pielāgo to savām vajadzībām, lai nodrošinātu svarīgās pozīcijas pirms noteikumi kļūst stingrāki – gluži kā mežonīgie rietumi.”
Izskatās, ka Starlink mērķē uz pāris Ķīnas pētījumiem. Kāda patenta pieteikums apraksta ASV sistēmu kā kritiski svarīgu izlūkošanai un militārajiem sakariem, vienlaikus radot “draudus tīklam, datiem un militārajai drošībai.”
Pekina arī izstrādājot rīkus, lai izsekotu un pārraudzītu Starlink zvaigznāju. Pētnieki no diviem ar PLA (tautas atbrīvošanas armija) saistītiem institūtiem apgalvoja, ka ir izveidojuši sistēmu un algoritmu, lai izsekotu masveida zvaigznājus kā Starlink. To iedvesmoja process, kā kuprvaļi notver savu upuri, riņķojot ap to un veidojot spirālveida burbuļus.
“Ar augošo kosmosa militarizācijas tendenci, izstrādāt pārraudzības un izsekošanas rīkus šiem lielajiem zvaigznājiem, ir kritiski svarīgi,” vēsta pētnieki.
Avots: reuters
