Dzīvības pazīmju atrašana uz citām planētām ir viena no nozīmīgākajām pētnieku un zinātnieku nodarbēm. Līdz šim nekas daudz nav panākts. Taču zinātnieki neatsakās no saviem meklējumiem un, šķiet, ir apņēmušies atklāt mūsu Saules sistēmas mistēriju. Veltīgi cenšoties atbildēt uz visneskaidrākajiem jautājumiem: vai mēs esam vieni šajā pasaulē un vai mums ir vai ir bijušas vairāk sauszemes sugu? Vai citas planētas ir vai bija spējīgas uzturēt dzīvību? Nesenā intervijā Džims Grīns runāja par savu CoLD skalu un skaidroja, kā mēs varam izmainīt Marsu, lai padarītu to apdzīvojamu cilvēkiem.
Džims Grīns pievienojās NASA 1980. gadā un kopš tā laika viņš ir bijis galvenajās lomās vairākās misijās un eksperimentos, ko veikusi kosmosa aģentūra. Viņš ir palīdzējis NASA veikt dažādas sarežģītas misijas, tostarp izprast Zemes magnētisko lauku un meklēt dzīvību uz Marsa. Pēc četru gadu desmitu pavadīšanas NASA, no kurām 12 gadus viņš vadīja planetāro zinātnes divīziju, Džims Grīns jaunajā gadā izlēma pamest savu darbu aģentūrā. “Confidence of life detection” (latviski: dzīves atklāšanas ticamība) jeb CoLD skala ir viens no viņa ievērojamajiem ierosinājumiem. Džims Grīns ir ierosinājis, ka, ja mēs varētu radīt milzīgu magnētisko lauku uz Marsa, mēs varētu saglabāt atmosfēru un paaugstināt temperatūru uz planētas virsmas, un cilvēki kādu dienu varētu uz tās dzīvot.
Marss ir skarbs un auksts, jo tā plānā atmosfēra ir 95 procenti oglekļa dioksīda. Temperatūra uz planētas ir vidēji mīnus 60 grādi pēc Celsija. Ziemas laikā temperatūra pie poliem var pazemināties līdz mīnus 125 grādiem pēc Celsija skalas.
Ņemot vērā šo situāciju, cik labi darbojas Grīna mērogs? New York Times intervijas laikā, Grīns sacīja, ka dzīves pastāvēšanas iespēja tiek mērīta viņa CoLD skalā no viens līdz septiņi, kur septiņi nozīmē dzīvi. Paskaidrojot, cik tas ir svarīgi, viņš teica, ka pirms pāris gadiem daži zinātnieki esot atraduši fosfīnu uz Veneras. Viņiem tas bija milzīgs atklājums, bet CoLD mērogā tas bija “viens”. Vēlāk viņi saprata, ka viņu signāls ir traucēts un ka viņi pat nav atklājuši fosfīnu.
Uz Marsa atklāts daudz metāna. “(Bet) mēs esam tikai 3. CoLD līmenī,” stāsta zinātnieks.
NASA uzsāka Marsa izpēti 1976 gadā. Džims Grīns intervijā min, ka viņs nav pārsteigts, ka mēs vēl neesam atraduši dzīvi uz Sarkanās planētas. Zinātnieki jau ir panākuši lielu progresu. Piemēram, tagad mēs zinām, ka Venera kādreiz bija zila planēta ar ievērojamu okeānu.
Runājot par viņa priekšlikumu izveidot milzīgu magnētisko vairogu starp Marsu un Sauli, ļaujot Sarkanajai planētai uzkrāt vairāk siltuma un kļūt siltākai, Džims Grīns stāsta: “Tas ir iespējams”. Līdz ar šāda vairoga izveidi, uz Marsa varētu kļūt siltāks, kas ļautu uzsākt augu audzēšanu augsnē.
Avots: Gadgets360
