Bērnu drošība ir kļuvusi par Eiropas Savienības jājamzirdziņu, lai ieviestu vecuma pārbaudi. Vai laba mērķa vārdā tiek apdraudēts privātums?
Internets ir izteikti polarizēta vide, kur iespējams atrast visu – gan labu, gan ļaunu. Viena lieta, kad šo saturu patērē pieauguši cilvēki, kam piemīt prasme analizēt patērēto saturu. Pa visam cita lieta, kad pie satura klāt tiek bērni, kuriem šādu prasmju nav, un šo bērnu ir daudz.
Eiropas Komisija, ar mērķi pasargāt bērnu drošību internetā, piedāvā vecuma pārbaudes lietotni, kas līdz 2026. gada beigām jāievieš visā Eiropas Savienībā (ES). Tomēr, lai gan pret bērnu drošību bilst ir grūti, lietotnes darbības principi liek uzdot jautājumus par to, cik privāta vide ir internets.
Šī gada aprīlī Komisijas prezidente Ursula fon der Leiena paziņoja, ka ES vecuma pārbaudes lietotne ir “tehniski gatava” un dalībvalstīm jānodrošina tās pieejamība iedzīvotājiem līdz 2026. gada beigām.
Lietotne ļaus lietotājiem pierādīt savu vecumu, pa labi un pa kreisi neizdalot lietotāja personas datus, un pārlūkot internetu pilnīgā incognito režīmā, vienlaikus nodrošinot, ka bērni nevar piekļūt nepiemērotam saturam.
Kā lietotne vispār darbojas?
Lietotne platformai, piemēram, Facebook, sniegs atbildi tikai uz vienu jautājumu, proti, vai lietotājs melo par savu vecumu. Tiešsaistes platforma nezina lietotāja identitāti un nesaņem par viņu nekādus datus. Turklāt dažādas viena lietotāja transakcijas netiek savstarpēji saistītas.
Tas kļūst iespējams pateicoties tā sauktajiem nulles zināšanu pierādījumiem (zero-knowledge proofs). Risinājums izmanto kriptogrāfisko nulles zināšanu pierādījumu metodi, kas nodrošina anonimitāti. Saite starp lietotāju un pierādījuma sniedzēju tiek pārtraukta pēc vecuma pierādījuma izsniegšanas, un turpmāk dati netiek apmainīti.
Praksē tas nozīmē, ka lietotājs lejupielādē lietotni un savu vecumu apliecina ar biometrisko pasi, nacionālo e-identitāti vai QR kodu no uzticamas trešās puses, piemēram, skolas. Pēc tam, apmeklējot vietni, kas pieprasa vecuma pārbaudi, lietotne nosūta tikai “jā” vai “nē” – bez vārda, bez dzimšanas datuma, bez jebkādas papildu informācijas.
Lietotne būs bezmaksas, anonīma, pieejama jebkurā ierīcē un atvērtā koda (open source), kas nozīmē, ka ārpus ES esošas valstis un partneri to varētu pielāgot savām vajadzībām.
Kāpēc tas tagad?
Vecuma pārbaude ir daļa no plašākas ES regulatīvās ekosistēmas. Īpaši akūts ir Digitālo pakalpojumu akts, kas pieprasa tiešsaistes platformām nodrošināt augstu privātuma, drošības un aizsardzības līmeni nepilngadīgajiem. Šajā kontekstā ar vecuma norādīšanu un ierobežojumu implementēšanu nu jau ir par maz, lai kontrolētu, kas un kā izmanto internetu.
Individuālās dalībvalstis virza nacionālos ierobežojumus, negaidot vienotu ES mēroga likumdošanas risinājumu. Francija ir pieņēmusi aizliegumu sociālajiem medijiem bērniem līdz 15 gadiem, Grieķija paziņojusi par plāniem ieviest līdzīgu ierobežojumu, bet Austrija ierosina ierobežot piekļuvi bērniem līdz 14 gadiem.
Tādejādi lietotne ir Komisijas piedāvātais vidusceļš, kas novērstu krasi dažādu pieeju valstu vidū un izveidotu vienu vienotu Eiropas standartu. Septiņas celmlauzes – Kipra, Dānija, Francija, Grieķija, Īrija, Itālija un Spānija – jau integrē lietotni savās nacionālajās Eiropas Digitālās identitātes maku sistēmās.
Šeit vērts uzdot jautājumu, kas īsti ir šie maki? Saskaņā ar ES regulējumu dalībvalstīm jāpiedāvā iedzīvotājiem ir jāpiedāvā digitālais maks, kas vienuviet apkopo personas datus, piemēram, diplomus, bankas konta informāciju un autovadītāja apliecības. Uzņēmumiem šie maki jāpieņem autentifikācijai, un tiem jādarbojas pāri robežām.
Vai privātumam ES pienācis gals?
Un viss, protams, atduras pret privātumu. Lai gan Komisija risinājumu pozicionē kā “zelta vidusceļu” privātumam un drošībai internetā, kiberdrošības pētnieki vien dažas stundas pēc lietotnes palaišanas identificēja ievainojamības.
Komisija uzsver, ka lietotne ir pilnīgi anonīma, darbojas jebkurā ierīcē un ir atvērtā koda. Līdz ar to šī lietotne varētu būt no lielāka svara, nekā sākotnēji šķitis, proti, ES pati piedāvā rīku, kuru citas platformas var izmantot kā atskaites punktu, lai pārbaudītu savu risinājumu atbilstību.
Līdz ar to uzņēmumiem, kuri izvēlēsies citu tehnoloģiju, būs jāpierāda, ka tā ir tikpat uzticama un spēj nodrošināt prasīto drošības līmeni.
Elektroniskās robežu fonds (EFF) šādas sistēmas kritizē kā potenciālus uzraudzības rīkus un uzsver, ka personas datu noplūdes šajā gadījumā nav tikai teorētisks risks. To apliecina arī pagājušajā gadā atklātais gadījums ar vecuma pārbaudes uzņēmumu AU10TIX.
Uzņēmums vismaz 18 mēnešus nebija pienācīgi aizsargājis piekļuves datus. Rezultātā internetā bija pieejami lietotāju vārdi, dzimšanas datumi, tautība un personu apliecinošu dokumentu attēli.
Ko tas nozīmē mums?
Latvija nav patlaban nav celmlaužu sarakstā, taču kā ES dalībvalstij arī Latvijai būs jānodrošina risinājuma pieejamība līdz gada beigām. Respektīvi, līdz šī gada beigām varētu nākties apliecināt savu vecumu, lai piekļūtu atsevišķam saturam tiešsaistē.
Kad šī gada laikā tas varētu notikt – nav ne jausmas. Precīzs ieviešanas grafiks un un kā ieviešana notiks nav izziņoti.
Avoti: Eiropas Komisija, Euronews, Lexology, Inside Privacy, EC Digital Strategy
