Alternatīvie enerģijas avoti

[Maris77]

19. gs. 80. g. beigās elektrības tēmai veltītie zinātniskie žurnāli pareģoja, ka „brīvās elektrības“ ieguves metodes parādīsies jau drīzā nākotnē. Brīnumaini ar elektrības dabu saistīti atklājumi pakāpeniski kļuva par ikdienišķu parādību. Nikola Tesla (1856. – 1943.) (serbu izcelsmes amerikāņu izgudrotājs, fiziķis, mašīnbūves un elektrotehnikas inženieris) demonstrēja „bezvadu apgaismojumu“ un citus ar augstfrekvences strāvām saistītus brīnumus. Pēc 20 gadiem parādīsies automobīļi, aeroplāni, kinofilmas, skaņu ieraksti, telefoni un radio. Viktorijas laikmets pavēra pasaulei jaunus horizontus. Pirmo reizi visas cilvēces vēsturē cilvēki savā iztēlē zīmēja utopisku nākotni, kurā visiem un katram būs pieejami paši pilnīgākie pārvietošanās līdzekļi, sakaru līdzekļi, darbs, miteklis un pārtika. Slimības un trūkums būs uzvarēti. Dzīve turpināja uzlaboties un likās – katram pienākas „savs pīrāga gabals“. Kas tad notika? Kāpēc pašā tehnoloģiju „buma“ plaukumā pārstāja parādīties nozīmīgi atklājumi enerģētikas jomā? Vai pacilātība „brīvās elektrības“ sakarā radās tikai tāpēc, ka vēlamais tika pieņemts par patieso; vai arī tā bija ideja, kuras nepamatotību rezultātā pierādīja „īstā zinātne“?

TEHNOLOÄ¢IJU STÄ€VOKLIS MŠªSDIENÄ€S

Īstā atbilde uz šo jautājumu ir „Nē“. Patiesība ir gluži pretēja. Blakus citiem lieliem atklājumiem pasaule redzēja arī jaunas tehnoloģijas enerģētikas jomā. Kopš tā laika tika izstrādāti daudzi liela enerģijas daudzuma ieguves paņēmieni. Taču neviena no šīm tehnoloģija nekļuva par masveidā pieejamu. Tā iemesli, tad arī tiks īsumā izklāstīti šajā rakstā, pirms tam sniedzot visu to tehnoloģiju aprakstu, kurām ir kāda saistība ar „brīvo enerģiju“ un kuras jau šobrīd ir zināmas, un, kuru reālā pastāvēšana netiek apšaubīta. Kopīgais šiem atklājumiem – tie visi paredz izmantot nelielu vienas formas enerģijas daudzumu, lai kontrolētu vai atbrīvotu citas formas enerģiju. Daudzu šo tehnoloģiju pamatā kā enerģijas avots tiek izmatots ēters, kura eksistenci mūsdienu zinātnei vieglāk ir noliegt.

1. Radiantā enerģija

Nikola Teslas pastiprinošais raidītājs, Tomasa Henrija Mora (Thomas Henry Moray) radiantās enerģijas iekārta, Edvina Greja (Edwin Gray) „EMA“ motors un Paula Baumana (Paul Baumann) mašīna „Testatika“ – visas šīs iekārtas strādā, izmantojot radianto enerģiju. Š ī enerģijas forma, kas kļūdaini ir nosaukta par „statisko“ elektrību, var tikt iegūta tiešā veidā no apkārtējās vides vai no parastās elektrības, izmantojot „frakcionēšanas“ metodi. Radiantās enerģijas izmantošana ļauj „taisīt“ tos pašus „brīnumus“, ko elektrība, kamēr radiantās enerģijas ieguves cena ir 1% no šobrīd lietotās elektrības ieguves cenas. Fakts, ka radiantās enerģijas īpašības ne gluži atbilst elektrības īpašībām, noveda pie dotā fenomena neizpratnes zinātniskajā vidē. Š veices biedrībai „Meternija“ (Methernitha) uz šo brīdi ir 5 vai 6 tāda veida pašdarbojošos bezdegvielas iekārtu modeļi.

2. Pastāvīgie magnēti

Dr. Roberts Džordžs Adamss (Robert George Adams, 1920 – 2006) (Jaunzēlande) izstrādāja pārsteidzošas konstrukcijas elektromotorus, ģeneratorus un sildītājus, kas darbojas, izmantojot pastāvīgos magnētus. Tāda veida iekārta, saņemot no avota 100 W elektrības, tikai divu minūšu laikā izstrādā 100 W jaudas barošanas avota pārlādei un 140 BTU (British Thermal Unit – Britu siltuma vienība) siltuma!

Dr. Tomam Berdenam (Tom Bearden) (ASV) ir divi darbojošies elektrisko transformatoru modeļi, kas strāda uz pastāvīgo magnētu pamata. Tādas iekārtas ieejā tiek padota elektriskā strāva ar jaudu 6 W, kas ir nepieciešama, lai vadītu pastāvīgā magnēta magnētisko plūsmu. Secīgi mainot un ātri virzot magnētisko lauku sākumā uz vienu, bet pēc tam uz citu iekārtas izejas spoli, tiek izstrādāta elektriskā strāva ar jaudu 96 W. Berdens savu iekārtu sauc par Nekustīgo Elektromagnētisko Ä¢eneratoru (Motionless Electromagnetic Generator) vai „MEG“.

Žanam Lui Nadin (Jean Luis Naudin) ir izdevies radīt līdzīga veida iekārtu Francijā. Pirmo reiz šāda tipa iekārtas darbības principus aprakstīja Frenks Ričardsons (ASV) 1978. gadā. Trojs Rīds (Troy Reed) (ASV) radīja darbojošos speciāla magnētiskā ventilatora modeli, kurš griežoties sasilst. Ventilators neatkarīgi no tā, izstrādā tas siltumu vai nē, patērē nemainīgu enerģijas daudzumu.

Bez šīm izstrādēm ir jāmin daudzu izgudrotāju radīti darbojošies mehānismi, kas griezes momentu motorā rada, izmantojot tikai pastāvīgos magnētus.

3. Mehāniskie sildītāji

Eksistē divu klašu mašīnas, kas pārveido neliela apjoma mehānisko enerģiju par liela apjoma siltumu. Konstrukcijas ziņā vislabākās no šīm tīri mehāniskajām iekārtām ir rotējošo cilindru sistēmas, kuras ir izstrādājuši pētnieki Frenetts (ASV) un Perkinss (ASV). Š ajās mašīnās notiek viena cilindra, kurš atrodas iekš otra 1/8 collas attālumā, rotācija. Telpa starp cilindriem ir aipildīta ar šķidrumu (ūdeni vai eļļu), kas ir iekārtas „darba šķidrums“ un kas iekšējā cilindra rotācijas rezultātā sasilst.

Citas metodes gadījumā uz riteņa izvieto magnētus. Mērķis ir izraisīt stipras virpuļveida strāvas alumīnija plāksnē, kas noved pie tās ātras sasilšanas. Līdzīgus magnētiskos sildītājus demonstrēja pētnieki Mullers (Kanāda), Adamsons (Jaunzēlande) un Rīds (ASV). Visas augstāk minētās sistēmas ļauj izstrādāt desmit reizes vairāk siltuma nekā standarta metožu pielietošana, patērējot vienādu enerģijas daudzumu.

4. Pārefektīvā elektrolīze.

Izmantojot elektrību, ūdeni var sadalīt ūdeņradī un skābeklī. Standarta ķīmijas mācību grāmatas apgalvo, ka šis process patērē vairāk enerģijas nekā gāzu rekombinācija. Tas ir tikai sliktākajos gadījumos. Kad uz ūdeni, izmantojot Stena Maijera (Stan Meyers) (ASV) vai otreizēji nesen izstrādāto korporācijas Xogen Power sistēmu, iedarbojas ar frekvenci, kas sakrīt ar viņa paša molekulāro frekvenci, ūdens sadalās skābeklī un ūdeņradī, patērējot minimālu elektrības daudzumu. Dažādu elektrolītu (piedevu, kas palielina ūdens elektrovadāmību) izmantošana strauji palielina procesa efektivitāti. Tāpat ir zināms, ka procesa efektivitāti pozitīvi ietekmē arī virsmas ģeometriskās formas un tekstūras. Pielietojot šo metodi, ir iespējams iegūt neierobežotus ūdeņraža apjomus mašīnas degvielai, pie kam iegūtā ūdeņraža cena ir vienāda ar izmantotā ūdens apjoma cenu. Vēl vairāk, 1957. gadā pētnieks Fridmans (ASV) patentēja speciālu metāla sakausējumu, kura pielietojums izraisa brīvu ūdens sadalīšanos ūdeņradī un skābeklī. Process, kas noris neizmantojot nekādu elektrisko strāvu, neizraisa ķīmiskas izmaiņas pašā metāla struktūrā. Un tas nozīmē, ka, izmantojot šo metāla sakausējumu, ir iespējama nepārtraukta ūdeņraža iegūšana no ūdens.

5. Implozija/Virpulis.

Liela daļa rūpnieciskas nozīmes dzinēju paplašināšanai un spiediena radīšanai, t.i., darba veikšanai, izmanto siltuma izeju. Š ī pati shēma tiek izmantota arī automobīļu dzinējos. Savukārt daba izmanto pretēju procesu, kad tiek pielietota dzesēšana, kas ved pie vakuuma un iesūcošā spēka rašanās, kuri rezultātā tad arī paveic darbu, līdzīgi tam, kā tas notiek virpuļviesulī. Viktors Š aubergers (Viktor Schauberger) (Austrija) bija pirmais, kuram 20. gs. 30. un 40. gados izdevās radīt strādājošus Imploziju Dzinēju modeļus. Vēlāk Kellums Kouts izdeva grāmatu ar nosaukumu „Dzīvā enerģija“, kurā detalizēti aprakstīja Š aubergera pētījumus. Drīzumā dažiem pētniekiem izdevās radīt strādājošus Imploziju Turbīnveida Dzinēju modeļus. Tāda veida bezdegvielas dzinēji mehānisku darbu veic, iegūstot enerģiju no vakuuma. Tāpat pastāv arī daudz vienkāršākas konstrukcijas, kas, izmantojot virpuļveida griešanos, iegūst spēku kombinācijas, sastāvošas no gravitācijas un centrbēdzes, kas šķidrumos ļauj iegūt nepārtrauktu kustību.

6. Aukstā Kodolsintēze

1989. gada martā divi Jutas Universitātes (ASV) ķīmiķi paziņoja, ka viņiem ir izdevies realizēt kodolsintēzes reakciju, izmantojot vienkāršu galda ierīci. Paziņojums 6 mēnešu laikā tika „atsaukts“ un sabiedrība zaudēja interesi par šo atklājumu. Tomēr aukstā kodolsintēze patiešām eksistē. Vairākkārt veiktie eksperimenti ne tikai apstiprināja liekā siltuma izdalīšanās faktu, bet arī ļāva reģistrēt elementu zemas enerģijas kodol transmutāciju, kuru pavadīja vēl arī desmits dažādu citu reakciju! Š ī tehnoloģija, nešaubīgi, ļaus iegūt lētu enerģiju, kā arī to varēs izmantot virknē citu svarīgu industriālu procesu.

7. Siltumsūkņi, kas izmanto saules enerģiju

Ledusskapji, kas atrodas jūsu virtuvēs, pēc būtības ir vienīgās jūsu rīcībā esošās ierīces, kas darbojas uz „brīvās enerģijas“ pamata. Būtībā ledusskapis ir elektrovadāms siltumsūknis. Tas izmanto vienu enerģijas porciju (elektrību), lai pārvietotu trīs reizes lielāku enerģijas daudzumu (siltumu). Tas ļauj iegūt lietderības koeficientu, kas aptuveni ir vienāds ar 3. Jūsu ledusskapis izmanto vienu daļu elektrības, lai no savas iekšējās telpas ārējā vidē izgrūztu trīs siltuma daļas. Kaut arī aprakstītais process ir standarta dotās metodes pielietojums, tas nav tās labākais pielietojums. Lietderības koeficinetu, kas ir vienāds ar 8 vai 10, viegli var iegūt gadījumā ar siltumsūkņiem, kas izmanto saules enerģiju. Līdzīga veida iekārtās siltumsūknis iegūst siltumu no saules kolektora un novirza siltumu uz lielu pazemes absorbentu, kura temperatūra nemainīgi ir ap 10 grādiem pēc Celsija, un tas ved pie mehāniskas enerģijas iegūšanas siltuma pārvietošanās procesā. Š is process pēc savas būtības ir ekvivalents tvaika dzinēja darbības principam, kurā mehāniskā enerģija rodas starp boileri un kondensatoru, izņemot to, ka pirmajā tiek izmantots „fluīds“, kura vārīšanās temperatūra ir zemāka nekā ūdenim. Viena no tāda veida sistēmām, kura tika izmēģināta 70-tajos gados, ražoja 350 zirgspēkus lielu jaudu, funkcionējot speciāli radītā dzinējā un saņemot enerģiju no tikai 100m2 liela kolektora (šai sistēmai nav nekāda sakara ar Denisa Li reklamēto sistēmu). Kompresora funkcionēšanai nepieciešamā jauda, ko dotā sistēma patērēja ieejā, bija mazāka par 20 zirgspēkiem, kas norāda uz to, ka dotā sistēma ražoja 17 reizes vairāk enerģijas nekā patērēja savai funkcionēšanai! Tā varētu apgādāt ar elektrību nelielu māju, gūstot enerģiju no uz jumta uzstādītas ierīces un izmantojot tieši tādu pašu tehnoloģiju, pateicoties kurai, pārtika jūsu virtuvē saglabājas svaiga. Uz doto brīdi uz ziemeļiem no Kona pilsētas Havajā darbojas rūpnieciska rakstura siltumsūkņa sistēma, kas ražo elektrību uz okeāna ūdens temperatūru starpības rēķina.

Eksistē vairāki desmiti citu šeit neminētu sistēmu, no kurām daudzas ir izmēģinātas un veiksmīgi darbojas līdzīgi tām, kuras tika aprakstītas augstāk. Taču šāds neliels saraksts ir pietiekams, lai saprastu, ka brīvās enerģijas iegūšana jau notiek. Tā ļauj padarīt pasauli tīrāku un piepildīt to ar enerģiju, kas ir visiem pieejama jebkurā pasaules malā. Pielietojot šīs metodes ir iespējams apturēt „siltumnīcas efektu“ un slēgt visas atomelektrostacijas. Tāpat ir iespējams ar nelieliem līdzekļiem sāļo jūras ūdeni neierobežotos daudzumos pārvērst saldūdenī un tādejādi nodrošināt ar saldūdeni attālinātos un šai ziņā problemātiskos rajonus. Jebkuru preču ražošanas un transportēšanas izmaksas var tikt strauji samazinātas. Augļi, dārzeņi un graudaugi var tikt audzēti apsildāmās siltumnīcās arī ziemā un jebkurā pasaules malā. Visas šīs tehnoloģijas, kas sniedz mums unikālas iespējas, kuras ļauj pamatīgi atvieglot dzīvi visiem Zemes iedzīvotājiem, desmitiem gadu tiek ignorētas. Bet kāpēc? Kuru interesēs ir šķēršļu likšana šo tehnoloģiju attīstībai?

NEREDZAMAIS IENAIDNIEKS

Aprakstāmā situācija ir četru stipru kopīgas pretdarbības spēku rezultāts. Runas par to, ka eksistē, un vienmēr ir eksistējusi kāda pret šīm tehnoloģijām vērsta „sazvērestība“, neved itin nekur – visa vaina par notiekošo tiek novelta uz kaut ko ārēju, kam nav nekāda sakara ar mums. Mūsu tieksmi palikt neitrāliem un pasīviem šādas situācijas priekšā divi no augstāk minētajiem spēkiem traktē kā „klusēšanu – piekrišanu“. Un tā, kādi tad, bez „pasīvās sabiedrības“, ir tie trīs citi spēki, kuri apdraud ar brīvo enerģētiku saistīto tehnoloģiju eksistenci?

Standarta ekonomikas teorijā pastāv trīs veida industrijas:

* kapitāla industrija;

* patērētāju preču industrija;

* apkalpošanas industrija.

Pirmās klases ietvaros ir trīs apakšklases:

1. Dabīgais Kapitāls, kas attiecas uz dabīgo izrakteņu izstrādi (piemēram, zelta ieguve šahtās) un uz enerģijas avotiem tādiem kā hidroelektrostacijas dambis vai naftas urbums;

2. Naudas zīmes, kas attiecas uz papīra naudas zīmju ražošanu vai monētu kalšanu un kas parasti ir valdības prerogatīva;

3. Kredīti, kas attiecas uz naudas aizņemšanos ar procentiem un uz ekonomisko līdzekļu paplašināšanu uz aizdevumu, kuri tiek pārskaitīti uz aizņēmēju depozītu kontiem, rēķina.

Viss augstāk aprakstītais vedina uz secinājumu par to, ka enerģija ekonomikā pilda to pašu funkciju, ko zelta ieguve, naudas līdzekļu emisija no valdības puses vai kredītu izsniegšana no bankas puses.

ASV gluži tāpat kā lielākajā daļā citu pasaules valstu darbojas „naudas monopols“. Es esmu „brīvs“ pelnīt tik naudas, cik varu, taču algu saņemšu tikai Federālo Rezervju banknotēs. Un nekādā citā veidā es nevarēšu saņemt manis nopelnīto summu – Zelta Sertifikātos vai jebkurā citā „naudas“ formā. Š o naudas monopolu kontrolē neliels banku skaits ar nelielu akcionāru skaitu; šīs pašas bankas pieder Pasaules Bagātākajām ģimenēm. Viņu plāns ir 100% visu veidu resursu kontrole, kas rezultātā ļaus kontrolēt katra cilvēka dzīvi, paverot (vai aizverot) piekļuves ceļu pie visām precēm un pakalpojumiem. Tas fakts, ka katrs planētas iedzīvotājs var piekļūt neatkarīgam bagātības avotam (brīvās enerģijas iekārtai), grauj viņu pasaules valdīšanas plānus. Pārbaudīt to nav grūti. Uz šo brīdi, attiecīgi paaugstinot vai pazeminot procentu likmes, tās vai citas valsts ekonomika var palēnināties vai paātrināties. Taču, ja ekonomikā būs neatkarīgs kapitāla avots (enerģija) un kāds uzņēmums vai atsevišķs cilvēks varēs nopelnīt vairāk naudas, neaizņemoties no bankas, tad centralizētā vadības sistēma, paaugstinot vai pazeminot procentu likmes, vienkārši pārstās būt efektīva. Brīvas enerģētikas tehnoloģijas padara naudu mazvērtīgu. Bagātākās Ä¢imenes un Kredītu organizācijas neizturēs konkurenci. Tas taču ir tik vienkārši. Viņi grib saglabāt naudas līdzekļu sadales monopoltiesības. Brīvās enerģētikas tehnoloģijas viņu gadījumā nav tas, pret ko ir jācīnās, tas ir tas, kas ir pilnīgi jāaizliedz!

Un tā, Bagātākās Ä¢imenes un viņu Centralizēto Banku institūti ir Pirmais Spēks, kas liedz cilvēkiem izmantot brīvās enerģētikas tehnoloģijas. Viņi vadās pēc iedomātām „dievišķām tiesībām valdīt“, mantkārības un nevaldāmas vēlēšanās kontrolēt visu, izņemot pašiem sevi. Līdzekļi, ko viņi izmanto, lai aizliegtu jaunās tehnoloģijas, ietver sevī iebiedēšanu, atmaskošanu ar „ekspertiem“, tehnoloģiju iegāde ar mērķi „apglabāt“ tās, izgudrotāju slepkavības un viņu dzīvības apdraudējumi, redzamu darboņu slepkavības, dedzināšanas, kā arī vesela virkne finansu stimulējošu un destimulējošu līdzekļu manipulēšanai ar iepējamajiem piekritējiem. Tāpat viņi stimulē arī zinātņu teorijas postulātu ieviešanu, kas apgalvo, ka brīvās enerģijas iegūšana nav iespējama (Termodinamikas likumi).

Otrs Spēks, kas liek šķēršļus jauno enerģētikas tehnoloģiju attīstībai, ir Nacionālās Valdības. Š ajā gadījumā runa ir netik daudz par konkurenci naudas līdzekļu emisijas sfērā, cik Valsts Drošības nodrošināšanu. Lieta tāda, ka viņiem šķiet, ka pasaule „ārpusē“ – tie ir džungļi, bet cilvēki – nežēlīgi, negodīgi un nodevīgi. „Sabiedriskās drošības nodrošināšana“ ir Valdības uzdevums. Š im mērķim Valdības Izpildvarai ir piešķirtas īpašas „policeiskas pilnvaras“ „likuma varas“ uzturēšanai. Lielākā daļa to no mums, kuri pieņem ideju par likuma varu, dara tā, jo uzskata, ka tas viss ir viņu pašu labā. Taču vienmēr ir daži cilvēki, kuri uzskata, ka viņu pašu labums ir sasniedzams, sekojot uzvedības līnijai, kura nesakrīt ar vispārpieņemtiem pieņēmumiem par sabiedrisko kārtību. Š ie cilvēki izvēlas dzīvi ārpus „likuma varas“ un tāpēc tiek uzskatīti par izstumtajiem, noziedzniekiem, cilvēkiem, kas grauj sabiedrības pamatus, nodevējiem, revolucionāriem vai teroristiem.

Lielākā daļa Nacionālo Valdību ar izmēģinājumu un kļūdu metodi ir nonākušas pie secinājuma, ka vienīgā politika attiecībā uz citām valstīm, kas tiešām darbojas, ir tā saucamā „Zobs Pret Zobu“ politika. Tas nozīmē, ka valdība attiecas pret citām valdībām tieši tāpat, kā tās attiecas pret viņu. Pasaules politikā pastāvīgi notiek dzīšanās pēc lielākas ietekmes pasaulē, kas ved pie tā, ka uzvar stiprākais! Ekonomikā ir Zelta Likums – „Kam ir nauda, tas raksta likumus“. Š is likums ir piemērojams arī politikai, kurā tiek novērota darviniskāka pieeja. Runa ir par „tā izdzīvošanu, kurš ir vairāk pielāgojies“. Taču politikā par „vairāk pielāgojušos“ ir pieņemts saukt stiprāko pusi, kura nesmādē nodarboties ar pašām netīrākajām lietām. Lai uzturētu pārākumu pār „pretinieku“, tiek pielietoti praktiski jebkuri paņēmieni; par „pretinieku“ savukārt tiek uzskatīts jebkurš „svešinieks“, neņemot vērā to, vai viņš ir draugs vai ienaidnieks. Darbības paņēmieni šeit ietver sevī niknus psiholoģiskus uzbrukumus, melus, krāpšanas, spiegu darbības, laupīšanas, lielu pasaules līderu slepkavības, karus svešā teritorijā, alianses, vienošanās, humāno palīdzību un bruņoto spēku klātbūtni pēc iespējas visur. Patīk jums tas vai nē, bet tā arī ir tā psiholoģiskā arēna, kurā darbojas Nacionālās Valdības. Neviena no Nacionālajām Valdībām nekad nedarīs neko tādu, kas dotu kaut vismazāko priekšrocību tās pretiniekiem. Nekad! Tā būtu visnacionāla pašnāvība. Jebkura subjekta jebkāda darbība, kas tiek veikta pašā valstī vai arī ārpus tās un kas potenciāli pretiniekam var dot kaut visminimālāko priekšrocību, vienmēr tiks uzskatīta par draudu „Nacionālai Drošībai“. Vienmēr!

Brīvā enerģētika ir jebkuras Nacionālās Valdības nakts šausmīgākais murgs! Gadījumā, ja tā tiks oficiāli atzīta, brīvā enerģētika novedīs pie nenovēršamas bruņošanās sacensības, kurā piedalīsies visas valdības, lai pēdējā mēģinājumā gūtu priekšrocības un pasludinātu savu kundzību. Aizdomājieties par to. Jūs domājat, ka Japāna nenobīsies, uzzinot, ka Ķīna iegūst brīvu enerģiju? Jūs domājat, ka Izraēla mierīgi novēros, kā Irāka iegūst brīvo enerģiju? Jūs domājat, ka Indija ļaus Pakistānai ražot brīvo enerģiju? Pieeja neizsīkstošam avotam pie šodienas lietu izkārtojuma pasaules politikā novedīs pie neizbēgamām „spēku līdzsvara“ izmaiņām uz planētas. Tas var izvērsties par totālu karu vērstu uz to, lai „citiem“ nepiederētu neirobežotas bagātības un spēka priekšrocība. Visas valstis gribēs, lai tām pieder brīvā enerģija, vienlaicīgi mēģinot liegt citām valstīm to izmantot.

Tātad Nacionālās Valdības ir otrs spēks, kas liek šķēršļus jaunās enerģētikas attīstībai. Viņu vienīgā motivācija – „pašsaglabāšanās“. Š im fenomenam ir trīs līmeņi. Pirmkārt, neļaut ārējam ienaidniekam gūt priekšrocības. Otrkārt, nepieļaut nekādas darbības no privātpersonu puses, lai tās nekļūtu par efektīvu policeisko pilnvaru varas alternatīvu valstī, izraisot anarhiju. Un treškārt saglabāt nemainīgu ienākumu plūsmu no ar nodokļiem apliktajiem, šobrīd rīcībā esošajiem enerģētiskajiem resursiem. Metodes, kas ļauj iemiesot šīs koncepcijas, sevī ietver: atteikumus izsniegt patentus, kuriem ir kāds sakars ar Nacionālo Drošību; legāla un nelegāla tiesiska izgudrotāju izsekošana; nodokļu dienestu pārbaudes; draudi; telefonu sarunu noklausīšanās; aresti; dedzināšanas; īpašumu laupīšanas to transportēšanas brīdī; kā arī liels daudzums citu izsekošanas un iebiediešanas paņēmienu, kas padara brīvās enerģijas iekārtu izstrādi un virzību tīrgū praktiski neiespējamu.

Trešo spēku, kura darbība ir vērsta uz to, lai liegtu cilvēkiem iespēju gūt pieeju pie brīvās enerģijas, pārstāv traku izgudrotāju grupa. Jaunās enerģētikas tehnoloģiju izstrādes perifērijā atrodas neizskaidrotu anomāliju, marginālu izgudrojumu un nesaprotamu propogandistu krēslas zona. Divi pirmie Spēki pastāvīgi izmanto masu informācijas līdzekļu iespējas, lai parādītu sabiedrībai šīs grupas sliktākos pārstāvjus, tādejādi novēršot sabiedrības uzmanību un diskreditējot reālos sasniegumus, asociējot tos ar skaidru krāpniecību.

Pēdējo simts gadu laikā pasaule ir pieredzējusi desmitiem stāstu par neparastiem atklājumiem. Dažas no šīm idejām tik ļoti ir saistījušas sabiedrības uzmanību, ka mīti par tām turpina eksistēt vēl šodien. Š ajā sakarā prātā nāk tādi vārdi kā Kilī, Habbards, Kolers un Henderšots. Aiz šiem vārdiem, iespējams, slēpjas reālas tehnoloģijas, bet sabiedrības rīcībā esošā tehniskā informācija neļauj nonākt pie jebkāda noteikta secinājuma. Taču šie vārdi vēl jo projām asociējas ar jaunās enerģētikas mifoloģiju un „atmaskotāji“tos pastāvīgi min kā krāpšanas piemērus.

Brīvās enerģijas iegūšanas ideja dziļi iesakņojas cilvēku zemapziņā. Daži izgudrotāji, nenozīmīgu tehnoloģiju radītāji, demonstrē kaut kādas anomālijas un kļūdaini pārspīlē savu nozīmīgumu. Š ādos gadījumos tiek novērota „zelta drudža“ un/vai „mesijas kompleksa“ kombinācija, kas met ēnu uz visiem citu pētnieku darbiem. Tā kā viņus vadošais pētījumu pavediens sola lielas perspektīvas, izgudrotāji sāk uzdot entuziasmu par faktiem, no kā stipri cieš pats zinātniskās pētniecības process. Ļoti stiprs un viltīgs ir kārdinājums domāt, ka „pasaule guļ tev uz pleciem“ un ka tu esi cilvēces glābējs. Ar cilvēkiem, kuri domā, ka tūlīt kļūs fantastiski bagāti, notiek kaut kas briesmīgs. Atrodoties blakus strādājošai brīvās enerģijas mašīnai, ir nepieciešama kolosāla iekšēja disciplīna, lai paliktu objektīvs un pieticīgs savās vēlmēs. Daudzu izgudrotāju psihe neiztur tikai no vienas domas vien, ka viņi ir izgudrojuši brīvo enerģiju ražojošu mašīnu.

Eksistē arī acīm redzami krāpnieki. ASV dzīvo kāds cilvēks, kuram pēdējo 15 gadu laikā izdevās ar brīvo enerģētiku saistītās krāpšanas pārvērst par mākslu. Viņam, kas ar to ir nopelnījis vairāk ka $100,000,000, bija aizliegts nodarboties ar biznesu Vašingtonas štatā; viņs tika ieslodzīts (un arī šobrīd atrodas apcietinājumā) Kalifornijas štata cietumā. Viņs pastāvīgi izplata informāciju par vienu reāli strādājošu brīvās enerģijas iekārtu, iedveš cilvēkiem, ka drīz viņu rokās būs viena no tādām sistēmām un galu galā pārdod viņiem tikai reklāmas informāciju, kas nesatur nekādus reālus datus par pašu enerģētisko sistēmu. Viņs bezkaunīgi izmantoja Kristīgās un Patriotiskās ASV Biedrību līdzekļus un iespējas, un vēl jo projām viņam ir reāls spēks un ietekme. Viņa uz šo brīdi realizētā krāpnieciskā shēma sastāv no kontraktu noslēgšanas ar simtiem tūkstošiem cilvēku, kuru mājās viņš „grasās“ uzstādīt brīvās enerģijas ģeneratoru. Apmaiņā pret to, ka cilvēki viņam ļauj uzstrādīt šos ģeneratorus, viņi saņem iespēju mūžīgi saņemt bezmaksas elektrību, kamēr viņa kompānija enerģijas pāpalikumus pārdos vietējiem komunālajiem uzņēmumiem. Pēc tam, kad cilvēki ir pārliecināti, ka viņi „patiešām“ saņems bezmaksas elektrību, netērējot naudu par kontrakta noslēgšanu, viņi ar lielāko prieku nopērk videokaseti, ar kuras palīdzību šai krāpnieciskajai shēmai tiek piesaistīti viņu draugi. Apzinoties pirmo divu iepriekš aprakstīto Spēku spēku un motivāciju, var saprast un izdarīt secinājumus, ka šī cilvēka „biznesa plānu“ nebija iespējams realizēt. Tikai viens šāds cilvēks, iznīcinot cilvēku uzticību tehnoloģijai, ir nodarījis brīvās enerģētikas attīstības kustībai ASV vairāk ļauna nekā jebkurš no Spēkiem.

Trešais spēks, kas liedz cilvēkiem iespēju izmantot brīvās enerģētikas sniegtās priekšrocības, ir maldi un krāpniecība, kam par iemeslu kalpo tieksme sevi paaugstināt, mantkārība, vēlēšanās valdīt pār citiem un maldīga sava nozīmīguma sajūta. Š ī spēka pielietotās metodes ir meli, krāpniecība, „reklāmas ar izgaistošu ēsmu“ izmantošana, pašapmāns un augstprātība kombinācijā ar zemas proves zinātnisko pieeju.

Ceturtais spēks, kas liedz cilvēkiem izmantot brīvo enerģiju – tie esam mēs paši. Mums, iespējams, ir viegli apzināties, cik ierobežoti un nožēlojami pēc savas būtības ir motīvi, pēc kuriem vadās pārējie Spēki, taču pēc būtības šī pati motivācija piemīt arī daudziem no mums. Vai, līdzīgi Bagātākajām Ä¢imenēm, katrs no mums slepenībā nelolo sapni par paša pārākumu un kontroli pār citiem tā vietā, lai kontrolētu pašiem sevi? Un, vai jūs „nepārdotos“, ja jums samaksātu miljonu latu skaidrā naudā šodien pat? Vai līdzīgi Valdībām mēs negribām nodrošināt savu drošību? Vai, atrodoties cilvēku pārpildītā, degošā iestādē, mēs ārprāta uzplūdā, panikā negrūžam vārgākos cilvēkus, mēģinot ātrāk nokļūt līdz izejai? Vai, līdzīgi izsistam no sliedēm zinātniekam, mēs nenodarbojamies ar pašapmānu, nokļūstot aci pret aci ar „neērtu“ faktu? Vai mēs neesam augstākās domās par sevi kā citi ar savādāku viedokli? Un vai mēs nebaidāmies no nezināmā, pat ja tas mums sola daudz ko?

Un tā, Jūs redzat, ka visi ÄŒetri Spēki ir tikai viena un tā paša atšķirīgās sabiedrības daļās novērojamā procesa dažādie aspekti. Realitātē eksistē viens spēks, kas liedz iespēju attīsties jaunām enerģētiskām tehnoloģijām, un tas ir – materiāli nosacītā dzīvnieka, saukta par cilvēku, uzvedība. Pati brīvās enerģijas eksistences iespēja ir Dievišķās Pārpilnības izpausme. Brīvā enerģētika var kļūt par ekonomikas dzinēju apgaismotai pasaulei, kurā cilvēki pēc savas gribas viens pret otru attiecas cienīgi un kulturāli. Tā ir pasaule, kur katram, tajā dzīvojošam cilvēkam, ir viss, kas viņam ir nepieciešams. Tāds cilvēks neiekāros to, kas pieder viņa kaimiņam. Tā ir pasaule, kurā karš un fiziska vardarbība kļūs par absolūti nepieņemamu sociālu uzvedību. Pasaule, kurā cilvēku raksturu atšķirība, ja ne tiks atbalsītas, tad vismaz tiks iecietīgi pieņemtas.

Brīdis, kad visas pasaules cilvēki gūs iespēju izmantot brīvās enerģētikas tehnoloģiju priekšrocības, būs acīmredzams patiešām civilizētas ēras sākums. Tas būs epohāls cilvēces vēstures brīdis. Neviens nevarēs izmantot brīvo enerģiju savu savtīgo mērķu realizēšanai. Neviens nevarēs „iedzīvoties“ uz tās rēķina. Neviens nevarēs „valdīt pār pasauli“ ar tās palīdzību. Tā vienkārši ir Dieva Dāvana. Brīvā enerģija spiež mūs būt atbildīgākiem par pašu veikumiem, kā arī savaldīgākiem vajadzīgajās situācijās. Pasaule ar tās tagadējo iekārtu nevar gūt pieeju brīvai enerģijai bez tā, lai pilnīgi izmainītos par kaut ko pretēju. Mūsu „civilizācija“ ir sasniegusi savas attīstības virsotnes, un pati arī iesējusi sēklu, lai gala rezultātā būtu nepieciešamība mainīties. Tiem bezdvēseles dzīvniekiem, kuri sauc sevi par „cilvēkiem“, nedrīkst uzticēt brīvo enerģiju, jo viņi turpinās to pašu, ko vienmēr: valdīt pār citiem vai nogalināt citus un sevi šī procesa gaitā.

Ja izlasīsit Eina Renda grāmatu „Saīsināts atlants vai Romiešu Kluba atskaite“ (Ayn Rand, Atlas Shrugged or the Club of Rome Report), kļūs acīm redzams, ka Bagātākās Ä¢imenes visu to zināja jau sen. Viņu mērķis – dzīvot Brīvās Enerģijas Pasaulē, bet pastāvīgi un rupji no tās izdzīvojot mūs. Un tas nav nekāds atklājums. Vara vienmēr cilvēkus (mūs) ir uzskatījusi par bezdvēseles priekšmetiem. Ir izmainījies tikai tas, ka tagad mēs varam sazināties cits ar citu vieglāk un efektīvāk, kā agrāk. Internets sniedz mums, Ceturtajai Varai, iespēju pārvarēt citu Spēku savstarpējo pretestību.

Raksta turpinājums https://www.tautasforums.lv/?p=840

Pārpublicēts no; http://www.tribine.lv

[azazul]

Sviests.

Topika nosaukums ir maldinošs

Tam vajadzēja būt “sazvērestību teorijas par enerģiju”

Tas raksts satur mūžīgo dzinēju kopsavilkumus + izvilkums no ‘zeitgeist’ propogandas (jo addendum ir propoganda – kā no pamācības) + atmazkas

Rodas iespaids ka teksts no kaut kurienes tulkots.

[jazzer]

Piekrītu azazul.

“Brīvā enerģētika ir jebkuras Nacionālās Valdības nakts šausmīgākais murgs! Gadījumā, ja tā tiks oficiāli atzīta, brīvā enerģētika novedīs pie nenovēršamas bruņošanās sacensības”

Murgs ir šadas teorijas,kas sacerētas,lai durakiem miegs nenāk.

Kur nu vēl briesmīgāku bruņošanās sacensību par to,kāda jau bija,līdz pat koncepcijai,ka jāiznīcina visa zemeslode,zaudējuma gadījumā .(Š….Hruščovs)un praktiskiem darbiem šajā virzienā.

[samurajs]

Mani ar perpetuum mobile jūs neapjāsiet 😀 Bet noteikti būs lohi, kas tam ticēs, un vēl prasīs – “kāpēc mums vēl nav bezmaksas enerģētika?”

Diez kurš morons šitos murgus sadzejojis?

[ob1]

Tā iet, kad skolā nemācās fiziku. Ir tāda lieta, kā enerģijas nezūdamības likums. 🙂

[Autors]

Ieraksti