Hms..jā ir bijis tā, bet tas jau bija ļoti sen..
Pirmā reize: Kaut kad sākumskolā, kad viens gribēja dabūt naudu => muku vienkārši pārbijies prom pie tuvākā pieaugušā cilvēka:)
Otrā reize: kaut kad pamatskolā, kad viens uz ielas “prasīja” pulksteni => pateicu, ka nav un pasūtīju vienu māju tālāk un gāju pāri ielai ātrā tempā.
Trešā reize: Kaut kad vidusskolā, kad kāds piedzēries no bāra izlīda man pretī un nāca virsū => vnk aizgrūdu prom un gāju tālāk savu ceļu.
Emm..kas būtu jādara?
Maziem bērniem noteikti ieteiktu mācīt, ka lai sāk bļaut palīgā pilnā kaklā un mukt pie kāda pieaugušā cilvēka uz ielas.
Ja kāds brūk virsū un nav neviena tuvumā, tad lai dauza kaut vai mašīnām stiklus laukā vai sit logus dzīvoklim pirmajā stāvā => pilnīgi nopietni šo domāju – man tā vecāki arī maziņu mācīja (bet paldies dievam tik nopietni nekad nav bijis).
Otra lieta ir ieiet cilvēkos vai iekšā kādā veikalā.
Vajag atcerēties knifu, ka parasti viņi nekad nav vieni – un bieži tev sūta virsū nepilngadīgu personu, lai gan tuvumā aiz stūra ir bariņš huligānu kas tevi atspārdīs uz vietas.
Noteikti neieteiktu sākt grūstīties un kašķēties, jo bieži tas ir labs iegansts – kādēļ tu aiztiec viņa mazo brālīti? (ptotams, šo jautājumu tev pajautās švarcnēgers, kas nez no kurienes pēkšņi uzradies:)
Iteiktu notīties kāda sabiedriskā vietā, bet ja tomēr jākaujas, tad ja kādam sit, tad sit tā lai šamējais neceļas, jo bars ir drošs, kamēr kāds no bara neguļ uz asfalta.
—-
Kad es gāju likt apsardzes sertifikātu, tad mūs mācīja viens no specvienības.
Ar mums bija arī viena maza auguma meitene, kura viņam jautāja – a ko man darīt reāli dzīvē, ja kāds uzbrūk?
Zini ko šamējais viņam atbildēja – paņem kaut vai zīmuli un dur tieši acī!
=> Tas arī atspēko manu teikto pa baru..ja tiešām citas izejas nav, tad paņem vienu un lai pārējiem ir bail pēc tam. Un tad tineis prom.
.
