Ieteiktu pamācīties ekonomiku pirms fanot par eiro: Galvenie pret:
1) Valsts ekonomiku veido divas politikas- fiskālā un monetārā. Pēc ekonomikas pamatprincipiem šīm abām politikā savstarpēji ir jāstrādā, kā cimdam ar roku, savādāk valsts ekonomika neattīstās. Iestājoties eirozonā, Latvijas valsts zaudē kontroli pār monetāro politiku, atdodot to Briseles rokās, kurai ir pavisam citas intereses , kurām mums būs jāpielāgojas, tādējādi, Latvija zaudē daļu no savas ekonomiskās suverenitātes. Patstāvīgas monetārās politikas apstākļos valstis būtu spiestas pazemināt valūtas kursu, kas savukārt samazinātu importu un veicinātu vietējo ražotāju konkurētspēju. Eirozonas valstīm šāda iespēja nepastāv, un tas nozīmē, ka gan nekonkurētspējīgajām valstīm, gan to iedzīvotājiem ir jāsamazina savi tēriņi. Diemžēl šāds samazinājums ir subjektīvi ļoti sāpīgs un politiski ļoti grūti īstenojams. Turklāt gan valsts un iedzīvotāju parāda līmeņi, gan resursu un preču cenu līmenis (ES un īpaši eirozona ir ļoti dārgs pasākums) uzliek būtiskus ierobežojumus šādai tēriņu samazināšanai.
2)
Latvija nespēj ilgtermiņa izpildīt Māstrihtas kritērijus, kā atzinusi arī pati valdība, tad šie kritēriji ir izpildīti tikai viena gada ietvaros un visticamāk, 2013.gadā šos kritērijus nespēs izpildīt. Pietam, šie kritēriji ir izpildīti mākslīgi bremzējot inflāciju, samazinot PVN, kā arī mākslīgi samazinot Starptautisko aizdēvējumu parādu , laižot emisijā obligācijas. Tātad, Latvijas valsts valdība pārkāpj Māstrihtas kritērijus, ka Eirozonā drīkst iestāties tikai valstis ar ilgtspējīgu ekonomiku, kas spēj kritērijus izpildīt ilgtermiņā.
3) Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča apgalvojums, ka „ieviešot eiro, parāda apkalpošana būšot būtiski lētāka†ir nepatiess. Pēc Eiropas Centrālas bankas mājaslapas (https://www.ecb.int) datiem, redzams, ka parāda apkalpošanas izmaksas ne-Eirozonas valstīm vidēji ir par 33% zemākas nekā Eirozonas valstīm. Esošie dati, neapšaubāmi, parāda, ka naudas tirgus procentu likmes un kredītresursu pieejamība nav atkarīga no tā, kāda valūta ir valstī bet gan no tā, kādi investoru acīs ir kredīta riski, kas savukārt ir atkarīgi no tādiem ekonomikas konkurētspēju un ilgtspēju raksturojošiem rādītājiem kā budžeta deficīts un valsts parāds pret IKP.
4) Citu valstu pieredze iestājoties Eirozonā, milzīgas ekonomikas kā Grieķija, Spānija, Itālija, Portugāle, Kipra pāris gadus pēc iestāšanās Eirozonā ir nokļuvušās dziļā recesijā un parādos. Galvenais iemesls, negodīgs ražošanas tirgus Eirozonā. Vācija saņem vidēji 8,5 reizes lielākas subsīdijas no Briseles visās ražošanās jomās, tādējādi padarot pārējās valstu ekonomikas nekonkurētspējīgas un faktiski šo valstu ražošana ir iznīcināta, šāds scenārijs visticamāk īstenosies arī Latvijā. Š īs valstis nokļūst parādu verdzībā un pērk Vācijas preces par pašas Vācijas aizdoto naudu.
5) Jebkura valūtas maiņa nest valstij un tās iedzīvotājiem zaudējumus, kas iespaido dzīves dārdzību, tādējādi pakļaujot tautu vēl lielākam nabadzības riskam un jaunam emigrācijas vilnim.
6) Vienotības un Latvijas bankas apgalvojums , ka Latvijā ienāks investīcijās ir maldinošs. Ļoti liels risks, ka atkārtosies 2005-2007.gada periods. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas ekonomika tika pārpludināta galvenokārt ar tautsaimniecībai nevajadzīgiem spekulatīviem finanšu līdzekļiem, tika mākslīgi uzpūstas nekustamo īpašumu cenas, algas, valsts izdevumi, kas neizbēgami noveda pie pašreizējās krīzes. Š āds scenārijs jau ir atkārtojies 4.punkta minētajās valstīs.
7) Dalība ES nav nodrošinājusi nedz izaugsmi, nedz produktīvās investīcijas, nedz iedzīvotāju labklājības tuvināšanos Eiropas līmenim, tāpēc arī apgalvojums, ka Eirozona to nodrošinās ir populisms.
😳 2004.gada tautas nobalsošanā par iestāšanos Eiropas Savienībā, tika noklusēts, ka tiek balsots arī par eiro ieviešanu nākotnē, baidoties, ka ,to ,atklājot, referendums varētu izgāzties. Š obrīd situācija ir mainījusies, un Latvijas tautai ir tiesības izteikt savu viedokli šajā jautājumā. Par to, ka nedrīkst, ir izteikušies politiķi, kas nepārzina tiesību zinātnes un vēlas pakalpot Briselei ieviešot eiro. Piemēram, Dānijā, kas ir ES, 2000.gadā tika rīkota tautas nobalsošana par eiro ieviešanu, kurā tauta nobalsoja pret.
9) Ietaupījums uz valūtu konvertācijām ir maldinošs, nav garantijas, ka bankas nepalielina komisijas maksas, kas ir tikpat lielas kā valūtu konvertācija vai pat lielākas. Tieši , pretēji, valūtu konvertācija ir izdevīga Latvijai, jo sadārdzina importa preces un samazina valsts importu attiecībā pret eksportu
10) Tiek skandināts, ka Igaunijā arī ir eiro, bet Igaunija iestājās nesen un sekas vēl nav redzamas. Pietam, Igaunija iestājas bez valsts parādiem un budžeta deficīta.
.
