Programmatūra

Google izmanto atrašanās vietas datus, lai noteiktu, kurš paliek mājās

Google izmanto lietotāju atrašanās vietas datus, kas iegūti no viedtālruņiem, lai palīdzētu saprast, kā ir mainījusies cilvēku kustībā, reaģējot uz  COVID-19 pandēmiju. Piektdienas rītā  Google bloga rakstā paziņoja, par  Community Mobility Reports, kur iespējams apskatīt cilvēku pārvietošanās tendences pa valstīm.

Pārskatos izmantoti dati no cilvēkiem, kuri izvēlējušies saglabāt savu atrašanās vietas vēsturi  Google. Šādi  Google var attēlot, cik lielā mērā cilvēki ievēro valdības norādījumus maksimāli palikt mājās.

Šobrīd, lai palēninātu slimības izplatību, vairumā valstu ir ieviesti sociālās distancēšanās pasākumi.  Google Maps izmanto anonīmus datus, kas parāda, cik daudz cilvēku ir konkrētās vietās, palīdzot uzrādīt, vai konkrētās darba vietās uzturas pārāk daudz darbinieki. Šādi dati varētu būt noderīgi, lai pieņemtu kritiskus lēmumus, attiecībā par vīrusa ierobežošanu.

Šobrīd ir apkopoti dati par 131 valstīm. Datus var apskatīt ikviens. Vairākās valstīs iespējams apskatīt pat reģionālos datus par konkrētiem štatiem, apgabaliem, provincēm. Pēc tam, kad lietotājs ir izvēlējies ģeogrāfisko reģionu, Google piedāvās PDF failu ar apkopotajiem datiem.

Katra atskaite satur šādu informāciju par 6 kategorijām:

  • Mazumtirdzniecības veikalu, restorānu, kafejnīcu, restorānu, iepirkšanās centru, izklaides parku, muzeju, bibliotēku, kinoteātru un līdzīgu vietu apmeklējumi;
  • Pārtikas veikalu, aptieku, pārtikas noliktavu, zemnieku tirgu, ikdienas lietošanas preču veikalu apmeklējumi;
  • Parku, pludmaļu, suņu parku un citu publisko vietu apmeklējumi;
  • Autoostu, vilciena un metro staciju apmeklējumi;
  • Darba vietu apmeklējumi;
  • Cilvēku daudzumu noteiktos dzīvojamajos reģionos.

Atskaites palīdz amatpersonām saprast, ka, piemēram, dažās valstīs parki ir pārpildīti ar cilvēkiem, neraugoties uz rīkojumu palikt mājās. Šāda informācija ļauj analizēt un pieņemt jaunus lēmumus par dažādiem ierobežojumiem.

Divos augstāk redzamajos attēlos iespējams redzēt, ka Latvijā 5 no 6 kategorijām pēdējā pus otra mēneša laikā ir samazinājies apmeklētāju skaits. Otrajā attēlā redzams, ka par 7% pieaudzis to cilvēku skaits, kas laiku pavada dzīvojamajos reģionos, bet par 25 % samazinājies to cilvēku skaits, kas atrodas darbā. Redzot cilvēkus parkos, pie jūrām un lielās rindās veikalos rodas jautājums – cik šie dati ir precīzi? Augstāk redzamajos attēlos gan ir norādīts, ka pēdējā pusotra mēneša laikā apmeklētāju skaits veikalos ir samazinājies par 22%, bet parkos par 18%. Cik daudzi iedzīvotāji Google ir atzīmējuši funkciju saglabāt savu atrašanās vietas vēsturi?

Google pēc veselības amatpersonu lūguma apsver padarīt pieejamus vairāk datus, lai, izmantojot personas atrašanās vietu, varētu identificēt citus cilvēkus, kas bijuši apkārt laikā, kad kāds ticis inficēts. Šobrīd Google nodrošinātie dati nav pietiekami precīzi, lai noteiktu, vai kāds ir atradies 2 m attālumā no inficētas personas, kā arī tajos vēl joprojām ir visai daudz kļūdu, lai konkrētu personu izsekošana būtu visai nepraktiska.

Google arī ir apsvērusi iespēju izmantot atrašanās vietas vēstures datus, lai parādītu, cik pārpildītas ir slimnīcas un citas medicīnas iestādes. Taču atrašanās vietas dati nespēj atšķirt veselības aprūpes darbiniekus, pacientus un apmeklētājus, padarot šādu informāciju visai apšaubāmu.

Google min, ka sadarbosies ar epidemiologiem, kas strādā pie COVID-19, lai atjaunotu, apkopotu jaunāko informāciju, kas palīdzētu prognozēt pandēmijas gaitu.

Apskatīt  Google Community Mobility Reports.

Avots: The Verge

Atbildēt

Līdzīgi raksti