Gadiem ilgi Krievija sapņo par savu, pilnībā suverēnu un pārskatāmu digitālo telpu. Telegram un WhatsApp jau krituši nežēlestībā, un nākamais upuris būs MI modeļi.
Krievija sper kārtējo soli pilnīgā digitālās telpas kontroles virzienā. Šoreiz uzmanība vērsta nevis uz saziņu, bet gan mākslīgā intelekta (MI) rīkiem. Jaunākie valdības priekšlikumi paredz iespēju ierobežot vai pat aizliegt ārvalstu izstrādātos MI risinājumus, ja tie neatbildīs noteiktiem kritērijiem.
Runa ir par tādiem plaši izmantotiem rīkiem kā ChatGPT, Claude vai Gemini. Saskaņā ar publicētajiem noteikumiem, ja uzskaitītās platformas nepielāgosies Krievijā izvirzītajām prasībām, tad par darbību valsts ietvaros šie rīki var aizmirst.
Šo iniciatīvu virza Krievijas Digitālās attīstības ministrija, un tas patiesībā nav nekāds jaunus. Tā iekļaujas plašākā stratēģijā, kuras mērķis ir veidot tā dēvēto “suverēno internetu”, proti, vidi, kurā informācijas plūsma un tehnoloģijas tiek kontrolētas valsts līmenī.
Vienlaikus tiek uzsvērts, ka MI sistēmām būtu jārespektē “Krievijas tradicionālās garīgās un morālās vērtības”. Šis formulējums gan atstāj gana daudz vietas interpretācijai.
Datu kontrole kā centrālais jautājums
Viens no galvenajiem iemesliem šādai pieejai ir datu plūsma pāri valsts robežām. Krievija uzskata, ka ārvalstu MI rīki nosūta lietotāju datus uz serveriem ārpus valsts, tādējādi radot drošības riskus.
Jaunie noteikumi paredz, ka šāda veida tehnoloģiju izmantošana var tikt ierobežota vai aizliegta, ja to darbība neatbilst Krievijas likumdošanai. Praktiski tas nozīmē vienkāršu principu – ja dati pamet valsti, valsti pamet arī tehnoloģija.
Valsts kontrolētā ziņu aģentūra norāda, ka šajā kategorijā ietilpst visi ārvalstu MI modeļi, kuru darbība saistīta ar lietotāju ievadītās informācijas apstrādi ārpus Krievijas.
Patīesībā šis princips attiecas arī uz jebkuru sistēmu, kur lietotāju pieprasījumi un sarunas nonāk pie izstrādātājiem citās valstīs. Tieši šis aspekts ir regulējuma centrā.
Priekšrocības vietējiem spēlētājiem
Šāda pieeja neizbēgami dod priekšrocības vietējiem uzņēmumiem. Krievijā jau šobrīd tiek attīstīti savi MI risinājumi, kur vadībā izvirzās Sberbank un Yandex, lai gan par to lietderību pagaidām varam tikai spekulēt.
Ja ārvalstu rīkiem tiks uzlikti stingri ierobežojumi, vietējie produkti iegūs priekšrocības pār saviem konkurentie,. Tas īpaši attiecas uz risinājumiem, kas darbojas slēgtā infrastruktūrā un neizvada datus ārpus valsts.
Interesanti, ka arī daļa ārvalstu tehnoloģiju varētu tikt pielāgotas šiem nosacījumiem. Piemēram, atvērtā koda modeļus teorētiski iespējams izvietot lokāli, nodrošinot, ka visa datu apstrāde notiek Krievijas teritorijā.
Tas ļautu saglabāt funkcionalitāti, vienlaikus ievērojot jaunās prasības.
Ko vēl lācis gatavojas ierobežot?
Patlaban runa ir par priekšlikumiem, kuri vēl ir jāapstiprina. Domājams, ka jaunās regulas varētu stāties spēkā nākamgad, pēc papildu izvērtēšanas un valdības akcepta.
Viens no konkrētākajiem nosacījumiem attiecas uz datu glabāšanu. MI modeļiem, kurus ikdienā izmanto vairāk nekā 500 000 lietotāju, būs jāuzglabā Krievijas pilsoņu dati valsts teritorijā vismaz trīs gadus.
Šāda prasība nav jauna – līdzīgi nosacījumi jau iepriekš izvirzīti arī citām tehnoloģiju platformām. Tomēr Rietumu uzņēmumi bieži vien ir atteikušies tiem pakļauties. Rezultātā var veidoties situācija, kur daļa populāru starptautisko rīku vienkārši kļūst nepieejami konkrētajā tirgū.
Kopumā šī iniciatīva atkal norāda, ka Krievija vēlas iegūt pilnīgu kontroli pār visu, kas veido valsts digitālo telpi. Naivi ir cerēt, ka MI šajā gadījumā būtu izņēmums, nevis nākamais (un loģiskais) upuris.
Avots: Reuters
