Ikgadējā ziņojumā par mākslīgā intelekta progresu ir uzsvērts, ka mākslīgā intelekta lietojumprogrammu ieviešanā un aizsardzībā aizvien vairāk dominē nozares dalībnieki no akadēmiskajām aprindām un valdības.
2023. gada mākslīgā intelekta indekss, ko apkopojuši Stenforda universitātes pētnieki, kā arī tādi mākslīgā intelekta uzņēmumi kā Google, Anthropic un Hugging Face, liecina, ka mākslīgā intelekta pasaule sāk jaunu attīstības posmu. Pēdējā gada laikā daudzi mākslīgā intelekta rīki ir kļuvuši plaši izplatīti, sākot no tērzēšanas robotiem, piemēram, ChatGPT, līdz tādai attēlu ģenerēšanas programmatūrai kā Midjourney. Taču lēmumi par to, kā izmantot šo tehnoloģiju un kā sabalansēt risku un iespējas, ir uzņēmumu dalībnieku rokās.
AI indeksā teikts, ka daudzus gadus akadēmiskās aprindas bija līderis mūsdienīgu mākslīgā intelekta sistēmu izstrādē, taču tagad to ir pārņēmusi rūpniecība. “2022. gadā bija 32 nozīmīgi nozares radīti mašīnmācīšanās modeļi salīdzinājumā ar tikai trim akadēmisko aprindu radītiem modeļiem,” teikts ziņojumā. Tas galvenokārt skaidrojams ar aizvien lielākām resursu prasībām – datu, personāla un skaitļošanas jaudas ziņā, – kas nepieciešamas šādu lietojumprogrammu izveidei.
Piemēram, 2019. gadā OpenAI izveidoja GPT-2, kas ir agrīns lielais valodas režīms jeb LLM – tā pati lietojumprogrammu klase, kas tiek izmantota ChatGPT un Microsoft Bing tērzēšanas robotam. GPT-2 apmācīšana izmaksāja aptuveni 50 000 ASV dolāru, un tajā ir 1,5 miljardi parametru (rādītājs, kas nosaka modeļa lielumu un relatīvo sarežģītību). Pievērsiet uzmanību uz 2022. gadu, un Google izveidoja savu modernāko LLM, ko sauc par PaLM. Tā apmācīšana izmaksāja aptuveni 8 miljonus ASV dolāru, un tas satur 540 miljardus parametru, tātad ir 360 reižu lielāks nekā GPT-2 un 160 reižu dārgāks.
Mākslīgā intelekta izstrādes pieaugošās prasības attiecībā uz resursiem stingri novirza spēku līdzsvaru korporatīvo spēlētāju virzienā. Daudzi eksperti mākslīgā intelekta pasaulē uztraucas, ka uzņēmējdarbības pasaules stimuli novedīs arī pie bīstamiem rezultātiem, jo uzņēmumi, cenšoties apsteigt konkurentus, steidzīgi izlaiž produktus un drošības apsvērumus atstāj novārtā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc daudzi eksperti pašlaik aicina palēnināt vai pat apturēt mākslīgā intelekta attīstību, kā tas ir pagājušajā nedēļā parakstītajā atklātajā vēstulē, kuru parakstīja tāda persona kā Elons Masks.
Tā kā mākslīgā intelekta rīki kļūst arvien izplatītāki, nav nekāds pārsteigums, ka palielinās arī kļūdu un ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu skaits. Tas pats par sevi neliecina par to, ka nav nodrošināta pienācīga aizsardzība. Taču citi pierādījumi liecina par saistību, piemēram, tādu uzņēmumu kā Microsoft un Google tendence samazināt mākslīgā intelekta drošības un ētikas komandas.
Tomēr ziņojumā norādīts, ka likumdevēju un politikas veidotāju interese par mākslīgā intelekta regulējumu pieaug. Analizējot 127 valstu likumdošanas dokumentus, tika konstatēts, ka likumprojektu skaits, kuros ir frāze “mākslīgais intelekts”, ir pieaudzis no tikai viena likumprojekta, kas pieņemts 2016. gadā, līdz 37 likumprojektiem, kas pieņemti 2022. gadā. Arī ASV rūpīga kontrole pieaug štatu līmenī – 2015. gadā tika ierosināti pieci šādi likumprojekti, bet 2022. gadā – 60 ar mākslīgo intelektu saistīti likumprojekti. Šāda pastiprināta interese varētu radīt pretsvaru uzņēmumu pašregulācijai.
Tomēr AI Index ziņojums ietver daudz plašāku informāciju. Pilnu tā saturu varat izlasīt šeit
