ASV tehnoloģiju giganti Meta un Google ir piedzīvojuši nozīmīgu zaudējumu tiesā, kas var kļūt par pagrieziena punktu.
Losandželosas tiesa ir atzinusi Meta un Google par nolaidīgiem savu platformu izstrādē, kas kaitējusi jauniešu mentālajai veselībai. Sods? Kompensācija teju 5,5 miljonu eiro vērtībā.
Tomēr ne mazāk būtisks ir fakts, ka šis spriedums rada precedentu. Tas kalpo par signālu daudz plašākā tiesvedību vilnī, kurā iesaistīti tūkstošiem līdzīgu prasību pret sociālo mediju platformām. Lieta tika izvēlēta kā tā sauktais “testa gadījums”, kura iznākums var ietekmēt gan nākamo spriedumu virzienu, gan iespējamo kompensāciju apmēru citos procesos.
Konkrētajā lietā prasītāja, kura tiesas dokumentos identificēta kā Keilija (Kaley), norādīja, ka jau nepilngadīgā vecumā kļuvusi atkarīga no YouTube un Instagram. Viņas advokāti uzsvēra, ka platformu dizains, īpaši bezgalīgās ritināšanas funkcija, veicina kompulsīvu lietošanu un rada ilgtermiņa sekas uz psihisko veselību.
Žūrija piekrita šim argumentam, secinot, ka uzņēmumi nav pietiekami brīdinājuši lietotājus par riskiem un nav atbilstoši novērtējuši savu produktu ietekmi. Meta tika atzīta par atbildīgu aptuveni 3,9 miljonu eiro apmērā, savukārt Google – par aptuveni 1,6 miljoniem eiro.
Lai gan šīs summas ir nelielas salīdzinājumā ar uzņēmumu pelņu, sprieduma nozīme slēpjas citur.
Abi uzņēmumi jau paziņojuši, ka spriedumu pārsūdzēs, uzsverot, ka nepiekrīt žūrijas secinājumiem. Vienlaikus prasītājiem izdevies apiet līdz šim spēcīgo aizsardzību, ko nodrošina ASV likumdošana attiecībā uz platformu atbildību par lietotāju saturu, fokusējoties uz pašu produktu dizainu.
Tiesvedību vilnis
Spriedums kalpo tikai par vienu ķēdes posmu. Patlaban ASV tiesās apvienotas tūkstošiem lietas, kurās individuāli lietotāji, skolas un štatu institūcijas apsūdz sociālo mediju uzņēmumus kaitējuma nodarīšanā jauniešu veselībai.
Šīs lietas tiek skatītas gan štatu, gan federālajā līmenī, izmantojot īpašas procedūras, kas ļauj efektīvāk pārvaldīt lielu skaitu līdzīgu prasību.
Tā sauktie “testa gadījumi” kalpo kā indikators tam, kā žūrijas varētu vērtēt līdzīgas situācijas nākotnē. Tie ļauj pusēm novērtēt potenciālos riskus un bieži kļūst par pamatu plašākiem izlīgumiem. Līdzīga pieeja iepriekš izmantota arī citās masveida tiesvedībās, piemēram, saistībā ar opioīdu krīzi.
Jau pirms šī sprieduma vairāki uzņēmumi bija izvēlējušies izlīgumu. Snap un TikTok konkrētajā lietā panāca vienošanos ar prasītāju vēl pirms tiesas procesa sākuma, izvairoties no publiskas tiesvedības.
Svarīgs aspekts ir arī tas, kādi pierādījumi nonāk publiskajā telpā. Tiesas procesos jau atklāti uzņēmumu iekšējie dokumenti, kas liecina par apzinātiem centieniem piesaistīt jaunākus lietotājus. Atsevišķos gadījumos uzņēmumu darbinieki paši salīdzinājuši platformu ietekmi ar atkarību izraisošām vielām.
Mērķtiecīgi radīts dizains
Atšķirībā no iepriekšējiem strīdiem, kuros galvenais uzsvars tika likts uz lietotāju radīto saturu, šajās lietās centrā ir platformu “arhitektūra”. Prasītāji argumentē, ka tādi elementi kā algoritmiskā satura atlase, paziņojumu sistēmas un bezgalīgā ritināšana ir apzināti veidoti elementi ar mērķi paildzināt laiku, kuru lietotājs pavada lietotnē.
Šī pieeja būtiski maina juridisko dinamiku. Ja līdz šim uzņēmumi varēja atsaukties uz vārda brīvības principiem un ierobežotu atbildību par saturu, tad produktu dizains tiek uzskatīts par tiešu uzņēmuma lēmumu rezultātu. Tas paver ceļu plašākai atbildībai.
Tiesas procesā tika izskatīti arī uzņēmumu iekšējie lēmumi. Piemēram, Marks Zakerbergs (Mark Zuckerberg) aizstāvēja Meta izvēli atcelt ierobežojumus noteiktiem vizuālajiem filtriem, neskatoties uz bažām par to ietekmi uz pusaudžu pašvērtējumu.
Viņš norādīja, ka pierādījumi neesot bijuši pietiekami, lai ierobežotu lietotāju izpausmes.
Tikmēr uzņēmumu advokāti centās norādīt uz citiem faktoriem, kas varētu ietekmēt jauniešu mentālo veselību, tostarp ģimenes vidi un individuālos apstākļus. Tomēr žūrija šos argumentus neuzskatīja par pietiekamiem, lai atbrīvotu uzņēmumus no atbildības.
Kas sagaidāms tuvākajā nākotnē?
Pieaugošais spiediens uz sociālo mediju uzņēmumiem jau ir pārcēlies arī uz politisko līmeni. Pēdējos gados vismaz 20 ASV štati pieņēmuši likumus, kas regulē bērnu un jauniešu piekļuvi šīm platformām. Tie ietver prasības par vecuma verifikāciju un ierobežojumiem ierīču lietošanai skolās.
Vienlaikus ASV Kongress līdz šim nav pieņēmis visaptverošu regulējumu, kas vienoti risinātu šo problēmu. Pēc jaunākā sprieduma vairāki politiķi aicinājuši paātrināt likumdošanas procesu un noteikt skaidrākus standartus platformu dizainam.
Analītiķi norāda, ka tiesvedību process var ieilgt, jo uzņēmumi, visticamāk, izmantos visas pārsūdzības iespējas. Tomēr ilgtermiņā šie gadījumi var piespiest nozari ieviest būtiskas izmaiņas, kas samazina lietotāju iesaistes intensitāti.
Tas nozīmē potenciālu sadursmi starp biznesa modeli un sabiedrības interesēm. Sociālo mediju platformas līdz šim balstījušās uz maksimālu lietotāju uzmanības noturēšanu, kas tieši ietekmē reklāmas ieņēmumus. Ja regulācija vai tiesu spriedumi šo pieeju ierobežos, tas var ietekmēt visa sektora izaugsmes tempu.
