ASV prezidents Donalds Trams ir visnotaļ iecienījis tarifu karu, un tiklīdz beidzās iepriekšējā sankciju pakete, vietā stājās jauna un jaudīgāka.
Brīdī, kad beidzās pagaidu 10% globālie tarifi, ko Trampa administrācijai uzlika ASV Augstākā tiesa februārī, stājās spēkā nākamie. Ne minūti vēlāk pēc ceturtdienas pusnakts.
Baltais nams bija gatavojies šim brīdim un izmantoja citu juridisku pamatu. Šoreiz tarifi pamatoti ar 1974. gada Tirdzniecības likuma 301. pantu, kas tiesas praksē ir izturētāks un mazāk apstrīdams.
Šoreiz pamatojums ir “piespiedu darbs”. ASV apgalvo, ka 60 tirdzniecības partneri, tostarp Eiropas Savienība (ES), Ķīna, Japāna, Kanāda, Indija un daudzas citas valstis, nav pietiekami efektīvi ierobežojuši preču importu, kas ražotas ar piespiedu darbaspēka palīdzību.
Tirdzniecības pārstāvis Džeimisons Grīrs izteicās sekojoši: “Amerikas Savienotajām Valstīm ir spēkā piespiedu darba importa aizliegums gandrīz gadsimtu, un mēs to stingri ievērojam. Ir pienācis laiks mūsu tirdzniecības partneriem darīt to pašu.”
Jauni tarifi, jaunas sekas
Jaunas nodevas no 10% līdz 12,5% aptver 99,4% no visa ASV importa. Latvija, kā ES dalībvalsts, nonāk šajā sarakstā kopā ar pārējo Eiropu. ES pārstāvji gan uzsvēruši, ka jaunās nodevas ir saskaņā ar novembrī panāktā ES un ASV tirdzniecības nolīguma noteikumiem un nepārsniegs solītos griestus.
10% nodeva piemērota Argentīnai, Bangladešai, Lielbritānijai, Kanādai, Indijai, Indonēzijai, Malaizijai, Meksikai, Pakistānai un citām valstīm, kurām ir formāli aizliegumi pret piespiedu darbu, taču ASV uzskata, ka tās tos neievēro pietiekami.
12,5% kopējā likme piemērota ES, Japānai, Dienvidkorejai, Taivānai un Šveicei.
Ķīnai jaunā tarifa likme ir arī 12,5%. Tādejādi kopējais Ķīnas importa tarifs tagad atkal tuvojas 20%, ko Tramps bija vienojies ar Sji Dzjiņpinu novembrī, taču vēlāk Augstākajai tiesai atceļot iepriekšējos tarifu rīkojumus, īslaicīgi nokritās.
Daļa preču ir atbrīvota no jaunajām nodevām – nafta un gāze, mēslojums, noteiktas pārtikas preces, lidmašīnas un to detaļas, kritiskie minerāli, kā arī preces, uz kurām jau attiecas 232. panta nacionālās drošības tarifi – automobiļi, tērauds, alumīnijs un varš.
Dažāda mēroga pretestība
Pasaules reakcija bija krasi atšķirīga atkarībā no skartās valsts situācijas. Ķīna noraidīja tarifu juridisko pamatojumu, bet apturēja plānotos pretpasākumus, jo abu pušu sarunu delegācijas nākamnedēļ tiekas Šanhajā.
Eiropas Savienība pieturējās pie konstruktīva toņa. ES pārstāvji norādīja, ka tarifi atbilstot solītajam un radot pozitīvu impulsu turpmākām sarunām. Lielbritānija ziņu uztvēra pat ar atvieglojumu. Jaunais tarifs faktiski nozīmē viskija eksporta atbrīvošanu no nodevām, ko iepriekšējā tiesas lēmuma dēļ bija zaudēts, un zemākas nodeva tērauda sektoram nekā lielākajai daļai konkurentu.
Austrālija, Brazīlija un Norvēģija tarifu nosaukušas par nepamatotu un paziņojušas, ka centīsies to atcelt.
Ieguvēju ir maz
Ieguvēji ir, bet to ir maz. Gavilēja Beļģijas dimantu nozare. Antverpenes Pasaules Dimantu centrs paziņoja, ka dimantu atbrīvošana no nodevām ir burvīgas ziņas. Kā nekā Beļģija 2024. gadā eksportēja aptuveni 1,9 miljardus eiro vērtībā pulētu dimantu uz ASV, un šī atbrīvojuma atjaunošana nāk pēc mēnešiem ilgas nenoteiktības.
Tāpat kā Beļģija, arī Lielbritānija var iegūt relatīvu priekšrocību pār dažām konkurentvalstīm noteiktās nozarēs.
Un ko tālāk?
Skaidrs, ka jaunie tarifi nav beigas. Baltais nams jau uzsācis otro izmeklēšanu pret 16 tirdzniecības partneriem, tostarp ES, Ķīnu, Indiju, Japānu, Dienvidkoreju un Šveici, par tā dēvēto “pārlieko ražošanas jaudu”. Šīs izmeklēšanas rezultāts var nest papildu tarifu vēl šī gada laikā.
Tirdzniecības karai nav redzams gals, un tas, ka ASV ir atradusi juridiski noturīgāku mehānismu tarifu ieviešanai, nozīmē, ka Augstākā tiesa šoreiz tik viegli to apturēt nevarēs.
