Google virzienā vērsts kārtējais dārgais nu, nu, nu no Eiropas Savienības puses. Stāsts tas pats, bet nianses? Nianses ir un daudz.
Eiropas Savienība turpina pastiprināt kontroli pār lielākajām tehnoloģiju kompānijām. Šoreiz uzmanības centrā nonācis Google, kuram piemērots 890 miljonu eiro sods par konkurences noteikumu pārkāpumiem, kas saistīti ar meklētājprogrammu un mobilo lietotņu izplatīšanu.
Šis ir viens no lielākajiem konkurences tiesību sodiem pēdējo gadu laikā un vēl viens signāls, ka Brisele vēlas ierobežot tā dēvēto “Big Tech” uzņēmumu ietekmi digitālajā tirgū.
Ko Google izdarīja nepareizi?
Eiropas Komisija ir secinājusi, ka Google vairākos gadījumos izmantoja savu monopolu, lai nostiprinātu savu pakalpojumu dominanci uz konkurentu rēķina. Izmeklēšanā sevišķu uzmanību izpelnījās tieši divi aspekti – Google meklētājprogramma un Android lietotņu ekosistēma.
Eiropa uzskata, ka uzņēmums ir noslēdzis līgumus un ieviesis tehniskus ierobežojumus, kas ierīču ražotājiem un partneriem apgrūtinājuši iespēju piedāvāt alternatīvus meklēšanas risinājumus vai konkurējošas lietotnes.
Tādējādi Google ir spējuši saglabāt savu dominējošo pozīciju tirgū, vienlaikus ierobežojot konkurenci. Pēc Komisijas domām, šāda prakse negatīvi ietekmē gan konkurentus, gan patērētājus, jo samazinās izvēles iespējas un inovāciju temps.
Kāpēc Eiropas Savienība tam pievērš tik lielu uzmanību?
Digitālajā ekonomikā meklētājprogrammas un lietotņu veikali ir kļuvuši par galvenajiem vārtiem uz internetu. Ja viens uzņēmums kontrolē šo piekļuvi, tas var ietekmēt, kurus pakalpojumus lietotāji redz pirmos un kuri uzņēmumi vispār spēj sasniegt auditoriju.
Tieši tāpēc Eiropas Komisija pēdējos gados arvien aktīvāk izmanto konkurences tiesības un Digitālo tirgu aktu (Digital Markets Act), lai ierobežotu tā dēvēto “vārtsargu” jeb gatekeeper uzņēmumu ietekmi.
Google jau iepriekš saņēmis vairākus miljardiem eiro vērtus sodus par līdzīgiem konkurences pārkāpumiem, kas saistīti ar Google Shopping, Android un AdSense pakalpojumiem. Jaunais sods apliecina, ka Briseles pieeja nav mainījusies. Dominējošs tirgus stāvoklis pats par sevi nav aizliegts, taču tā izmantošana konkurences ierobežošanai gan.
Kā tas ietekmēs lietotājus?
Tuvākajā laikā lielākā daļa lietotāju būtiskas izmaiņas, visticamāk, nepamanīs. Google meklētājs, Play Store un citi uzņēmuma pakalpojumi turpinās darboties ierastajā veidā.
Tomēr ilgtermiņā Eiropas Komisija cer panākt, ka Android ierīču ražotājiem būs lielāka brīvība izvēlēties noklusējuma meklētājprogrammas un citus digitālos pakalpojumus. Tas varētu radīt labvēlīgākus apstākļus konkurējošiem meklētājiem, pārlūkprogrammām un lietotņu izstrādātājiem.
Līdzīga pieeja jau iepriekš rezultējusies ar izvēles ekrāniem (choice screens), kuros Eiropas lietotāji pirmās ierīces iestatīšanas laikā var izvēlēties sev vēlamo pārlūkprogrammu vai meklētājprogrammu.
Google lēmumu var pārsūdzēt
Uzņēmums līdz šim vairākkārt kritizējis Eiropas Komisijas pieeju, norādot, ka Android ir atvērtā koda platforma, kas veicina konkurenci, nevis to ierobežo. Google arī iepriekš izmantojis iespēju pārsūdzēt vairākus Eiropas Komisijas lēmumus Eiropas Savienības tiesās.
Nav izslēgts, ka arī šoreiz uzņēmums izmantos juridiskās iespējas, lai apstrīdētu gan pārkāpumu konstatēšanu, gan soda apmēru.
ES un tehnoloģiju milži turpina sadursmi
Google sods ir daļa no plašākas Eiropas Savienības stratēģijas, kuras mērķis ir ierobežot pasaules lielāko tehnoloģiju uzņēmumu ietekmi. Pēdējo gadu laikā izmeklēšanas un sankcijas skārušas arī Apple, Meta, Amazon un Microsoft, bet jaunie Digitālo tirgu un Digitālo pakalpojumu akti regulatoriem piešķir vēl plašākas pilnvaras.
Eksperti prognozē, ka tuvāko gadu laikā līdzīgu lietu skaits krasi pieaugs. Kā nekā Eiropas Komisija arvien atktīvak pievēršas tam, kā digitālie smagsvari izmanto savu dominējošo stāvokli tirgū.
Avoti: TheGurdian, Reuters
