Autobusu pārvadājumu uzņēmums Lux Express Latvia šī gada pirmajā pusgadā Latvijas iekšzemes komercreisos pārvadājis gandrīz 200 tūkstošus pasažieru, kas ir par teju 15 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Uzņēmuma pieredze rāda, ka kvalitatīvi komercpārvadājumi spēj ne vien konkurēt ar privāto automašīnu izmantošanu, bet arī sekmīgi palielināt kopējo sabiedriskā transporta pasažieru skaitu.
“Lux Express panākumu atslēga slēpjas tajā, ka mēs jau no paša darbības sākuma esam meklējuši labākos veidus, kā nodrošināt kvalitatīvus un mūsdienīgus pakalpojumus. Mēs redzam, ka cilvēki izvēlas pieredzi, ērtības, drošību, uzticamību un iespēju produktīvi pavadīt ceļā esošo laiku. Līdz ar to varam teikt, ka šāda pieeja strādā, mums ir izdevies sasniegt valsts Sabiedriskā transporta attīstības koncepcijas 2021.–2030. gadam izvirzīto mērķi – pārsēdināt pēc iespējas vairāk iedzīvotāju no privātajām automašīnām sabiedriskajā transportā,” saka Lux Express Latvia valdes loceklis Aldis Ķibēns.
Diemžēl pretēja situācija vērojama valsts dotētajos reģionālās nozīmes autobusu pārvadājumos, kur nule publicētie Autotransporta direkcijas (ATD) dati rāda tendenci, kas ir pretrunā ar Sabiedriskā transporta attīstības koncepcijas mērķiem. Šā gada pirmajā pusgadā tajos [valsts dotētajos reģionālās nozīmes autobusu pārvadājumos] pārvadāts mazāk pasažieru nekā attiecīgajā periodā pērn. Bez tam, ja aplūkojam šos skaitļus ilgākā periodā, tad tie ir pat satraucoši, jo, salīdzinot ar 2019. gadu, pasažieru skaits reģionālajos autobusu pārvadājumos samazinājies aptuveni par 31 %.
“Ņemot vērā mūsu pieredzi, mēs redzam, ka kvalitatīvs pakalpojums ar komfortu un augstu apkalpošanas līmeni piesaista cilvēkus, kuri iepriekš autobusu nav izvēlējušies,” atzīst A. Ķibēns.
Tas ir ļoti spēcīgs pierādījums tam, ka maršruta komercializācija ir bijusi veiksmīga un Lux Express Latvia ir izdevies piesaistīt vairāk pasažieru sabiedriskajā transportā nekā tad, kad maršrutu pilnībā nodrošināja vairāki pārvadātāji. Tas nozīmē, ka kopējais pasažieru skaits ir audzis šajā maršrutā,” uzsver A. Ķibēns.
Uzņēmuma ieskatā šie rezultāti rada pietiekami spēcīgu, datos balstītu pamatu turpināt sabiedriskā transporta tirgus attīstību arī citos maršrutos.
“Šobrīd ATD vērtē mūsu pieteikumu komercreisu atklāšanai maršrutā Rīga–Valmiera–Valka. Mūsuprāt, Liepājas pieredze skaidri parāda, ka kvalitatīvi komercpārvadājumi spēj palielināt sabiedriskā transporta izmantošanu, vienlaikus mazinot nepieciešamību pēc valsts finansējuma. Mēs ticam, ka līdzīgu attīstības stāstu iespējams izveidot arī Vidzemē,” norāda uzņēmuma valdes loceklis.
Pēc uzņēmuma domām, komercpārvadājumi un valsts subsidētie pārvadājumi nav savstarpēji konkurējoši modeļi, bet gan instruments efektīvākai sabiedriskā transporta sistēmas attīstībai. Jo vairāk maršrutu spēj sekmīgi darboties komerciāli, jo vairāk valsts līdzekļu iespējams novirzīt tiem reģioniem un maršrutiem, kuros komerciāla darbība nav iespējama.
Ir jāsāk skaidri apzināties, ka papildu finansējuma starppilsētu autobusu pārvadājumiem šogad un arī ilgtermiņā nebūs, tāpēc nozarei ir jāpielāgojas jaunajai realitātei. Valsts budžetā līdzekļu nekļūs vairāk, tāpēc ilgtermiņā nevar balstīt visas cerības uz papildu finansējumu, arī pašiem pārvadātājiem jāmeklē efektīvāki darbības modeļi un jāspēj konkurēt par pasažieriem.
Tieši tagad ir īstais brīdis objektīvi izvērtēt, kuri maršruti valstij patiešām ir jādotē un kuri jau šodien spēj darboties komerciāli. Rīga–Liepāja, Valmiera, Daugavpils un citi lielo valstspilsētu maršruti ir piemēri, kuros konkurence var radīt ieguvumus gan pasažieriem, gan valstij. Valsts uzdevums nav subsidēt tos maršrutus, kuros iespējams veiksmīgi strādāt brīvā tirgū, bet gan subsidēt mobilitāti tur, kur tirgus viens pats to nespēj nodrošināt.
