Hermanis Eriņš, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs, analizējot jaunākās kiberkrāpniecības tendences, brīdina, ka krāpnieki arvien biežāk izmanto personalizētus uzbrukumus. Piemēram, cilvēkiem, kuri nesen kļuvuši par krāpšanas upuriem, tiek piedāvāti viltus juridiskie pakalpojumi, tādējādi izkrāpjot naudu atkārtoti. Tāpat karstā laika ietekmē aktivizējas krāpnieciskas interneta vietnes, kas vilina ar īpaši pievilcīgām atlaidēm dažādiem atpūtas un peldlīdzekļiem, kas paredzēti izmantošanai pie ūdenstilpēm.
2026. gada jūnijā “Bite Latvija” drošības risinājums “Antivīruss Plus” bloķēja vairāk nekā 62,5 miljonus kiberapdraudējumu, salīdzinot ar 12,1 miljonu kiberrisku 2025. gada jūnijā. Savukārt 2026. gada pirmajos sešos mēnešos “Bite Latvija” drošības risinājums “Antivīruss Plus” bloķēja vairāk nekā 242,4 miljonus kiberapdraudējumu, kas ir teju četras reizes vairāk nekā 2025. gada pirmajā pusgadā, kad tika bloķēti 65,3 miljoni kiberapdraudējumu.
Vienlaikus saskaņā ar kiberincidentu novēršanas institūcijas CERT.LV novērojumiem Latvijā joprojām dominē pikšķerēšanas uzbrukumi un datu zādzības, bet arvien lielāku lomu ieņem sociālā inženierija, kas izmanto cilvēku emocijas un uzticēšanos. Mākslīgais intelekts šo tendenci vēl vairāk pastiprina, ļaujot krāpniekiem ātri radīt personalizētus un grūti atpazīstamus krāpšanas mēģinājumus.
Ārā karstuma vilnis? Krāpnieki “piedāvās” peldlīdzekļus atpūtai pie ūdens par īpaši zemām cenām
Viens no pēdējā laika spilgtākajiem piemēriem ir tā dēvētā “Fake Float Skis” krāpšanas shēma, kas izmanto vasaras sezonu un karstuma viļņus. Proti, krāpnieki apzinās, ka šādos apstākļos cilvēki daudz laika pavada pie ūdenstilpēm un meklēs iespēju iegādāties dažādus peldlīdzekļus. Lai īstenotu shēmu, krāpnieki izveido viltus interneta veikalu, kurā iespējams iegādāties piepūšamos peldlīdzekļus, SUP dēļus un citas vasaras preces par īpaši zemām cenām.
“Laiki, kad krāpnieki izmantoja vienu un to pašu shēmu, cerot, ka uz tās uzķersies pēc iespējas vairāk cilvēku, ir pagājuši. Šodien krāpnieki pirms uzbrukuma cenšas iegūt pēc iespējas vairāk informācijas par savu mērķauditoriju, veic atkārtotus uzbrukumus un pielāgo savas metodes sezonālām aktualitātēm. Piemēram, karstuma viļņu laikā pieaug interese par dažādām vasaras precēm, un cilvēki vēlas tās iegādāties pēc iespējas ātrāk. Krāpnieki šo situāciju izmanto savā labā – apzinoties cilvēku vajadzības, radot steidzamības sajūtu un piedāvājot iespaidīgas atlaides, tiek panākts, ka cilvēks lēmumu pieņem impulsīvi, nevis rūpīgi izvērtē piedāvājuma uzticamību. Kad maksājumu kartes dati ir ievadīti, tie nonāk krāpnieku rīcībā un vēlāk var tikt izmantoti krāpnieciskām darbībām,” norāda H. Eriņš.
Apkrāpj divreiz – krāpnieku viltus juridiskie pakalpojumi jau apkrāptiem cilvēkiem
Vēl viena satraucoša tendence ir tā dēvētās “recovery scam” jeb “naudas atgūšanas” krāpšanas shēmas. Tajās tiek veidotas viltotas juridisko pakalpojumu mājaslapas, kas vizuāli atgādina reālus advokātu birojus un sola palīdzēt atgūt naudu, kas zaudēta investīciju krāpšanā vai citās finanšu afērās. Šo shēmu īpatnība ir tā, ka tās ir mērķētas uz cilvēkiem, kuri jau vienreiz kļuvuši par krāpšanas upuriem. Izmantojot viņu vēlmi atgūt zaudētos līdzekļus, krāpnieki pieprasa priekšapmaksu par it kā juridiskiem pakalpojumiem, taču pēc maksājuma saņemšanas pazūd, neatstājot iespēju atgūt ne iepriekš zaudēto naudu, ne krāpniekiem samaksāto “atlīdzību”.
“Šī shēma spilgti parāda, cik mērķtiecīgi krāpnieki izvēlas savus upurus – vienlaikus tiek izmantota gan cilvēku uzticēšanās, gan arī cerība atgūt jau reiz zaudētos līdzekļus. Rezultātā cilvēks kļūst par krāpšanas upuri atkārtoti – pirmoreiz, nonākot kiberuzbrucēju nagos un zaudējot naudu, otrreiz, mēģinot to atgūt,” teic H. Eriņš.
Iepērkoties internetā, cilvēkiem jāremdē steiga
Eksperts iesaka ikreiz kritiski izvērtēt piedāvājumus, kas rada steidzamības sajūtu vai šķiet pārāk izdevīgi – pirms maksājuma veikšanas ieteicams pārbaudīt tīmekļvietnes adresi, uzņēmuma reputāciju un neatkarīgas atsauksmes. Tāpat jābūt īpaši piesardzīgiem pret pakalpojumu sniedzējiem, kuri prasa priekšapmaksu, solot atgūt iepriekš krāpniecībā zaudētu naudu.
“Mūsdienās krāpšanas shēma katrā situācijā var būt atšķirīga. Jo trāpīgāks un vilinošāks šķiet piedāvājums, jo rūpīgāk tas jāizsver. Krāpnieki cenšas panākt, lai mēs reaģētu emocionāli, nevis racionāli, tāpēc arvien vairāk cilvēku izvēlas izmantot arī papildu drošības risinājumus, piemēram, antivīrusu ierīcēs, kas automātiski bloķē piekļuvi ļaunprātīgām un krāpnieciskām interneta vietnēm, brīdina par potenciāli bīstamu saturu un palīdz pasargāt lietotājus no biežāk sastopamajiem kiberapdraudējumiem,” papildina H. Eriņš.
