11. un 12. augustā Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) norisinājās starpdisciplinārs studentu hakatons “Saki, ko darīt ar Saku?”, ko rīkoja RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts (RTU VASSI). Tā mērķis bija mudināt studentus rast risinājumu, kā ekonomiski un sociāli attīstīt Sakas pagastu, šim nolūkam saprātīgi izmantojot 20 miljonu eiro budžetu, kuru nākotnē varētu ienest K2 Ventum veidotais vēja parks “Piemares Masti”. Labākā ideja saņēma balvu 4000 eiro apmērā, bet kopējais balvu fonds bija 6000 eiro. Darbus vērtēja ministriju un LIAA pārstāvji, Kurzemes plānošanas reģiona pārstāve, RTU VASSI vadītāja, LAIDA, un uzņēmēji.
Par hakatona uzvarētāju kļuva komanda “Vasarnieki” ar attīstības projekta konceptu “Kurzemes Nīderlande”, kura pamatideja ir izveidot siltumnīcas ar visu nepieciešamo infrastruktūru, tādējādi veidojot darbavietas un attīstot Sakas pagasta infrastruktūru. “Siltumnīcas nodrošinātu ražošanu pie tīkla pieslēguma visu gadu; tiktu uzbūvētas mājas gan sezonas darbiniekiem, gan tūristiem; tiktu atjaunoti Hercoga Jēkaba noliktava, Sakaslejas baznīca, muižas un tautas nams un izveidoti veloceliņi – viss kopā tas ļautu atdzīvināt pagastu un piesaistīt jaunus iedzīvotājus”, – ierosina uzvarējusī komanda.
Otro vietu ieņēma komanda “Ar vēju atpūstie”, piedāvājot izveidot Baltijas pirmo vēja enerģijas apmācību centru, bet trešo – “VibeLab” ar ideju izveidot piekrastes atpūtas punktus, zaļās enerģijas industriālo parku, kā arī taku un veloceļu tīklu, tādējādi piesaistot tūristus. Dažas komandas saņēma arī specbalvas no atbalstītājiem – Finanšu ministrijas, uzņēmēja un politiķa Kaspara Meļņa, ģeogrāfes, pedagoģes un politiķes Ingas Bērziņas un K2 Ventum.
Piebilstams, ka saskaņā ar SKDS pētījumu 79% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem atbalsta vēja parka izbūvi savā novadā. Arī hakatonā bija jūtams, ka jauniešiem nav skaidrs, kāpēc no vecāka gada gājuma cilvēkiem ir jūtama tik liela pretestība vēja parkiem – jo tie dod jūtamos labumus pagastam un reģionam kopumā.
Studentu komandu darbus vērtēja žūrija: RTU VASSI direktore, profesore Dagnija Blumberga, LAIDA valdes priekšsēdētājs Normunds Žieds, arhitekts un pilsētplānošanas eksperts Arnis Kākulis, Kurzemes plānošanas reģiona pārstāve Anete Jansone, LIAA pārstāvis Andris Blumbahs, inženierzinātņu doktors, enerģētikas un vides eksperts, RTU asociētais profesors un Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes loceklis, uzņēmējs un LAEFA pārstāvis Edgars Vīgants, Ekonomikas ministrijas pārstāve Baiba Borherte-Smiļģe, KEM Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis, Finanšu ministra padomniece Karīna Miķelsone, VARAM Valsts ilgtspējīgās attīstības plānošanas departamenta Reģionālās nodaļas vecākā eksperte Ramona Vucāne un IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta projekta vadītāja Kristiāna Balode.
Pasākuma dalībnieki pārrunāja aktuālo situāciju reģionos, tostarp to iztukšošanos. Hakatona programmā bija iekļautas ekspertu meistarklases un tīklošanās pasākumi.
“Sakas pagasta teritorija ir lielāka nekā Rīgas teritorija, taču apdzīvotība ir tikai aptuveni viens cilvēks uz kvadrātkilometru. Šis skaitlis uzskatāmi liecina par Latvijas reģionu iztukšošanos. Teritorijām ar tik mazu iedzīvotāju skaitu ir grūti piesaistīt investoru uzmanību”, – stāsta RTU VASSI direktore, profesore un hakatona organizatore Dagnija Blumberga. “Mēs uzdevām jautājumu: ko darīt, ja izdotos piesaistīt investorus un konkrētā pagasta attīstībai tiktu piešķirti 20 miljoni eiro? Kādi projekti būtu jāīsteno, lai teritorija arī nākotnē, nu jau patstāvīgi, spētu attīstīties ekonomiski un sociāli? Tieši tādēļ kā sākumpunkts tika izvēlēts Sakas pagasts, kas tuvākajos gados saņems būtiskus finanšu līdzekļus līdz pat 20 miljoniem eiro. Tā vietā, lai meklētu atbildes tikai institucionālajā līmenī, mēs nolēmām pagasta attīstības risinājumu izstrādi uzticēt studentiem – topošajiem ekonomistiem, uzņēmējiem, arhitektiem, teritorijas plānošanas, enerģētikas, vides zinātņu, dizaina, komunikācijas un citu virzienu speciālistiem, kuri jau ar savu studiju izvēli ir apliecinājuši interesi par Latvijas attīstību nākotnē.”
Zīmīgi, ka saskaņā ar to pašu SKDS aptauju 41% Latvijas iedzīvotāju vēja parka projektu vērtētu labvēlīgāk un atbalstītu, ja tas tiktu īstenots mazapdzīvotā teritorijā, kurā dzīvo ap 20 iedzīvotāju – proporcionāli līdzīgā apdzīvotībā, kāda raksturīga Sakas pagastam. Vienlaikus aptauja atklāj arī izaicinājumu: pašvaldību darbu iedzīvotāju informēšanā par vēja parku projektiem kā labu vērtē tikai 18% vietējo iedzīvotāju – tas uzsver nepieciešamību pēc atklātākas un savlaicīgākas komunikācijas ar kopienām, tieši uzņemoties arī atbildību pašvaldībai.
Ieva Jāgere, LIAA direktore, norāda: “Hakatona vērtība ir tā praktiskajā ievirzē – studenti meklēja risinājumus, kā Sakas pagastam nākotnē pieejamos līdzekļus izmantot tā, lai tie radītu ilgtermiņa ekonomisko atdevi. Gudri ieguldot uzņēmējdarbības vidē, infrastruktūrā un cilvēku prasmēs, iespējams ne tikai īstenot atsevišķus projektus, bet arī radīt priekšnoteikumus jaunu uzņēmumu, darbavietu un privāto investīciju piesaistei. Studentu idejas parāda, ka uz pagasta attīstību iespējams raudzīties drosmīgi un vienlaikus pragmatiski, domājot par to, kā šodienas ieguldījumi var nodrošināt teritorijas izaugsmi arī pēc daudziem gadiem.”
Finanšu ministrijas padomniece Karīna Miķelsone piebilst, ka studentu piedāvātās idejas var būt vērtīgs ieguldījums diskusijā, kā efektīvāk izmantot investīcijas vietējā līmenī. Savukārt Kurzemes plānošanas reģiona pārstāve Anete Jansone uzsvēra, ka Kurzemes plānošanas reģionam ir svarīgi, lai idejas par reģiona attīstību rastos ne tikai “augšās”, bet tām būtu svaigs skatījums no malas. “Hakatonā prezentētās idejas rāda, ka jaunie speciālisti ir gatavi piedāvāt drosmīgus un pamatotus risinājumus mūsu novadiem”, – apgalvo viņa.
