Hormuza šauruma slēgšana ir izraisījusi lielākos naftas piegādes traucējumus vēsturē, tie ir pat lielāki nekā 1973., 1979. un 2022. gada krīzes kopā, liecina domnīcas Ember[1] un Eiropas Centrālās bankas dati. Ietekme nebija ilgi jāgaida: inflācija eirozonā, kas vēl nesen turējās tuvu ECB mērķa rādītājam 2,1% apmērā, 2026. gada maijā strauji pieauga līdz 3,3%, Latvijā – līdz pat 3,5.[2]
Šis ir jau otrs vērā ņemams enerģētiskais šoks četru gadu laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, un abi šo notikumu dēļ izmaksas par elektrību Latvijas mājsaimniecībām kopš 2021. gada ir dubultojušās, būtiski kāpinot inflāciju. “Uz šī fona īpaši izceļas Latvijas enerģētiskā ievainojamība: ir izpildīti tikai 9% no valdības izvirzītā vēja enerģijas ražošanas mērķa 2030. gadam,” skaidro LAEA valdes priekšsēdētājs A. Baliņš. “Rezultātā Latvijā ir piektais smagākais elektroenerģijas maksājumu slogs par kWh visā ES, jo tieši vēja un saules enerģijas deficīts spiež Latviju segt iztrūkumu ar importa avotiem, proti, dārgu fosilo kurināmo.”
Eiropas Centrālās bankas valdes loceklis Pjēro Čipollone savā ziņojumā[3] norādīja: karš Irānā un Hormuza šauruma slēgšana ir samazinājusi globālās naftas piegādes par 12 miljoniem barelu dienā – tas ir aptuveni 11% no apjoma, ko pasaule saņēma pirms kara. Tā rezultātā energoresursu cenas ir strauji pieaugušas par gandrīz 11%, palielinot kopējo inflāciju eirozonā līdz 3%. Pēc eksperta domām, tas vēl nav viss, un situācija vēl var pasliktināties. Saskaņā ar ECB aprēķiniem naftas cena var pieaugt līdz 119 ASV dolāriem par barelu, bet gāzes cena – līdz 87 eiro par MWh, un tādā gadījumā inflācija Eiropā līdz 2028. gadam būtu par 1,5 procentpunktiem augstāka, nekā prognozēts. Vissmagākajā no apskatītajiem scenārijiem nafta maksātu 145 ASV dolārus, bet gāze – 106 eiro par MWh. Šādā situācijā inflācija pieaugtu vēl straujāk – par 6,3 procentpunktiem un kopā ar šā brīža 3% pārsniegtu 9% gadā.
Čipollone noformulēja principu, kas ir attiecināms arī uz Latviju: dekarbonizācija ir ne tikai klimata jautājums, pirmām kārtām tas ir cenu stabilitātes un ekonomiskās drošības jautājums. Mazāka atkarība no fosilā kurināmā nozīmē mazāku jutību pret globāliem šokiem, lielāku mājsaimniecību pirktspēju un zemākas enerģijas izmaksas uzņēmumiem. Pēc SVF aplēsēm, energoefektivitātes pieaugums un tīrāka Eiropas energobilance pēdējo piecu gadu laikā jau ir samazinājusi šā brīža šoka izmaksas mājsaimniecībām par 12% pēc pašreizējām cenām, taču inflācija tik un tā jūtami skar ikvienu. Ne velti saskaņā ar Eurostat datiem Latvija pēc pirktspējas ierindojas antirekordistu trijniekā – ar 73% no ES vidējā rādītāja atrodoties vienā līmenī ar Ungāriju un Igauniju.[4]
“Lai mazinātu negatīvo ietekmi, ir svarīgi attīstīt pašiem savus atjaunīgās enerģijas avotus. Ja ar saules enerģiju mums veicas tīri labi, tad vēja jaudu apguvē mēs nopietni atpaliekam pat no kaimiņvalstīm un maksājam augstāku cenu: vidējās elektroenerģijas izmaksas Latvijā joprojām ir visaugstākās Baltijā,” skaidro A. Baliņš.
Eksperts norāda, ka mēs neesam pirmie, kam “fosilā kurināmā šoka” gadījumā būtu vērts skatīties vēja enerģijas virzienā. XX gs. 70. gadu naftas krīzes, kad naftas cena pieauga sešas reizes, proti, no 23 USD par barelu 1973. gadā līdz 140 USD 1980. gadā (2024. gada cenās), Dānijai kļuva par pagrieziena punktu, kas mainīja visu. Saskaroties ar strauju naftas cenu kāpumu un piegāžu traucējumiem, Dānija uzsāka plašu vēja turbīnu būvniecību, atsakoties no kodolenerģijas un samazinot atkarību no fosilā kurināmā.
Šodien Dānija ir pasaules līdere vēja enerģijas īpatsvara ziņā: 2025. gadā vējš nodrošināja aptuveni 60% no valsts elektroenerģijas, savukārt kopā ar bioenerģiju un saules enerģiju mazoglekļa avoti veido vairāk nekā 92% no kopējās energobilances. Fosilā kurināmā daļa elektroenerģijas ražošanā Dānijā šodien ir tikai aptuveni 8%.
Tā ir ilgtermiņa stratēģiskā priekšrocība. “Hormuza šauruma krīze atgādina: enerģētiskā drošība nav kaut kas abstrakts, tai ir tieša ietekme uz inflāciju, elektrības rēķiniem un Latvijas ekonomikas konkurētspēju. Dānija pirms piecdesmit gadiem pēc līdzīga šoka nolēma investēt pašas ražotā vēja enerģijā un mazināt atkarību no ārējiem faktoriem. Šodien tā ir pasaules līdere šajā nozarē. Latvijai šobrīd ir tāda pat izvēle,” uzsver LAEA pārstāvis Alnis Baliņš.
[1] The New Twin Fossil Shock – How the energy crises of the 2020s speed up the electric age
[2] https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-euro-indicators/w/2-17062026-ap
[3] https://www.ecb.europa.eu/press/key/date/2026/html/ecb.sp260506~1bbd4ed780.en.html
[4] https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/w/ddn-20260617-2
