Baltijas jaunuzņēmumu datos atšķirība ir skaidra: Latvijā darbojas 569 jaunuzņēmumi, Lietuvā – 1100, Igaunijā – 1324, liecina Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas Startin.LV sagatavotais “Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pārskats 2025”. Tātad Lietuvā to ir gandrīz divreiz, bet Igaunijā – 2,3 reizes vairāk nekā Latvijā. Šī starpība iezīmē mūsu valsts vājāko posmu – pārāk maz ieceru nonāk līdz strādājošam uzņēmumam. Gan esošie jaunuzņēmumi, gan interese par iesaisti ekosistēmā kopumā liecina, ka ideju netrūkst, taču izaicinājumi ir pārejā no ieceres uz pirmo reālo darbību. To var mainīt redzami piemēri, praktiska pieredze un saprotami noteikumi.
Iecere kļūst par uzņēmumu brīdī, kad tās īstenošanā tiek ieguldīts laiks, nauda, reputācija un vairāki gadi nenoteiktības. Dibinātājs uzņemas saistības pret komandu, klientiem, investoriem un savu lēmumu. Algotā darbā ir skaidrs amats, alga, darba laiks un nākamā mēneša ienākumi. Jaunuzņēmuma sākumā šī paredzamība vēl jāizveido: jāatrod klienti, jāpārbauda pieņēmumi, jāpieņem lēmumi ar nepilnīgu informāciju un jāiztur periods bez redzama rezultāta. Latvijas izaicinājums ir spēja ilgāk strādāt riska apstākļos. Laba doma vēl neko negarantē, jo vērtība rodas brīdī, kad par idejas īstenošanu kāds uzņemas atbildību.
Vietējie piemēri padara mērķi ticamāku
Cilvēki biežāk sāk rīkoties, ja redz konkrētu piemēru. Vietējais veiksmes stāsts palīdz savu ieceri uztvert nopietnāk un pārbaudīt praksē. Līdzīgs princips strādā arī sportā: redzams sasniegums padara mērķi ticamāku. Jaunuzņēmumu vidē īpaši svarīgi ir redzēt nevis tikai gala rezultātu, bet arī ceļu līdz tam. Kā izveidojās komanda, kā atrasti pirmie klienti, kādi lēmumi bija jāpieņem, kad sākotnējais plāns nestrādāja utt. Latvijai vajag vairāk šādu piemēru dažādās nozarēs, jo tie palīdz saprast, ka uzņēmumu neveido tikai ideja vai prezentācija. To veido konkrēti cilvēki, darbs, kļūdas un lēmumi.
Prasmes veidojas praksē
Lekcijas un prezentācijas sniedz zināšanas, bet ieradumi veidojas darbā ar reālu ieceri, komandu, termiņiem, klientu reakciju un kļūdām. Dibinātāja pieeja veidojas tad, kad pašam jāpieņem lēmumi un jāredz to sekas. IT un jaunuzņēmumu programma “StartSchool” šajā ziņā ir labs piemērs. Tā apvieno hakatona jeb tehnoloģiju maratona (angl. hackathon), izglītības, jaunuzņēmuma veidošanas, inkubatora un akseleratora elementus. Tā dod iespēju saprast, vai izvēlētā problēma ir pietiekami svarīga, lai no tās veidotu uzņēmumu. Šāda pieredze īpaši vajadzīga tiem, kuru tuvākajā lokā nav cilvēku ar uzņēmumu veidošanas pieredzi. Tā ļauj pirmo ieceri pārbaudīt bez lieliem finanšu riskiem un publiska spiediena un apgūt praktisku darba secību: runāt ar klientiem, pārbaudīt pieņēmumus, pielāgot risinājumu un novest iesākto līdz rezultātam.
Pirmajam solim vajag vienkāršību
Jaunam uzņēmumam pirmajos mēnešos parasti ir maz ieņēmumu, maz administratīvās pieredzes un vēl nenostiprināts piedāvājums. Katrs papildu pienākums nozīmē izmaksas un laiku, ko nevar veltīt klientiem, pārdošanai un produkta pilnveidei. Tāpēc sākumposmā svarīgi ir saprotami noteikumi, vienkāršas atskaites un nodokļu slogs, ko uzņēmums var izturēt. Mikrouzņēmumu nodoklis šajā ziņā parāda vienkāršākas kārtības nozīmi. Kontrole ir vajadzīga, lai sistēmu neizmantotu ļaunprātīgi. Taču prasību apjomam jāatbilst uzņēmuma attīstības stadijai. Ja to ir par daudz, dibinātājs sākumā vairāk laika pavada ar atskaitēm nekā ar produktu un klientiem.
Gaidīšana reti pārvēršas gatavībā
Ideāli apstākļi uzņēmuma veidošanai parasti nepienāk. Vienmēr būs nodokļu neskaidrība, tirgus risks, finansējuma trūkums, politiskas pārmaiņas vai cits iemesls atlikt lēmumu. Ja katrs šķērslis kļūst par attaisnojumu gaidīt, iecere paliek sarunās un prezentācijās. Dibinātājam jāzina, cik daudz laika un naudas viņš var ieguldīt, ko spēj komanda un kāds ir nākamais praktiskais solis. Ārējie apstākļi var atvieglot vai sarežģīt darbu, taču lēmums rīkoties joprojām jāpieņem dibinātājam. Uzņēmums veidojas tad, kad iecere nonāk pie klientiem, komanda sāk strādāt un katram lēmumam parādās praktiskas sekas.
Latvijai vajag vairāk mēģinājumu
Latvijas jaunuzņēmumu skaitu nevar palielināt tikai ar runām par potenciālu. Vairāk iecerēm jānonāk līdz tirgum – pie klientiem, pārdošanas un pārbaudāma rezultāta. Jo vairāk cilvēku šo ceļu izmēģina, jo lielāka iespēja, ka daļa ieceru kļūs par uzņēmumiem. Dzīvotspējīgs jaunuzņēmums var veidoties no problēmas, ar kuru uzņēmumi konkrētā nozarē saskaras ikdienā. Tā var būt ražošanā, loģistikā, medicīnā, izglītībā, enerģētikā vai citā jomā, kur tehniskas zināšanas un pieredze palīdz atrast labāku risinājumu.
Uzņēmējdarbības kultūru veido regulāra prakse: atbildības uzņemšanās, darbs ar nepilnīgu informāciju un spēja mainīt ieceri pēc pirmajām kļūdām. Tā palīdz saprast, kurām idejām ir pamats. Latvijas uzdevums ir panākt, lai interese par uzņēmējdarbību biežāk pārvēršas darbā, pārdošanā un rezultātā.
“Gravity Team” līdzdibinātājs Krišs Pujats
