Eiropas attiecības ar ASV tehnoloģiju gigantiem arvien vairāk atgādina šķiršanos. Emocijas ir sakarsušas, uzticība iedragāta, bet notārs vēl nav apmeklēts.
Eiropa arvien proaktīvāk iet uz tehnoloģisko suverenitāti, un šoreiz riska zonā ir sadarbība ar ASV tehnoloģiju smagsvariem. Iemesls? Agresīva ASV ārpolitika.
Piemēram, Microsoft vadītājs Satja Nadella patlaban izvairās no politiskās pasaules, bet tas nav liedzis Francijai jspert profilaktiskus soļus, lai mazinātu atkarību no Windows. Vienlaikus valsts drošības dienesti turpina sadarboties ar pretrunīgi vērtēto datu analītikas uzņēmumu Palantir, kuru vada Alekss Kārps.
Uzticība, kas zuda ar CLOUD Act
Viens no galvenajiem pagrieziena punktiem bija 2018. gadā pieņemtais ASV likums “CLOUD Act“. Tas nosaka, ka ASV uzņēmumiem jānodod dati tiesībsargājošajām iestādēm pat tad, ja šie dati fiziski glabājas Eiropā. Tas nozīmē, ka serveru atrašanās vieta vairs negarantē datu suverenitāti.
Īpaši jutīgs šis jautājums ir veselības datu jomā. Jau iepriekš minētā Francija savu Health Data Hub pārvieto no Microsoft Azure uz vietējo “suverēno mākoni”, ko nodrošinās Scaleway.
Scaleway, kas pieder Francijas grupai iliad, ir viens no uzņēmumiem, kas ieguvis arī Eiropas Komisijas 180 miljonu eiro vērtu līgumu suverēnā mākoņa attīstībai. Interesanti, ka Amazon projekts AWS European Sovereign Cloud šajā sarakstā neiekļuva.
Tomēr arī Eiropas risinājumi nav pilnībā neatkarīgi, piemēram, projekts S3NS balstās uz sadarbību starp Thales un Google Cloud.
Ambīcijas pret realitāti
Eiropa cenšas veidot savas alternatīvas, taču tas nav tik vienkārši, kā gribētos. Labs piemērs ir franču meklētājs Qwant, kas sākotnēji tika pozicionēts kā neatkarīgs risinājums, bet faktiski balstījās uz Microsoft Bing tehnoloģiju.
Pēc sadarbības konflikta Qwant apvienojās ar vācu bezpeļņas organizāciju Ecosia, izveidojot jaunu Eiropas meklēšanas indeksu Staan.
Tomēr šie risinājumi joprojām atpaliek no globālajiem līderiem lietotāju skaita un ietekmes ziņā. Arī citi Eiropas spēlētāji kā OVHCloud, Clever Cloud un STACKIT cer stimulēt izaugsmi ar iepirkumiem. Tomēr šeit visu nosaka lietotāja preferences, kas par labu teju vienmēr krīt Google Chrome vai Safari.
Tikmēr dažas valstis izvēlas radikālāku pieeju un pāriet uz atvērtā koda risinājumiem. Francija un vairākas citas valstis plāno aizstāt Microsoft programmatūru ar Linux un LibreOffice.
Bet, ja valdības cenšas šķiršanās procesu paātrināt, tad privātais sektors nesteidzas. Vācijas aviokompānija Lufthansa, Air France un mūsu pašu AirBaltic savas flotes aprīko ar Īlona Maska Starlink internetu. Līdzīgu soli varētu spert arī Francijas dzelzceļa uzņēmums SNCF.
“Nebūt amerikānim” — jauna priekšrocība
Interesanti, ka ģeopolitiskā spriedze rada jaunas iespējas. Pēc tam, kad Donalds Tramps izteica paplašināt ASV teritoriju ar Grenlandi, Dānijā strauji pieauga interese par lietotnēm, kas palīdz boikotēt amerikāņu produktus.
Vienlaikus Eiropas tehnoloģiju uzņēmumi sāk izmantot savu identitāti kā priekšrocību. Piemēram, Mistral AI piedzīvo izaugsmi kā alternatīva OpenAI. Savukārt Kanāda un Vācija atbalsta Cohere un Aleph Alpha apvienošanos, lai izveidotu globālu mākslīgā intelekta spēlētāju.
2026. gadā tehnoloģiju tirgū parādās jauna realitāte, kas iepriekš šajā okeāna pusē nebija novērotam proti, būt “ne-amerikānim” kļūst par pārdošanas argumentu.
Eiropas un ASV tehnoloģiju attiecības šobrīd balansē starp pragmatismu un principiem. Šķiršanās ir sākusies, bet tā vēl nav pabeigta, un, kā jau dzīvē mēdz gadīties, visgrūtākais ir nevis aiziet, bet pielāgoties dzīvei pēc attiecību pārtraukšanas.
Avots: TechCrunch
