Kā liecina elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” bezmaksas drošības risinājuma telefonkrāpniecības apkarošanai dati, pēc rekordaugstas aktivitātes 2025. gada novembrī, kad uzņēmuma tīklā tika bloķēti vairāk nekā 405 tūkstoši krāpniecisku zvanu, to skaits nākamo trīs mēnešu laikā saruka par teju 98 %. Taču kritums bija īslaicīgs – jau maijā bloķēto zvanu skaits pieauga gandrīz septiņas reizes, pārsniedzot 57 tūkstošus. “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš norāda, ka šādas svārstības skaidrojamas ar krāpnieku taktikas maiņu, nevis to aktivitātes samazināšanos. Tāpēc, lai efektīvāk pasargātu iedzīvotājus, steidzami nepieciešams tiesiskais regulējums un aktīvāka valsts iesaiste cīņā pret telefonkrāpniecību.
“Bite Latvija” bezmaksas drošības risinājuma telefonkrāpniecības apkarošanai dati liecina, ka 2025. gadā uzņēmuma tīklā tika bloķēti 2,4 miljoni krāpniecisku zvanu, savukārt 2026. gada pirmajos sešos mēnešos – 171 652 šādi zvani. Lai gan bloķēto zvanu skaits šogad ir mazāks, tas neliecina par telefonkrāpnieku aktivitātes mazināšanos.
“Telefonkrāpniecība šobrīd notiek viļņveidīgi, tāpēc bloķēto zvanu skaita samazinājums dažu mēnešu garumā nebūt nenozīmē, ka risks ir mazinājies. Gluži pretēji – krāpnieki ir regulāri maina savu pieeju un nemitīgi meklē jaunus veidus, kā sasniegt potenciālos upurus. Piemēram, ja gada sākumā telefonkrāpnieki biežāk centās izmantot nepilnības mobilo numuru pārnesamības pārbaudēs jeb MNP, tad šobrīd arvien biežāk tiek izmantota cita pieeja – numuru viltošana jeb tā dēvētais spoofings. Praktiski tas nozīmē, ka cilvēks savā telefona ekrānā redz Latvijas numuru un var domāt, ka zvana vietējais uzņēmums, banka vai valsts iestāde, lai gan patiesībā zvans tiek veikts no citas valsts,” skaidro “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš.
Kopumā telefonkrāpniecība kļūst arvien dinamiskāka un strauji adaptējas, jo krāpnieki nepārtraukti testē savas metodes, ātri atsakoties no tām, kas vairs nedod rezultātu. Tāpēc arī drošības risinājumi nevar palikt nemainīgi. Papildus operatoru ieviestajiem drošības risinājumiem iedzīvotāju aizsardzību varētu būtiski stiprināt arī preventīvi mehānismi, kādi jau ieviesti, piemēram, Lietuvā, ļaujot operatoriem automatizēti identificēt krāpnieciskas īsziņas un paplašināt iespējas bloķēt aizdomīgus ienākošos zvanus vēl pirms tie sasniedz lietotāju.
Proti, Lietuvā kopš 2025. gada oktobra operatoriem ir pienākums bloķēt zvanus no ārvalstu operatoriem, kas nelikumīgi izmanto Lietuvas numerācijas plāna numurus. Tāpat mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji var bloķēt zvanus no numuriem, kuru lietošanai nav izsniegta Lietuvas regulatora atļauja, kā arī bloķēt viesabonēšanas zvanus no lietotājiem, kuri fiziski neatrodas ārpus Lietuvas vai neizmanto viesabonēšanas pakalpojumus. Papildus tam, pirms zvana bloķēšanas operatoriem ir tiesības īslaicīgi aizkavēt zvanu vai atskaņot brīdinājuma ziņojumu.
Vēl jo vairāk – Lietuvā kopš 2024. gada spēkā esošais regulējums paredz operatoriem tiesības automatizēti pārbaudīt, vai SMS satur saiti uz kādu, iespējams, kaitīgu, interneta resursu. Ja saites kaitīgums vēl nav noteikts, operatoram ir pienākums brīdināt lietotāju par iespējamiem riskiem. Šādus aizdomīgus ziņojumus operators piegādā ar brīdinājumu, kā arī automātiski pārsūta Lietuvas Nacionālajam kiberdrošības centram izvērtēšanai. Ja saite tiek atzīta par kaitīgu, tā tiek iekļauta “melnajā sarakstā”, un turpmāk SMS ar šādu saiti tiek bloķētas jau pie operatora.
“Mūsu uzdevums ir nepārtraukti pilnveidot drošības risinājumus, lai spētu savlaicīgi identificēt un bloķēt arvien jaunākās telefonkrāpniecības metodes. Taču, lai to paveiktu, Latvijā nepieciešams arī atbilstošs regulējums, kas operatoriem ļautu ieviest plašākus preventīvos mehānismus. Tikpat būtiska ir valsts un privātā sektora ciešāka sadarbība, nodrošinot ātrāku informācijas apmaiņu starp operatoriem, finanšu sektoru un tiesībsargājošajām iestādēm, lai apturētu krāpniecības mēģinājumus vēl pirms tie sasniedz iedzīvotājus,” uzsver H. Eriņš.
Vienlaikus H. Eriņš atgādina, ka cilvēkiem aizvien ir būtiski ievērot piesardzību un kritiski izvērtēt zvanītāja nodomus – piemēram, ne “Bite Latvija”, ne banku, ne Valsts policijas vai citu valsts iestāžu darbinieki nekad nezvanīs, lai lūgtu nosaukt internetbankas piekļuves datus, maksājumu karšu informāciju, PIN kodus, “Smart-ID” piekļuves kodus vai citus autentifikācijas datus.
Saņemot šādu zvanu, saruna ir nekavējoties jāpārtrauc. Tāpat nekādā gadījumā nevajadzētu pēc zvanītāja norādījuma autorizēt maksājumus, apstiprināt “Smart-ID” pieprasījumus vai savā datorā vai telefonā instalēt attālinātās piekļuves programmas, piemēram, “AnyDesk” vai “TeamViewer”.
Ja rodas šaubas par zvanītāja identitāti, vienmēr ieteicams pašam sazināties ar attiecīgo uzņēmumu vai iestādi, izmantojot tās oficiālos saziņas kanālus. Tāpat jāatceras, ka “Bite Latvija” darbinieki “Smart-ID” autentifikāciju pieprasa tikai zvanu centrā un tikai tad, ja klients nevar identificēties ar iepriekš noteiktiem identifikatoriem, piemēram, klienta numuru vai paroli.
