Internetā par Tevi ir pieejama teju visa iespējamā informācija, un to pārvalda cilvēki, par kuriem neviens neko nezina – datu brokeri.
Tu, iespējams, nekad neesi par viņiem dzirdējis. Taču viņi, visticamāk, zina, kur dzīvo, kādas vietnes apmeklē, ko pērc internetā un pat to, cik lieli varētu būt Tavi ienākumi. Tie nav hakeri vai tehnoloģiju giganti, bet gan datu brokeri – vairāku miljardu eiro industrija, kas pelna ar informāciju par cilvēkiem.
Lielākā daļa interneta lietotāju zina, ka uzņēmumi, piemēram, Google vai Meta, apkopo datus reklāmu personalizēšanai. Taču aiz šiem tehnoloģiju milžiem darbojas vesela ekosistēma ar uzņēmumiem, kuru vienīgais bizness ir personas datu vākšana, apvienošana un pārdošana citiem uzņēmumiem.
Tie darbojas teju nemanāmi, un lielākā daļa cilvēku pat nezina, ka viņu dati jau gadiem ilgi tiek tirgoti.
Kas īsti ir datu brokeri?
Datu brokeris ir uzņēmums, kas apkopo informāciju par cilvēkiem no simtiem dažādu avotu, to analizē, izveido detalizētus profilus un pārdod piekļuvi šai informācijai citiem uzņēmumiem.
Atšķirībā no sociālajiem medijiem, datu brokeri parasti nepiedāvā pakalpojumus gala lietotājiem. Viņu klienti ir reklāmas uzņēmumi, bankas, apdrošinātāji, darba devēji, mārketinga aģentūras un citi uzņēmumi, kas vēlas labāk izprast potenciālos klientus.
Pasaulē darbojas simtiem datu brokeru. Starp lielākajiem ir Acxiom, Experian, Equifax, TransUnion, Oracle Advertising un LiveRamp. Daļa uzņēmumu specializējas kredītinformācijā, citi – reklāmās, bet vēl citi apkopo pēc iespējas plašāku informāciju par cilvēku digitālo dzīvi.
Saskaņā ar OECD datu brokeru tirgus pēdējos gados turpina strauji augt, jo uzņēmumi arvien vairāk balsta savus lēmumus uz datu analīzi.
No kurienes rodas informācija?
Daudzi domā, ka personas dati tiek iegūti tikai no sociālajiem medijiem, taču patiesībā avotu ir daudz vairāk.
Informācija var nākt no interneta veikaliem, lojalitātes kartēm, mobilajām lietotnēm, publiskajiem valsts reģistriem, nekustamo īpašumu datubāzēm, vēlēšanu sarakstiem, uzņēmumu reģistriem un pat laikapstākļu lietotnēm, kurām piešķirta piekļuve atrašanās vietai.
Katru reizi, kad piekrīti sīkdatņu izmantošanai, reģistrējies jaunā vietnē vai lejupielādē kādu lietotni, pastāv iespēja, ka daļa šo datu nonāks pie trešajām pusēm. Savukārt datu brokeri iegādājas informāciju no šiem uzņēmumiem un apvieno to vienā profilā.
Rezultātā vienā datubāzē var nonākt Tavs vecums, dzīvesvieta, ģimenes stāvoklis, automašīna, iespējamais ienākumu līmenis, aizraušanās, iepirkšanās paradumi un simtiem citu vērtīgu datu.
Kā viņi pelna?
Lielākā daļa datu brokeru nepārdod pašus datus vienreizējā darījumā. Viņi pārdod piekļuvi datubāzēm, analītikas pakalpojumus vai auditorijas segmentus.
Piemēram, reklāmdevējs var iegādāties iespēju rādīt reklāmu tikai cilvēkiem vecumā no 25 līdz 35 gadiem, kuri nesen meklējuši hipotekāro kredītu, interesējas par elektroauto un dzīvo konkrētā pilsētā.
Savukārt apdrošināšanas uzņēmumi var izmantot datus, lai izvērtētu klientu riskus, bet tirgus pētnieki – analizētu patērētāju paradumus.
Daži brokeri veido arī prognozējošus profilus. Tas nozīmē, ka sistēma arī mēģina paredzēt, piemēram, vai cilvēks tuvākajā laikā plāno iegādāties mājokli, mainīt automašīnu vai kļūt par vecāku.
Kāpēc tas rada bažas?
Lielākā problēma ir caurskatāmības trūkums.
Daudzi cilvēki nemaz nezina, ka viņu dati tiek apkopoti, kur nu vēl pārdoti. Vēl sarežģītāk ir noskaidrot, kuri uzņēmumi glabā konkrētā cilvēka informāciju un kam tā jau nodota.
Turklāt ne vienmēr tiek uzglabāti tikai objektīvi fakti. Dažkārt datu brokeri izmanto statistiskus modeļus un mākslīgā intelekta analīzi. Ar šiem modeļiem tie izdara pieņēmumus par cilvēka interesēm, finansiālo stāvokli vai pat veselību. Šādi secinājumi var būt kļūdaini, taču tie tik un tā var tikt izmantoti reklāmu vai citu lēmumu pieņemšanā.
Privātuma eksperti norāda, ka datu brokeru rīcībā esošās datubāzes ir pievilcīgs mērķis arī kibernoziedzniekiem. Pēdējo gadu laikā vairāki lieli datu brokeri piedzīvojuši datu noplūdes, kuru rezultātā internetā nonākuši miljoniem cilvēku personas dati.
Ko lietas labā dara Eiropas Savienība?
Eiropas Savienībā datu brokeriem nav tik brīva vaļa. Šeit to darbību būtiski ierobežo Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR). Ta nosaka, ka personas datu apstrādei nepieciešams tiesisks pamats un cilvēkiem ir tiesības uzzināt, kādi dati par viņiem tiek glabāti.
Tomēr tas nenozīmē, ka datu brokeru Eiropā nav. Viņi joprojām darbojas, taču tiem jāievēro stingrākas prasības nekā daudzviet citur pasaulē.
Eiropas datu aizsardzības iestādes pēdējos gados vairākkārt sodījušas uzņēmumus par nepietiekamu caurskatāmību datu apstrādē, un arvien biežāk tiek diskutēts par papildu regulējumu tieši datu brokeru nozarei.
