Laba darba vide ir tā, kas pielāgota tev. Citiem vārdiem sakot, tā ir ergonomiska darba vide, taču šis jēdziens var izraisīt apmulsumu.
Muguras sāpes pēc darba dienas. Kakls, kas sāp no ilgstošas sēdēšanas pie datora. Acis, kas vakarp nespēj fokusēties uz neko citu kā ekrānu. Lielākajai daļai cilvēku šīs sajūtas šķiet neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Tās nav.
Šie drīzāk ir signāli, ka tu esi pielāgojies darba videi, nevis otrādi. Ergonomika šo attiecību dinamiku maina.
Ergonomika ir zinātne par darba vides pielāgošanu cilvēka ķermenim. Tās mērķis ir samazināt fizisko slodzi, novērst traumas un uzlabot darba efektivitāti.
Lielbritānijas darba drošības iestāde lēš, ka ar darbu saistītas muskuļu un skeleta problēmas katru gadu nodarbinātībā izmaksā aptuveni 13,8 miljardus eiro un noved pie 6,6 miljoniem zaudētu darba dienu. Šie skaitļi nebūt nav niecīgi, un lielāko daļu gadījumu ir iespējams novērst ar pareizu darba vietas iekārtošanu.
Krēsls – pamatu pamats
Lielākā daļa cilvēku domā, ka ergonomisks krēsls nozīmē dārgu krēslu. Patiesībā tas saistās ar regulēšanas iespējām, nevis cenu. Labs ergonomisks krēsls ļauj pielāgot augstumu tā, lai pēdas guļ plakanā uz grīdas un ceļgali ir aptuveni 90 grādu leņķī vai nedaudz zemāk par gurniem.
Mugurkaula jostas daļai jābūt atbalstītai. Tas ir kritiskais punkts, kur lielākā daļa krēslu vienkārši izgāžas. Svarīgs ir arī roku balstu novietojums. Tiem jāatrodas tādā augstumā, kurā pleci ir atslābināti, nevis pacelti.
Svarīga nianse, ko bieži mēdzam palaist garām – taisna mugura nav vislabākā poza. Pētījumi norāda, ka nedaudz atliekts stāvoklis (aptuveni 100 līdz 110 grādi) mazina spiedienu uz mugurkaula diskiem.
Galds un klaviatūra – augstums ir galvenais
Standarta galda augstums Eiropā parasti ir aptuveni 75 centimetri. Tas projektēts aptuveni 190 centimetrus garam cilvēkam. Ja esi īsāka auguma, tad šāds augstums nozīmē, ka tavi pleci pastāvīgi ir nedaudz pacelti, kamēr raksti. Paies astoņas stundas, un sekas ir jūtamas un ilgstošas.
Ja galds nav regulējams un ir pārāk augsts, risinājums ir paaugstināt krēslu, taču tad pēdas vairs nesniedzas līdz grīdai. Šo problēmu atrisina kāju paliktnis.
Ja galds ir pārāk zems, tad rast risinājumu ir sarežģītāk. Monitors var tikt pacelts, taču klaviatūras augstuma pielāgošana bez regulējama galda ir grūti paveicama.
Jāpievēršas arī klaviatūrai. Ideālā gadījumā klaviatūras augstums sakrīt ar relaksēta elkoņa augstumu. Tas nozīmē, ka apakšdelmi ir paralēli grīdai un plaukstas paliek neitrālā pozīcijā.
Viena no biežākajām kļūdām ir peles novietojums, proti, tā novietota pārāk atstatus no ķermeņa. Katrs centimetrs, kuru roka mēro kustības procesā, nozīmē lieku spiedienu pleciem. Pelei jāatrodas tieši blakus klaviatūrai, tā, ka kustina to no elkoņa, nevis no plaukstas.
Monitors – augstums un attālums
Monitora augstums ir viens no visvairāk nepareizi iestatītajiem elementiem darba vietās. Parasti tiek pieņemts, ka monitoram jāatrodas acu līmenī. Jāapbēdina, ka šis pieņemums ir aplams.
Pētījumi un ISO standarti liecina, ka dabiskākā skatīšanās zona ir nedaudz zem acu līmeņa – aptuveni 15 līdz 20 grādu leņķī uz leju. Tas nozīmē, ka monitora augšējai malai jāatrodas aptuveni acu līmenī vai nedaudz zemāk, nevis centrā.
Ja runājam par attālumu, tad monitoram būtu jāatrodas rokas stiepiena attālumā no acīm, proti, aptuveni 50 līdz 70 centimetrus. Ja pastāvīgi tuvini acis ekrānam, tas signalizē par vai nu nepietiekamu ekrāna izšķirtspēju, vai par nepietiekamu teksta izmēru.
Ja monitors ir novietots sāniski, nevis tieši priekšā, kakls ilgstoši atrodas pagrieztā pozīcijā, kas ir kakla sāpju avots.
Klēpjdatora lietotājiem ir papildu problēma. Pat ar ideālu pozu klēpjdators nevar nodrošināt pareizu monitora augstumu, ja vienlaikus jānotur pareizs plaukstas stāvoklis. Risinājums ir ārējā klaviatūra un pele kopā ar klēpjdatoru, kas pacelts uz paliktņa.
Apgaismojums un acis
Ergonomika nav tikai par ķermeņa pozu, tā attiecas arī uz acīm. Ekrāna atspulgi ir viens no galvenajiem redzes noguruma cēloņiem. Monitors nav jānovieto tieši pret logu vai tieši mugurai pret logu – abas pozīcijas rada atspulgus. Ideāls novietojums ir tāds, kur monitors perpendikulāri logam.
Acs noguruma mazināšanai nozares speciālisti iesaka 20-20-20 likumu – ik pēc 20 minūtēm paskatīties uz kaut ko 6 metru attālumā aptuveni 20 sekundes. Ja šī prakse kļūst par daļu no rutīnas, tad acu nogurums un saspringums dienas beigās mazinās.
Kur sākt, ja budžets ir ierobežots?
Pilnīgas ergonomiskas darba vietas iekārtošana var maksāt vairākus simtus eiro. Taču lielāko efektu par mazāko ieguldījumu sniedz trīs izmaiņas: pirmkārt – monitora pacelšana uz pareizu augstumu, izmantojot grāmatu kaudzi vai lētu paliktni; otrkārt – ārējā klaviatūra un pele, ja strādā ar klēpjdatoru; treškārt – jostas daļas atbalsts, ja krēsls to nepiedāvā – ko var aizstāt ar mazu spilvenu. Šīs trīs izmaiņas kopā var sniegt ievērojamu atvieglojumu bez lieliem ieguldījumiem.
Ergonomika nav greznība vai biroja darbinieku kaprīze. Tā ir investīcija veselībā, kas atmaksājas – gan mazāk sāpju, gan produktīvāku darba dienu veidā.
Avoti: Mayo Clinic, Humanscale, Contour Design, UCLA EHS, EESI
