Linux nosaukums daudziem cilvēkiem joprojām izraisa asociācijas ar melnu termināļa logu, sarežģītām komandām un programmētājiem, kuri šķietami visu datorā dara, rakstot kodu. Šāds priekšstats nav radies gluži no nekā – Linux patiešām ir plaši izmantots programmēšanā, serveru administrēšanā un citās tehniskās jomās. Tomēr no tā automātiski neizriet, ka parastam datora lietotājam Linux būtu pārāk sarežģīts vai nepiemērots.
Patiesībā mūsdienu Linux var būt pavisam parasta ikdienas operētājsistēma. Tajā ir darbvirsma, logi, ikonas, failu pārvaldnieks, interneta pārlūkprogrammas, multivides lietotnes, biroja programmas un grafiski sistēmas iestatījumi. Datoru var lietot ar peli un tastatūru, gluži kā jebkurā citā operētājsistēmā. Terminālis pastāv, taču tā izmantošana nav obligāts priekšnoteikums, lai Linux vispār varētu lietot.
Linux nav sinonīms terminālim
Viens no izplatītākajiem mītiem ir doma, ka Linux lietotājam par katru darbību jāmeklē kāda komanda internetā un tā jāievada terminālī.
Šāds priekšstats lielā mērā radies tāpēc, ka internetā tehniskas Linux pamācības ļoti bieži tiek veidotas tieši termināļa izmantošanai. Pieredzējušam lietotājam komanda var būt ātrākais un ērtākais veids, kā izpildīt konkrētu darbību. Taču tas nenozīmē, ka tā ir vienīgā iespēja.
Atverot Linux distribūciju ar grafisko darbvirsmu, lietotājs var darīt tās pašas ikdienišķās lietas, ko sagaidītu no jebkura moderna datora: atvērt pārlūkprogrammu, skatīties filmas, klausīties mūziku, rakstīt dokumentus, pārvietot failus, pievienot Bluetooth ierīces, pieslēgt monitoru vai mainīt sistēmas iestatījumus.
Kāpēc tad Linux izskatās tik sarežģīts?
Daļa problēmas ir tajā, kā Linux tiek atspoguļots internetā. Ja cilvēks meklē informāciju par Linux, viņš ļoti ātri var nonākt pie pamācībām par draiveriem, kodola parametriem, serveriem, programmēšanas vidi, sistēmas konfigurēšanu vai termināļa komandām. Iesācējam tas var radīt maldīgu priekšstatu, ka visa operētājsistēma darbojas šādā veidā.
Taču tas ir aptuveni tāpat kā spriest par automašīnas ikdienas lietošanu, izlasot autoservisa rokasgrāmatu.
Linux var būt ļoti vienkāršs, ja to izmanto kā parastu darbvirsmas operētājsistēmu. Tajā pašā laikā tas var kļūt ārkārtīgi tehnisks, ja lietotājs pats vēlas iedziļināties sistēmas darbībā. Un tieši šī iespēja ir viena no Linux būtiskākajām īpašībām – sistēma neuzliek tik stingrus rāmjus tam, cik dziļi lietotājs drīkst tajā iesaistīties.
Linux nav viena konkrēta operētājsistēma
Linux pats par sevi ir operētājsistēmas kodols, bet ap to ir izveidotas daudzas dažādas distribūcijas. Tās var būt paredzētas pilnīgi atšķirīgām vajadzībām – sākot no vienkāršas ikdienas lietošanas un beidzot ar serveriem, programmēšanu vai ļoti specifiskām profesionālām darba vidēm.
Tāpēc Linux datoros var izskatīties un uzvesties ļoti atšķirīgi. Viena distribūcija var piedāvāt klasisku un pazīstamu darbvirsmu, kamēr cita ļauj lietotājam gandrīz pilnībā pašam veidot savu darba vidi.
Viena no Linux lielākajām priekšrocībām
Linux bieži izvēlas nevis tāpēc, ka cilvēkam nepatīk Windows vai kāda cita operētājsistēma, bet gan tāpēc, ka viņš vēlas lielāku kontroli pār savu datoru.
Lietotājs var izvēlēties darbvirsmas vidi, mainīt tās izskatu, paneļu novietojumu, logu uzvedību, ikonas, īsinājumtaustiņus, tēmas un daudzus citus elementus. Dažās vidēs iespējams mainīt pat ļoti fundamentālus veidus, kā tiek organizēts darbs ar logiem un lietotnēm.
Ja cilvēkam patīk noklusējuma izskats, viņš var vienkārši atstāt to tādu, kāds tas ir, un lietot datoru ikdienas vajadzībām. Savukārt cilvēks, kuram patīk eksperimentēt, var pavadīt stundas, veidojot sistēmu tieši pēc savām vēlmēm. Linux dod iespēju izvēlēties, cik daudz kontroles tu vēlies.
“Man jau ir Windows. Kāpēc man vispār vajadzīgs Linux?”
Ja Windows tev nodrošina visas nepieciešamās programmas, spēles, draiverus, perifērijas ierīces un darba vidi, nav nekādas vajadzības mainīt operētājsistēmu tikai tāpēc, ka Linux pastāv.
Linux nav maģisks risinājums, kas jebkuru datoru padarīs ātrāku, un tas automātiski nenozīmē, ka visas programmas vai spēles tajā darbosies labāk. Dažās situācijās Windows joprojām būs praktiskāka izvēle, īpaši tad, ja konkrēta programmatūra ir izstrādāta galvenokārt Windows videi.
Tomēr Linux var piedāvāt to, ko daļa lietotāju novērtē visvairāk – izvēles brīvību un kontroli. Tas var būt interesants risinājums cilvēkam, kurš vēlas izmēģināt ko jaunu, atdzīvināt vecāku datoru, vairāk kontrolēt savu sistēmu vai vienkārši saprast, kā darbojas operētājsistēma, kuru ikdienā izmanto miljoniem cilvēku un kura ir nozīmīga arī serveru, mākoņdatošanas un citu tehnoloģiju infrastruktūrā.
