Jūnija beigās Norvēģijā, Finmarkas Berlevogas (Berlevåg) pašvaldībā Storelvā, ūdens tilpnē tika iegremdēts īpaši izstrādāts lašu murds. Tā uzdevums ir glābt Atlantijas lašus no Krievijas kuprlašu invāzijas.
Zvejas entuziasts un IT nozares konsultants Eivinns Skārs (Per ØivindSkard) piedāvāja kompānijai Huawei palīdzēt Norvēģijas ekosistēmai un aicināja uzņēmumu izstrādāt mākslīgā intelekta tehnoloģiju lašu murdiem, kas varētu apturēt kuprlaša invāziju Norvēģijā.
“Skārs vērsās pie manis 2019. gada beigās un jautāja, vai mēs nevaram kaut ko darīt. Mums ir līdzīgi projekti citās valstīs un mums bija risinājums lašu skaitīšanai, kas saistīts ar hidroenerģijas attīstību Zviedrijā,” par projekta pirmsākumiem stāsta Monika Čena (Monica Cheng), Huawei ilgtspējības direktore.
Pie projekta kopā strādāja 3 kompānijas – Huawei, Simula Consulting un Troll Systems. Simula pētnieku grupa izstrādāja mākslīgā intelekta algoritmus kuprlaša identifikācijai, bet Troll Systems izstrādāja lašu murdus, kas ir automatizēti kuprlašu atdalīšanai.
Saskaņā ar Norvēģijas Dabas vēstures institūta datiem kuprlaši dabiskā vidē dzīvo Klusā okeāna ziemeļu daļā. 60. gados no Kolas pussalas Krievijā tie sāka izplatīties uz ziemeļiem, rodot mājvietu Norvēģijas upēs. Kopš tā laika tie ir izplatījušies vēl vairāk uz dienvidiem un pat novēroti Akerselvā, Oslo.
Kuprlašu dzīves cikls ir divi gadi, un pēc nārsta tie mirst. Šī lašu suga ir iekļauti Sugu datu bankas svešzemju sugu melnā saraksta “augsta riska” kategorijā.
Ir liela neskaidrība par mirušo un trūdošo kuprlašu ietekmi uz upju ekosistēmu. Daudzas Norvēģijas mednieku un makšķernieku asociācijas ir pavadījušas tūkstošiem stundu, manuāli aizvācos kuprlašus pirms Atlantijas lašu nārsta sezonas.
“Kuprlašu invāzija, ko pieredzējām 2019. gadā, bija šoks. Pateicoties brīvprātīgo centieniem, Kongsfjūrdelvā mums izdevās noķert 1700 no 2000 tur mītošajiem kuprlašiem,” stāsta Tors Šulstads (Tor Schulstad) no Berlevåg Jeger- og Fiskeforening.
Vietējā sabiedrība ar cerībām gaida rezultātus, ko varētu sniegt Huawei, Simula un Troll Systems kopīgi izstrādātais tehnoloģiskais risinājums. Jaunais murds slēdz upes teci ar peldošu sētu, kurā ir horizontālas plastmasas caurules – visi laši nonāk piltuvē, kur zivis tiek nofotografētas un identificētas kā Atlantijas lasis, kuprlasis vai taimiņš. Mērījumi pagājušajā gadā liecināja, ka vairāk nekā 60 procenti lašu bija kuprlaši. Šajā ostā savvaļas laši var izpeldēt tālāk ārā no piltuves un atgriezties upē. Vienā pusē tiek nodrošināta ūdens plūsma, lai zivis saprastu, kur var doties tālāk.
Tā kā Atlantijas laši izvairās no agresīvajiem kuprlašiem, tie parasti iepeld piltuvē atsevišķi. Mākslīgais intelekts nodrošinās, ka murdā tiek atvērti vārti savvaļas lašiem, lai tie varētu peldēt tālāk pa upi, savukārt kuprlaši nonāk īpašā tvertnes slazdā.
Huawei Technologies Tehnoloģiju vadītājs Vēgars Hjenners (Vegard Kjenner) stāsta, ka astoņās milisekundēs lasis tiek identificēts ar kameru un vārtiņi tiek atvērti, nodrošinot tam ērtu un netraucētu ceļu tālāk pa upi.
Murda būtību trāpīgi raksturo Troll Systems pārstāvis Rūne Rērstads: “Tā ir kā robežpārbaude, kurā mēs pārbaudām zivju biometrisko pasi.”
Huawei jau vairākus gadus visā pasaulē realizē dabas aizsardzības un ilgtspējas projektus. Izmantojot digitālās tehnoloģija, kompānija padara dabas aizsardzības procesus efektīvākus un iedvesmo uz inovatīvu pieeju pasaules bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.
